Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq261> ?p ?o. }

• 1996_09_05-seq261 type Speech.
• 1996_09_05-seq261 number "261".
• 1996_09_05-seq261 date "1996-09-05".
• 1996_09_05-seq261 isPartOf 1996_09_05.
• 1996_09_05-seq261 spokenAs 100.
• 1996_09_05-seq261 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt, šis ir tas jautājums, kura izlemšanā visvairāk varētu balstīties uz emocijām, bet, manuprāt, viņš tomēr jāizvērtē pēc diviem kritērijiem - pēc politiskā kritērija un pēc ekonomiskā kritērija. Acīmredzot vienkāršāk ir izvērtēt pēc politiskajiem kritērijiem. Ja jau mēs visi kopā esam vienojušies, ka ejam uz Eiropas savienību, ja Eiropas savienība Baltiju redz kā vienu veselumu, tātad ir loģisks secinājums - mums, Baltijas valstīm, jāmeklē, lai mums būtu vienotība. Ja reiz esam teikuši "a", tad jāsaka arī "b". Tāpēc, manuprāt, no politiskā viedokļa izvērtējums var būt viens - ir jāatbalsta noslēgtais līgums. Nedaudz sarežģītāk, man liekas, tas ir izvērtējams, vadoties pēc ekonomiskās situācijas. Pašlaik presē un arī šodien šeit no tribīnes izskanēja, ka, lūk, Lietuvā subsīdijas ir 14 reižu lielākas. Grīnberga kungs pat minēja, ka 14 reižu lielākas, rēķinot uz vienu hektāru; ka tur ir lētāki energoresursi un ka praktiski veidojas gandrīz tāda situācija, ka nu mums ir jānolaiž rokas un ka nav ko sēt vairs, kā saka, nav vairs ko darīt. Mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka tieši šāds noskaņojums, ja viņš radīsies laukos, nodarīs lielākus zaudējumus nekā jebkuri nosacījumi, kas saistīti ar līguma noslēgšanu. Lai tomēr jums būtu kaut nedaudz skaidrāka situācija, es jums mēģināšu pastāstīt, ar ko man nācās saskarties, izvērtējot kaut vai tās pašas subsīdijas, jo tās ir viens no galvenajiem iebildumu iemesliem. Jā, tiešām fiziskā apjomā Lietuvā, pārrēķinot latos, šogad plānotās subsīdijas ir 57 miljoni. Mums, kā jūs zināt, ir 8,9 miljoni, bet 4,9 mēs izmaksājām par pagājušo gadu. Rēķinot burtiski, ja paņemam 57 miljonus pret faktiski izmaksājamajiem četriem miljoniem, tad Lietuvā it kā parādās 14 reižu lielāks subsīdiju apjoms. Bet paanalizēsim tālāk. Pirmkārt, ja mēs gribam ekonomiskās kategorijās izdarīt salīdzinājumu, tad mēs nedrīkstam salīdzināt masu pret masu. Mums jāsalīdzina subsīdiju apjoms uz hektāru vai uz strādājošo, vai uz vienu cilvēku. Un tādā gadījumā šeit situācija veidojas jau pavisam citādāka. Tālāk. Lietuvā subsīdijās ir iekļauti reģionālajai izlīdzināšanai paredzētie līdzekļi. Mums, kā jūs zināt, lai arī šī summa nav liela, ir atsevišķs reģionālās izlīdzināšanas fonds. Nākošais. 137 miljoni litu jeb apmēram 20 miljoni, latos pārrēķinot, Lietuvā no subsīdiju summas paredzēti meliorācijai vai kaļķošanai, kas pēc būtības nav subsīdija, bet investīcija. Jā, bez šaubām, pēc kādiem gadiem viņi dos arī savu pozitīvo atdevi. Viņi gan dos savu pozitīvo atdevi, bet, lai radītu noskaņojumu, nevar uzskatīt, ka tieši šinī brīdī, ka līdz ar to, kā saka, mums nav ko darīt, un rokas nolaižas... Nākošais. No 40 līdz 50% subsīdiju Lietuvā aiziet tā saucamajai cenu atbalsta politikai. Un šī cenu atbalsta politika tiek virzīta caur pārstrādes uzņēmumiem, tas ir, ka pārstrādes uzņēmumiem, ja viņi iepērk produkciju par minimāli noteikto cenu noteiktā kvotas apjomā, tiek piemaksāta summa no subsīdijām. Tad, lūk, salīdzinot šo cenu, kāda mums ir izveidojusies tirgū, un to, kāda tur ir kopējā cena - minimālā plus ar subsīdijām piemaksātā summa, tas ir, kāda tā ir praktiski, ko produkcijas ražotājs saņem, tad nav lielas atšķirības. Varu jums nosaukt dažus skaitļus, kas atbilst, teiksim, Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas speciālistu datiem, kad viņu delegācija viesojās pie mums. Liellopu gaļai, piemēram, viņiem kopējā summa, pārrēķinot latos, ir aptuveni 530 lati, tas ir subsīdijas kopā ar minimālo cenu. Līdzīga cena, lai gan, teiksim, pēdējā laikā viņa ir drusku pieaugusi, tomēr zemāka - uzsveru! - ir pie mums, kāda ir izveidojusies tirgus cena. Par cūkgaļu. 