Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq253> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1996_09_05-seq253 type Speech.
- 1996_09_05-seq253 number "253".
- 1996_09_05-seq253 date "1996-09-05".
- 1996_09_05-seq253 isPartOf 1996_09_05.
- 1996_09_05-seq253 spokenAs 131.
- 1996_09_05-seq253 spokenText "Cienījamo Prezidij, draugi un kolēģi! Ir katrai tautai kaut kādi izšķiroši momenti. Mēs šeit esam simts... viens simts cilvēku, it kā tautas pārstāvji. Un es jums lūgšu dziļi, dziļi padomāt - ko jūs pārstāvat. Vai jūs pārstāvat mūsu tautu, jeb vai jūs pārstāvat sevi pašu, jeb vai jūs pārstāvat kādas speciālas intereses? Jo mums šeit ir likts priekšā likums, kas Nr. 14 IK iznīcinās mūsu tautu. Neapšaubāmi. Vakar bija pusstundu iespēja man par šo jautājumu runāt ar augsti godāto ministru Kiršteina kungu, šo jautājumu pārrunāt viņam bija bailes, viņš neieradās. Es labprāt pa radio par šo jautājumu debatētu, (jo tas ir svarīgs jautājums) vai nu ar Šķēles kungu, vai Kiršteina kungu. Es jums atgādināšu par Kiršteina kunga lielajiem pakalpojumiem mūsu tautai. Viņš brauc uz Eiropas parlamentāro asambleju, tur nekā nedara. Mēs lūdzām, lai viņu atvietotu, bet viņam bija jābūt vietā, lai sevi aizstāvētu, un jau ir pagājuši četri mēneši, bet Saeimas Prezidijs nav redzējis iespēju ielikt atkal to jautājumu darba kārtībā. Mēs redzējām, kā viņš sacūkoja mūsu okupācijas deklarāciju ar nepatiesībām, kuras būs jākārto... Bet viņš paliek ministrs, viņš pat neatnāk, neatvainojas, nelūdz, lai to kļūdu labotu, lai vēsturē ieietu mūsu okupācijas deklarācija varbūt ar mazu piezīmi vismaz... Tad saprotiet, kam viņš kalpo. Un saprotiet, kas tagad mūsu tautai stāv priekšā. Es neatkārtošu argumentus, ka mums ir nevienlīdzīga cīņa ar Lietuvu lauksaimniecības produktu ziņā, jo tā ir un tur nav ko runāt. Es jums paskaidrošu, ka tā cīņa ir nevajadzīga, jo Eiropas savienībā nav brīvā tirgus likuma attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Eiropas savienībā uztaisa lielu "mūri" pret ārpuseiropas produktiem un tad iekšēji nolīgst par iekšējo cenu, un paši ražo par to cenu, valdība subsidē, ja grib, lai tā raža būtu, un viņi ražo vairāk, nekā viņiem vajag, ir paēduši, un to pārprodukciju viņi "dempē". Un "dempēs" uz Baltiju, uz Krieviju, uz citām pasaules daļām, ja viņi to spēs, ja tas viņiem būs izdevīgi. Un saprotiet, ka tagad mūsu robežsargi vairs nesargās mūsu zemi no šīm precēm, to tagad sargās kaut kāda Lietuvas firma, kuras precēm būs "Made in Lithuania" štamps vai "Made in Estonia" štamps. Un, saprotiet, tā pārstrādes vieta... nemaksās, tāpēc ka "Made in Latvia"... patiešām nāks no Latvijas kaut kāda prēmija... viņš pirks to lētāko. Šķēles kunga uzņēmumi pirks to lētāko. Un latviešu zemniekam nebūs darba. Un saprotat, kas tad notiks? Zeme būs nerentabla, zemei būs nodoklis, no zemes cilvēki muks, un zeme tiks pārdota, tāpat kā sertifikāti, par mazu mazu daļu no viņas vērtības. Un latviešu tauta aizies atpakaļ 700 gadu verdzībā. Dzīvos un apstrādās to zemi, kas piederēs svešiem. Un šodien mums ir viens no izšķirīgiem momentiem. Vai šeit mēs esam nākuši mūsu tautai uzlikt virsū šitādu nastu? Kas mums būtu jādara? Ja mēs saprotam, ka mēs reprezentējam, pārstāvam mūsu tautu, pārstāvam nevis kaut kādas intereses, nevis kaut kādu pasūtījumu no Krievijas vai kādas citas zemes, bet pārstāvam mūsu zemes iedzīvotājus, tad šo likumu