Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq249> ?p ?o. }

• 1996_09_05-seq249 type Speech.
• 1996_09_05-seq249 number "249".
• 1996_09_05-seq249 date "1996-09-05".
• 1996_09_05-seq249 isPartOf 1996_09_05.
• 1996_09_05-seq249 spokenAs 29.
• 1996_09_05-seq249 spokenText "Cienījamie deputāti! Šis līgums atšķirībā no citiem Ārlietu komisijas piedāvātajiem līgumiem nav tik vienkāršs. Tas, protams, ir vajadzīgs, lai paātrinātu Baltijas valstu kopējā tirgus izveidošanu. Līgums radīs ražotājiem iespēju iekļūt arī pasaules tirgū. Īpaši svarīgi tas ir, sagatavojot Latvijas pievienošanos Eiropas savienības kopējai lauksaimniecības politikai. Konceptuāli līgums ir atbalstāms, bet pirms līguma ratifikācijas valdībai jāatrisina ļoti daudzi pamatjautājumi, kam jānodrošina līdzvērtīgi ražošanas un godīgi konkurences apstākļi starp Baltijas valstu ražotājiem. Kā zināms, Eiropas savienībā godīgas konkurences nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības pamatnosacījumiem. Svarīgi ir konstatēt būtiskākās atšķirības Baltijas valstu lauksaimnieciskās attīstības līmeņa ziņā, kas novēršamas pirmām kārtām. Jānodrošina vienādas nozīmīgāko resursu cenas Baltijas valstīs, proti, vienādas cenas degvielai un elektroenerģijai, minerālmēsliem un lauksaimniecības tehnikas rezerves daļām. Igaunijā pat pēc 20. augusta - cenu paaugstinājuma degvielai cena ir par 25 līdz 30% zemāka nekā Latvijā. Bet salīdzinājumā ar Lietuvu cenas starpība ir vēl būtiskāka. Jārod iespēja piedāvāt Latvijas ražotājiem kredītus ražošanas uzturēšanai un attīstībai uz līdzīgiem nosacījumiem kā pārējās Baltijas valstīs. Piemēram, nepieciešami īstermiņa kredīti vai jāizstrādā kompensācijas mehānisms apgrozāmo līdzekļu iegādei sezonas sākumā. Līdz šim Latvijas ražotājiem iespējams iegādāties kredītus par 3 līdz 5 reizes augstāku procentu likmi nekā Lietuvā, kur procentu likmes svārstās no 5 līdz 7 procentiem gadā. Šobrīd nav skaidrs, kādā veidā valdība domā panākt lauksaimniecībai atvēlamo kredītresursu pieejamības izlīdzinājumu. Kompleksi risināms jautājums ir nepieciešamība zinātniski noteikt lata pirktspējas pieaugumu vai zaudējumu pakāpi, mainot to pret Lietuvas litu un Igaunijas kronu. Joprojām nav oficiālu ziņu par lata pirktspējas paritāti attiecībā pret Baltijas valstīm, ar kurām iecerēts veidot brīvo tirgu. Pašlaik, pat pastāvot vienādam cenu līmenim Latvijā un Lietuvā, lietuviešiem ir izdevīgi vest uz Latviju un realizēt savu produkciju, iegūstot 50% peļņu, mainīt valūtas un iegādāties preci pēc tam savā valstī. Tādējādi nepārliecinoša ir Ministru prezidenta Šķēles kunga sniegtā argumentācija, ka Lietuvas preces masveidā neplūdīšot uz Latviju, jo cenu starpība, lūk, esot tikai 8 līdz 10%. Būtiska ir arī cenu atbalsta politika. Mūsu valstī minimālās iepirkuma cenas netiek noteiktas. Nav arī piemaksu pie pārstrādes uzņēmumos nododamo preču cenas, kā tas notiek Lietuvā. Tādēļ atsevišķiem produkcijas veidiem cenas nepārtraukti, ik gadu, krītas, bieži tās pat nesedz produkcijas pašizmaksu. Grūti saprast, kā, pastāvot esošajām iepirkuma cenām, var gūt peļņu, piemēram, no kartupeļiem, ja pārstrādes uzņēmumi šogad par tiem maksā 2,5 santīmus kilogramā. Ražotājiem nav iemesla ar lielu optimismu raudzīties uz šā gada graudu iepirkumu pārstrādei. Šogad graudkopībai, kā zināms, bija labvēlīgi apstākļi, bet vidējā ražība, kā pēc Zemkopības ministrijas datiem tiek prognozēts, ir tikai 22,1 centners no hektāra. Ja iepirkuma cena vidēji ir 100 lati par tonnu, tad šī cena sedz tikai produkcijas pašizmaksu un valstī kopumā graudu ražotājiem peļņa šogad netiek prognozēta. Valstī kopumā. Nav šaubu, ka turpmākajos gados samazināsies to zemnieku skaits, kas vēlēsies audzēt graudus. Nav paredzams, ka nākamajā gadā šī graudu cena varētu pieaugt. Līdzīgā situācijā atrodas arī piena un gaļas ražotāji. Piemēram, cūkgaļas iepirkuma cenā 80% ir spēkbarības izmaksas. Grūti attaisnot arī pieckāršo cenu starpību pienam. Tik ļoti atšķiras ražotājiem piedāvātā cena no piena mazumtirdzniecības cenas veikalā! Arvien vairāk satrauc pieaugošā cenu starpība starp lauksaimnieciskajā ražošanā nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem un lauksaimniecībā saražoto produkciju. Nav skaidrs, kā Latvijā varēs prognozēt pārstrādes