Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_22-seq209> ?p ?o. }

• 1996_08_22-seq209 type Speech.
• 1996_08_22-seq209 number "209".
• 1996_08_22-seq209 date "1996-08-22".
• 1996_08_22-seq209 isPartOf 1996_08_22.
• 1996_08_22-seq209 spokenAs 46.
• 1996_08_22-seq209 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dzīvība ir svēta, dzīvība ir cilvēka augstākā vērtība. Tiesības uz dzīvi ir pašas galvenās cilvēka tiesības, tāpēc mēs varam pateikties Dievam un mūsu mātēm, ka šodien šeit, atjaunotās Latvijas valsts Saeimā, vispār esam un varam apspriest šo jautājumu. Ka Dievs neļāva mūsu mātēm būt tik dumjām kā mums šodien, kad gatavojamies izputināt savu tautu, paši savu miesu un asinis. Protams, visas lietas jākārto pareizā kārtībā. Šodien mēs protam atšķirt to, kas būtu labi mūsu valstij, mūsu tautai, un pat - vismaz dažos gadījumos - atšķirt to, kas gluži vienkārši ir cilvēcīgi labs, no tā, kas tāds nav. Tomēr notikumu kārtība, kādā mums ir jāiet uz kādu labu mērķi, mums bieži vien nav skaidra, un pie tam mēs visi cenšamies to izdarīt lielā steigā. Un tieši tāpēc rezultāts nav labs. Runājot par šo likumprojektu, varam pieļaut tās pašas kļūdas. Pārāk bieži mēs esam pieļāvuši tādu kļūdu, ka kopā ar kaut ko labu vai vismaz saprātīgu steigā un neizpratnē piebalsojam klāt kaut ko sliktāku vai pat pārāk sliktu. Tāpēc labāk skatīsim šo jautājumu nedaudz lēnāk un pa daļām, bet tā, lai mums viss būtu skaidrs šajā likumprojektā, kas mērķē uz pašām galvenajām cilvēka tiesībām - tiesībām dzīvot. Kas ir aborts? Tā ir augļa dabiska vai mākslīga izdalīšana no dzemdes vai, kā tautā mēdz teikt, nedzimuša bērna mākslīga noslepkavošana. Cilvēki savas netiklības, nekaunības aizstāvībai ir gatavi lietot jebkurus argumentus, kas, liekas, pauž rūpes par citiem, bet īstenībā to parasti dara noziedznieki, rūpējoties par to, lai pēc iespējas vairāk līdzcilvēku padarītu par nozieguma līdzdalībniekiem. Mēs bieži sakām - Dievs tiesā. Taču visbiežāk šajā gadījumā sieviete pati sevi notiesā, brīvi izvēlēdamās iet uz kriminālu abortu, kur noasiņo un pat zaudē dzīvību tāpēc, ka centās nogalināt savu vistuvāko, tas ir, savu bērnu. Mēs nupat runājām par padomju okupāciju un tās drausmīgajām sekām, jo tās joprojām nav pārvarētas, bet ar šo likumu mēs gatavojam jaunu okupāciju, jo, kā saka, daba necieš tukšumu - te taču okupantam gribot negribot jāiet iekšā, mūsu zemi atkal mīdīs sveši zābaki, jo te taču vairs nebūs mūsu pašu bērnu! Ar šāda likuma pieņemšanu mēs atklāti pasakām tautai, ka esam ateisti, esam padomju ideoloģijas turpinātāji, jo noliedzam Dievu un viņa radītās pasaules kārtības likumus. Nevar jautājumu nostādīt tā - labāk ir taisīt abortu nekā laist pasaulē slimus un kroplus bērnus. Un ko darīt, ja ir skaidri pasakāms, ka bērns būs kropls? Saņemot Nobela Miera prēmiju, māte Terēze no Kalkutas atbildēja: šie bērni ir bijuši no pasaules sākuma un būs līdz pasaules galam, viņi ir stipro un veselo dēli, lai šie cilvēki iemācītos un varētu dalīties mīlestībā un rūpēs. Bērnam Dieva dotais gars ir vesels, bet fizisko trūkumu dēļ nevar izpausties. Vai vajag laist pasaulē bērnus, ko nevaram apgādāt? Atbilde uz to ir jādod mums pašiem. Mūsu valstī ir jāveido tāda ekonomiskā un sociālā sistēma, lai cilvēki ar savu darbu varētu nopelnīt pietiekamus iztikas līdzekļus savai ģimenei un bērnu izglītībai. Kāpēc mums nav, kas apsargā valsts robežu, nav jauniešu, kas varētu dienēt obligātajā valsts karadienestā? Atbilde vienkārša: tāpēc, ka mums ir radītas abortu klīnikas un tagad sākam slēgt dzemdību namus un skolas. Astoņdesmitajos gados daudz runāja, ka, lai nebūtu alkoholiķu, sabiedrība