735 lati par tonnu, tas ir, minimālā cena plus subsīdijas. Mūsu cena svārstās aptuveni ap 700 latiem. Pēdējā brīdī ir jūtama neliela tendence cūkgaļas cenai palielināties. No šā var izdarīt vienu secinājumu, to, ka dzīvus lopus Lietuvas ražotājs pie mums nevedīs. Un es nevaru piekrist tai situācijai, ka te izskanēja doma, ka vinnēs pārstrādes uzņēmumi. Ja nāk pārstrādāta produkcija, tad varētu... un viņa varētu ienākt, tāpēc ka Lietuvas pārstrādes uzņēmumi ir vairāk noslogoti uz tā noslogojuma rēķina, ka subsīdijas daļas izmaksa viņiem maz saistīta ar produkcijas pārstrādes izmaksu. Tā rezultātā pārstrādes produkcija varētu, kā saka, pie mums arī ienākt. Bet katrā gadījumā tā situācija nav tik katastrofāla, kā šeit tika pirmīt atspoguļots. Vēl viens varbūt arguments tam, ja mēs vispār izlemjam, ka mums jāvirzās uz kopējo tirgu, ka viņu nevar novilcināt, vai arī tas fakts, teiksim, ka tuvākajā laikā varētu izmainīties šī cenu politika arī Lietuvā. Tad, kad lietuviešu delegācija bija pie mums, viņi prognozēja, ka viņu budžeta neizpilde varētu būt 15 vai pat līdz 20%. Tas nozīmē, ka arī subsīdijām tādas summas varētu pietrūkt. Attiecībā uz graudiem. Man nav, arī runājot par graudiem, tik pesimistisks noskaņojums, kā šeit izteica Grīnberga kungs. Un kāpēc? Pašlaik ne mēs, ne Lietuva ar pārtikas graudiem savas vajadzības nenodrošinām. Tātad gan pie mums, gan pie viņiem, vienalga, vai tas būtu kopējā tirgū, vai, teiksim, vai kur citur, pamatā cenu noteiks pasaules tirgus cenas. Prognozēt, ka pasaules tirgus cenas stipri kritīs tuvākajā laikā, manuprāt, nav pamata. Un tāpēc, nedod Dievs, ka mūsu runu šeit vai kādu prognožu rezultātā tiešām kāds zemnieks atteiktos no ziemāju sējas šoruden. Tas būtu, manuprāt, vislielākais mīnuss, ko mēs varētu panākt, apspriežot šo jautājumu. Ir vēl arī viens cits faktors, kas no ekonomiskā viedokļa, manuprāt, prasa pavisam nopietnu izvērtējumu. Un tā ir valūtas kursa un pirktspējas paritāšu attiecības. Ar Igauniju valūtas kursa un pirktspējas paritāšu attiecībās nav nekādas starpības, turpretī, salīdzinot ar Lietuvas litu, valūtas kursa, maiņas un pirktspējas paritāšu attiecību starpība diemžēl ir, un viņa nav labvēlīga mums. Kādas būs prognozētās izmaiņas, - tas ir tāds jautājums, kas būtu nopietni jāizvērtē. Tāpēc Zemkopības ministrija tagad ir kontaktējusies ar Agrārās ekonomikas institūtu, un tur zinātnieki pašlaik strādā pie šī jautājuma. Strādā, kā varētu šīs valūtas kursa attiecības un pirktspējas paritāšu attiecības iespaidot, un strādā arī pie tā, kādas varētu būt turpmākās prognozes šinī jautājumā. Katrā ziņā, ja mēs vienosimies par to, ka ejam uz kopējo Baltijas tirgu, tad, manuprāt, atlikšana šinī gadījumā varētu nākt mums tikai par ļaunu. Paldies par uzmanību.".
• 1996_09_05-seq261 language "lv".
• 1996_09_05-seq261 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1996_09_05-seq261 mentions Q37.
• 1996_09_05-seq261 mentions Q191.
• 1996_09_05-seq261 mentions Q193089.
• 1996_09_05-seq261 mentions Q39731.
• 1996_09_05-seq261 mentions Q1191011.