uzņēmumu privatizācijas projektu realizāciju un tirgu, to saistības ar kreditoriem un realizācijas apjomus, no vienas puses, un Baltijas valstu līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm ietekmi uz šo objektu tālāku attīstību un darbību, no otras puses. Domāju, ka mūsu ražotājus nevajadzētu orientēt uz produkcijas ražošanu pārstrādei, bet jārada priekšnoteikumi valsts līmenī, lai mūsu lauksaimniecības ražojumi Nr. 13-MC arī bez pārstrādes būtu konkurētspējīgi gan vietējā tirgū, gan ārzemēs. Tam nepieciešama modernu glabātavu celtniecība, tehnoloģijas izmaiņas un iepakojums, un citi priekšnoteikumi. Kopējā lauksaimniecības subsidēšana Lietuvā ir 10% no valsts budžeta jeb 14 reizes vairāk nekā Latvijā uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Turpretī Latvijā atbalsts lauksaimniecībai ir 1% no budžeta, tas ir, vidēji 5 lati uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bez tam no šiem četriem miljoniem, kas tiek atvēlēti lauksaimniecības subsidēšanai, 2,5% paliek lauksaimniecības departamentos kā izmaksas par subsīdiju aprēķināšanu un izmaksu zemniekiem. Sākot ar šo gadu, mūsu valstī vairs nav paredzēti līdzekļi lauku infrastruktūras uzlabošanai, kaut arī Latvijā, kā mēs zinām, tā ir daudz sliktākā stāvoklī nekā Lietuvā un Igaunijā. Nodokļi. Šajā ziņā ir vislielākās atšķirības Latvijas un pārējo Baltijas valstu starpā. Latvijā pievienotās vērtības nodoklis ir 18% visai produkcijai, ieskaitot arī lauksaimniecības produkciju, bet Lietuvā lauksaimniecības produkcijai pievienotās vērtības nodoklis ir tikai 9%. Ir skaidri redzams, ka Lietuvas zemniekiem ir acīm redzamas priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas lauksaimniekiem Baltijas valstu vienotajā tirgū. Pašlaik attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem ir vērojama vēl viena tendence: pieaug nesamaksātais pievienotās vērtības nodokļa apjoms valsts budžetā. Tas šobrīd ir jau vairāk nekā 740 000 latu. Bez tam strauji pieaug arī nenomaksātais sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms, kas ir vairāk nekā 1,7 miljoni latu. Jāatceras arī, ka ceļa nodokļa iekasēšanā pastāv atšķirības starp Latviju un Igauniju... starp Latviju un Lietuvu... atvainojos... Lietuvā tāda nav vispār. Nav skaidrs, kādus pasākumus valdība iecerējusi veikt, lai nepieļautu trešo valstu produkcijas importu caur Lietuvu un Igauniju un vienlaikus nepazeminātu prasības ievedamo preču kvalitātei. Ceru, ka Ministru prezidenta kungs apzinās esošo situāciju. Lai cik tas sāpīgi arī būtu, plānojot nākamā gada bezdeficīta budžetu, šie argumenti ir jāņem vērā. Uzskatu, ka, ratificējot Baltijas valstu līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, šā līguma īstenošanai ir jāizstrādā pārejas noteikumi. Jāatzīst, ka ne Zemkopības ministrijai, ne Ārlietu ministrijai, ne arī Finansu ministrijai līdz šim brīdim vēl nav daudzu saimnieciski pamatotu un argumentētu normu, kuras jāiestrādā pašreizējā līguma redakcijā. Joprojām nav saņemtas atbildes uz visiem jautājumiem kopš līguma izskatīšanas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Frakcija "Latvijai" uzskata, ka Baltijas valstu līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm nedrīkst stāties spēkā ātrāk, nekā tiks pabeigta 1996. gada ražas realizācija, tas ir, vismaz līdz nākamā gada 1. martam, kad pilnībā tiks veikti norēķini par nodoto lauksaimniecības produkciju. Sākot šo sezonu, ražotāji neplānoja, ka tiks noslēgts šāds Baltijas valstu līgums par brīvo tirdzniecību. Neņemot to vērā, daudziem lauksaimniecības uzņēmumiem šis būs beidzamais pastāvēšanas gads. To apstiprināja arī Zemkopības ministrijas pārstāvji Tautsaimniecības komisijas sēdē. Viņi apliecināja, ka pēc šā gada finansiālās darbības pabeigšanas izjuks aptuveni 25% no Latvijā esošajām lauksaimniecības statūtsabiedrībām. Šo visu minēto apsvērumu dēļ ierosinu šodien atlikt balsojumu par pirmo lasījumu un nodot līgumu atpakaļ komisijai. Paldies.".
• 1996_09_05-seq249 language "lv".
• 1996_09_05-seq249 speaker Edmunds_Grinbergs-1963.
• 1996_09_05-seq249 mentions Q211.
• 1996_09_05-seq249 mentions Q37.
• 1996_09_05-seq249 mentions Q191.
• 1996_09_05-seq249 mentions Q193089.
• 1996_09_05-seq249 mentions Q39731.
• 1996_09_05-seq249 mentions Q15628977.