un tos, kas to parakstīja, būtu tenteriski no mūsu zemes jāizmet ārā. Nav nekādu jautājumu par to. Šo lietu mēs nedrīkstam laist uz priekšu. Saprotiet, jūsu tēvi un vectēvi, un viņu brāļi gāja ložmetējiem pretī kailām krūtīm un krita, lai mūsu zeme, mūsu tauta pastāvētu, bet šodien mēs - 100 bļāvuļi, kuri kļuvuši par kalpiem kādai organizācijai, kas kaut kur kaut ko organizē un mums liek spiest balsošanas pogas, - mēs šodien to tautu vienkārši nodosim pašnāvībai! Vai tas lai būtu mūsu devums mūsu tautai? Vai mēs esam tik ģļēvi? Vai mēs patiešām to gribam darīt? Un tāpēc jums lūdzu (vienalga, kurā frakcijā, kurā partijā jūs esat, es mēģinu iekustināt ikkatru no jums): saņemsimies, sapratīsim, ko mēs darām! Mūsu pamattauta ir laukos. Tai atņems visu, kas laukos ir, to zemi mēs brīvi pārdosim par nieka naudu un būsim atkal kalpi uz mūsu zemes. Mums nebūs ne skolu, jo būs bezdeficīta budžets un mēs to Saeimā nespēsim mainīt... Mums nav vairs demokrātijas, jūs jau labi saprotat, ka mēs šeit nekā nenolemjam. Šitas ir leļļu teātris, jo mēs esam marionetes: kaut kur ir kaut kādi - es neteikšu, ka valstsvīri, - kaut kādi, kas ar pasūtījumu mums pasaka, kuru pogu spiest. Un mēs vienu laiku cerējām, ka viņi mums pateiks tieši pareizo pogu, lai tauta uz priekšu ietu, bet, redzat, tas genocīds, ko viņi mums tagad neapšaubāmi rada, tā vara, ko viņi meklē, tas, ka katram latviešu jaunietim, katrai latviešu ģimenei, būs jāgaida tie draudi, ka varēs iesaukt armijā, kurā visi būs bez ieročiem... tie draudi, ka tagad pašvaldībās visur būs "prefekti" no "Latvijas ceļa", tie draudi, ka latviešu cilvēkiem nebūs vairs ko pārdot, jo izpirks visu "izmisuma cenās"... To mums lūdz šodien apstiprināt, un šodien ir izšķirošs solis tanī "gājienā". Es saprotu, ka ir arī partijas lojalitāte, ir ministri, kuri negrib savus krēslus zaudēt, ir komisijas, ko Šķēles kungs var dot vai nedot, ir subsīdijas, ko var maksāt vai nemaksāt... vai parādus atmaksāt... Bet, saprotiet, mūsu senči gāja drošā nāvē, lai aizstāvētu mūsu tautu. Mums, vienam simtam tautas pārstāvju, ir uzticēts šito tautu neievest nelaimē, viņu neiznīcināt. Vai mēs būsim tik gļēvi? Kurš no mums varēs to, ko mēs saņemsim par šito pakalpojumu, ņemt līdzi aizsaulē? Vai patiešām mūsu tautas pastāvēšana beigsies dēļ šitās Saeimas gļēvuma. Dēļ tā, ka mēs nevaram pateikt: nē, tas mūsu tautai neder, sveiki! Ne jau par šo likumu vien ir runa. Demokrātijas mums nav. Šodien mums lūdza un mēs nobalsojām, ka mēs, Saeima, atteiksimies no finansu atbildības. Taču demokrātijas centrālais fundaments ir tas, ka tautas ievēlēti cilvēki kontrolē valsts "maku", nolemj, vai būs parādi vai nebūs parādu un par ko maksās un par ko nemaksās. Mēs, liela daļa no tiem, kas šeit sēžam, esam jau atdevuši savu brīvo prātu, savas tiesības lemt par tautas labklājību. Mums ir jālemj par to, lai kāds no mūsu partijas varētu palikt par ministru vai varētu palikt komisijas priekšsēža amatā, vai par ko citu. Mīļie kolēģi, mums ir uzticēts kaut kas svēts - mums ir uzticēta mūsu tautas labklājība. Lūdzu, lūdzu, nepiemirstiet to! Jums būs viskautkādi spiedieni, jums būs viskautkādi draudējumi, jums atņems drusku mantu, - bet mūsu senčiem atņēma dzīvību un tomēr viņi turējās tautai par labu. Mēs visi šeit it kā runājam, ka mēs esam no Nacionālā bloka un visu tautu aizstāvam, bet skat', kur tas Nacionālais bloks jūs ir atvedis. Es ticu, ka