Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq255> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1996_09_05-seq255 type Speech.
- 1996_09_05-seq255 number "255".
- 1996_09_05-seq255 date "1996-09-05".
- 1996_09_05-seq255 isPartOf 1996_09_05.
- 1996_09_05-seq255 spokenAs 29.
- 1996_09_05-seq255 spokenText "Cienījamā Saeima! Iepriekšējie runātāji lielā mērā atviegloja manu uzdevumu, jo sniedza diezgan bagātīgu faktoloģisko materiālu, kurš nepieciešams šī jautājuma izanalizēšanai un kuru tāpēc es varu neatkārtot. Bet gribu sākt ar sekojošo. Šī līguma ratifikācija ir nokavēta par dažiem gadiem. Pirmo reizi viņa atskanēja, ja nemaldos, 1992. gada oktobrī vienā lielā zemnieku sanāksmē Zemkopības ministrijas telpās, kad šo ideju par Baltijas valstu lauksaimniecības ražojumu kopējo tirgu pieteica tas pats cilvēks, kas šobrīd stāv jūsu priekšā. Bet toreiz mēs visi atradāmies neatkarības eiforijā, un kas gan var būt lielāks neatkarības apliecinājums kā stipra dzelžaina muita. Un mēs tērējām miljonus šīs muitas infrastruktūras radīšanai, bet šodien, kad šie miljoni ir zemē nomesti, mēs pagriežam savu domāšanu par 180 grādiem pretējā virzienā. Pašreizējā situācijā tiešām ekonomiskais mehānisms agrārajā sektorā nav salīdzināms starp Baltijas valstīm, it sevišķi starp Lietuvu un Latviju. Un es īpaši gribu akcentēt vienu momentu, to, ka robežu atvēršanas lieta īpaši bīstama ir vienā aspektā. Ne Lietuvas dēļ, nr. 15 bs. bet tādēļ, ka aiz Lietuvas stāv Polija un Baltkrievija. Cik stabila būs tā robeža - tas lielā mērā ietekmēs mūsu iekšējo tirgu. Tādēļ mans viedoklis šajā jautājumā ir šāds: man ir zināms, ka Zemkopības ministrija strādā pie mehānisma, kas paredz zināmas garantijas, zināmu iekšējā tirgus aizsardzību, lai mūsu zemnieks varētu izdzīvot un konkurēt. Šobrīd viņš to nevar! Bet mēs šo mehānismu vēl nezinām. Mums visiem ir zināms, ka pirms divām vai trim dienām šajā pašā aspektā tika noslēgts līgums starp trijām Baltijas valstīm, taču šā līguma saturu mēs visās detaļās nezinām. Būdams Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis, es vēlos, lai šie materiāli, šīs iestrādes, kas ir Zemkopības ministrijas rīcībā, kā arī šī triju valstu līguma materiāli tiktu nodoti mums, bet tas nenozīmē, ka viņi nav vajadzīgi arī citām komisijām. Bet es runāju par mūsu komisiju, lai mēs varētu izanalizēt, izsvērt, izvērtēt un tad pieņemt galīgo lēmumu. Šobrīd mana runa fokusējas vienā momentā - kavējas pie pašreizējām lielajām atšķirībām ekonomiskajā mehānismā, kur mēs esam nostādīti neizdevīgā stāvoklī, tāpēc mēs šo līgumu ratificēt šādā veidā nevaram. Tad, kad mēs būsim izvērtējuši šos materiālus un, ja izvērtējuma rezultāti liecinās, ka mūsu zemkopībai ir zināmas garantijas, ir kaut cik vienādas starta pozīcijas turpmākajai darbībai, tad mēs arī lemsim citādāk. Tādēļ, rezumējot savu uzstāšanos, sacīšu sekojošo: pašreizējā variantā, vadoties pēc pašreizējās situācijas, pēc pašreizējā status quo, es pagaidām atturos dot savu balsi šā līguma ratifikācijai. Ja papildu materiālu analīze pierādīs, ka Latvijas zemniecībai ir zināmas garantijas, kas nodrošina daudzmaz vienādus konkurences apstākļus, daudzmaz vienādu starta pozīciju turpmākajai attīstībai, es savu viedokli mainīšu. Un tas izšķirsies otrajā lasījumā, kad mana atbilde būs galīga un paliekoša. Bet pašreiz es, būdams komisijas loceklis, gaidu materiālus, ko dos Zemkopības ministrija. Runa ir par to, ko ir devuši šie līgumi un cik lielā mērā tie ietekmēs mūsu lauku tālāko attīstību. Bet, pastāvot pašreizējai situācijai, es arī paredzu, ka, ja turpināsies pašreizējais stāvoklis, tad Latvijas lauku sabrukums ir neatgriezenisks. Tad ir neatgriezenisks. Tas mums ir jāsaprot. Es pilnā mērā saprotu arī to, ka tālākajā skatījumā mums jau būtu jāintegrējas Eiropā. Integrēšanās Baltijas telpā būtu viens posms, bet tas ir ilgstošs, garš un mokošs process. Gribu pievērst jūsu uzmanību vienam faktam. Kā veidojās Eiropas savienība? Sākums ir 1958. gads un Romas līgums, bet agrārā integrācija - zaļā integrācija - faktiski sākās tikai 60. gadu vidū, un Eiropai vajadzēja apmēram 25 gadus, lai sabalansētu un saskaņotu ekonomiskos mehānismus un intereses, lai nonāktu pie tā stāvokļa, kāds ir šodien un kurš vēl turpinās. Tāpēc lieki forsēta steiga šeit ir pilnīgi nevietā. Tātad mēs gaidām galīgos rezultātus, ko dos mums Zemkopības ministrija mūsu komisiju izvērtēšanai, bet otrajā lasījumā mans balsojums būs galīgs - vai nu jā, vai nē, un tas būs atkarīgs no šo rezultātu izvērtēšanas. Es viennozīmīgi nenostājos pret, bet es redzu arī visas šaubas un šo šaubu pamatotību, kādas pārdzīvo šodien Latvijas zemnieks. Varbūt redzu to vairāk nekā citur Latvijā, jo pats esmu jelgavnieks, esmu Lietuvai tuvāk. Tātad es šo zemnieku noskaņojumu uztveru asāk nekā varbūt citur Latvijā.".
- 1996_09_05-seq255 language "lv".
- 1996_09_05-seq255 speaker Edmunds_Grinbergs-1963.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q822919.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q211.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q37.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q193089.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q39731.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q36.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q184.
- 1996_09_05-seq255 mentions Q220.