jūs neesat kā indivīdi vainīgi, bet vainīga ir tā sistēma, kas jums, tā teikt, asinīs ielieta un spiež par kaut kādu partijas disciplīnu balsot un, neapšaubāmi, tautu novest uz iznīcības ceļa. Šis nav vienīgais iznīcības ceļš. No tiem 43 punktiem, kas ir Šķēles kunga iecerētajā programmā, ir 22, kurus es nosauktu par tautas indi. Bet šis ir princips, jo mūsu tautas saknes ir laukos. Eiropā, Eiropas savienībā neprasa brīvo tirgu attiecībā uz lauku produktiem, tas būtu ārprāts. Tas nekur pasaulē nav... nav īsti izprasts, ka tas būtu vajadzīgs. Jo gados, kad Dievs nedos to ražu, pārtika būs ļoti vērtīga un lauksaimnieki labi pelnīs, bet tajos gados, kad būtu pārliecīga raža, tā raža pūtu, tur nekādas cenas nebūtu, un lauksaimnieki ietu bankrotā. Eiropas savienībā ir pilnīgi cita sistēma, kā es jums jau sacīju, - ir tas, ka nelaiž citas tautas apkalpot Eiropas ēdājus. Eiropā nosaka vienu cenu, un par to cenu to produktu ražo, cik gribi, bet to, kas paliek pāri, - to liek ārā... Brīvais tirgus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem - tas ir kaut kāds idiotisms, kas ir nolemts, lai mūsu tautu iznīcinātu. Šis līgums ir tāds pats. Un 5. oktobrī VEF stadionā būs tautas manifestācija, es ceru, ka tur būs lauksaimnieki, es ceru, ka tur būs arī kādi no mūsu deputātiem. Es ceru, ka kāds sāks saprast, kad mēs esam tauta, un kāds stāvēs par to tautu. Mēs šeit lūdzām pagājušajā nedēļā, lai puiši neapbruņoti neietu uz robežām mūs sargāt, puiši, kuri vēl nav radījuši savus pēctečus. Un kas mums šodien ir jādara, lai sargātu mūsu tautu? Ir vienkārši jānolemj, ka mēs balsosim pret šito līgumu un pret šito baigo nekaunību. Es saprotu, ka frakciju vadītājiem tas būs ļoti neērti, jo viņi iet un glaudās viens ar otru, un mēģina nolīdzināt un darīt šitā un darīt tā. (Zālē aplausi.) Bet, lūdzu, saprotiet, ka attiecībā uz šo tautas iznīcināšanas jautājumu nevar būt izlīgšana, ir jāstājas "pret". Un es ikkatru no jums lūdzu atcerēties, ka jums ir atbildība pret mūsu tautu, jums ir atbildība pret mūsu senčiem. Mēs nedrīkstam šito tautas nodevību tālāk laist uz priekšu. Padomājiet! Lūdziet Dievu, lai jums būtu tas spēks nepakļauties tai ļaunajai varai, kas ir mūs pārņēmusi! Mūsu demokrātija ir izjukusi, un tagad mums lūdz, lai mēs ganām mūsu tautu prom uz iznīcības ceļu. Vai mēs būsim tik gļēvi, ka to atļausim? Jeb vai mēs tomēr padomāsim, ko mēs esam parādā mūsu senču senčiem, mūsu vēsturei, mūsu varoņiem, mūsu varoņstāstiem? Vai patiešām mēs šodien, kad mēs pēc kādas pusstundas balsosim, būsim tik gļēvi vai mūsu pašu ieinteresētība būs tāda, ka mēs nespēsim nospiest to pogu "pret"? Lai Dievs dod jums to spēku, lai viņš jums parāda ceļu, lai jūs nenogurtu un nenobītos! Spiedīsim to pogu "pret" tautas labā! Paldies.".
- 1996_09_05-seq253 language "lv".
- 1996_09_05-seq253 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q822919.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q211.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q79820.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q37.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q193089.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q39731.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q159.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q8436.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q1512969.
- 1996_09_05-seq253 mentions Q16361131.