jāmāca dzert kulturāli, jāierīko gaumīgi bāri un restorāni, kārtīgi trauki un mēbeles... alkoholiskie dzērieni... Tad dzērāji nedzeršot atejās, vārtrūmēs, pagrabos un krūmos. Šodien šajā jautājumā it kā viss ir, bet izmaiņu nekādu. To pašu varu droši teikt par legālo abortu. Ne visas sievietes ies uz tām abortu klīnikām. Te var būt runa par izņēmuma gadījumiem, jo, ja ir dzīvības briesmas, medicīna likvidē šo cēloni - vai tas būtu strutojošs zobs, gangrēnas skarta roka vai miris auglis. Katram ārstam kā speciālistam ir jāprot aborta operācija, lai to pielietotu, kad tas nepieciešams ārstniecībā - kad auglis ir miris, patvaļīgi atdalījies no mātes miesām. Bet nav vajadzīgs un nedrīkst ar likumu legalizēt dzīvības atņemšanu. Šo 5 gadu laikā, kad ir visatļautība, ar viltīgu argumentu par bērnu audzināšanai grūtajiem materiālajiem apstākļiem tiek veicināta abortu "industrija". Abortu "industrija" ir, piedodiet, ne jau latviešu rokās, un tas jau uz kaut ko norāda. Kas stāv aiz šīs abortu "industrijas"? Nerādīsim ar pirkstu, bet visi to labi zinām. Pirms diviem gadiem atļāva privātām iestādēm, firmām veikt abortus. Visīstākā cilvēku iznīcināšanas "industrija" ir pie mums. Pirmskara Latvijā aborti nebija atļauti, tas sākās ar padomju laiku, 1953. gadā, un tagad mēs baidāmies pateikt "nē". Ja šādu likumu pieņemam, esam savas tautas iznīcinātāji. Likumiem tomēr ir audzinoša nozīme, tos izdod tautas labā, lai palīdzētu tiem, kas šaubās, nav pārliecināti, kas ir labi, kas nav. Likums ir tāpēc, lai palīdzētu cilvēkiem izvēlēties labumu, nevis ļaunumu. Ja nav citu kritēriju, ir vismaz šis likums, kas to aizliedz. Tautas izglītība šajos jautājumos nav pietiekama, tāpēc ar likuma palīdzību jāpalīdz saprast, kas ir labs, kas - ļauns. (Kā zināms, musulmaņu zemēs ir kategoriski aizliegti aborti.) Jaunieši, pakļauti pornogrāfijas un izlaidīgas dzīves propagandai caur masu medijiem, abortus uzskata par visvienkāršāko un parastāko veidu, kā cilvēki kārto problēmas, ja ir radies bērns, ko nevēlas. Mēs ticam savas tautas, savu mediķu veselajam saprātam un esam pārliecināti, ka arī viņi jutīsies atviegloti, ja tiks atbrīvoti no pienākuma nogalināt. Lai visas savas zināšanas, darbus un mīlestību varētu veltīt dzīvības saglabāšanai. Nekādi jautājumi, ne sociālie, ne ekonomiskie, nekādi likumi nav aktuāli, ja nebūs tautas. Mums nevajag skatīties, kā ir pasaulē, jo nekur pasaulē nav tā, kā pie mums. Latvija ir pasaulē vienīgā valsts, kur pēc Otrā pasaules kara tauta vēl nav reproducējusi sevi, atjaunojusi tautas dzīvo spēku. Pasaulē mūs tikai atbalstīs un novērtēs mūsu spēju vadīt mūsu pašu neatkarīgo valsti. Ja šādā situācijā nerīkosimies stingri un tā, kā to prasa mūsu smagā situācija, tauta izmirs. Ja rokai pirkstus apcirtīsim, tie atpakaļ nepieaugs, ja bērnus iznīcināsim, nebūs tautas. Dzīvība ir jāsaglabā un jāsaudzē. Un, kā visā Dieva radītajā pasaulē, arī šeit ir skaidri saprotama hierarhija. Pirmkārt, ir jāaizstāv un jāaizsargā nevainīga bērna dzīvība, kurš pats nav spējīgs aizstāvēties, tātad ir jāaizliedz aborti. Otrkārt, veco nevarīgo cilvēku dzīvība, kuri, varbūt sāpju nomocīti, grib padarīt galu, taču mēs neesam dzīvības devēji un mēs to nevaram ņemt. Treškārt, ir jāvēršas pret sterilizāciju, jo, ja tā būs atļauta, mūsu jaunieši, daudzi pat vēl bērni, atradīs "sāndurvis" pie tā ārsta, kurš par spīti likumam uzņemsies izdarīt tik drošu pretapaugļošanās līdzekli. Tad beidzot varēsim runāt arī par nāves soda atcelšanu, par dzīvības saglabāšanu noziedzniekam. Savukārt tad, ja mēs šos jautājumus risināsim nepareizā kārtībā, - tad būtu tā, ka noziedznieks izdod likumus, var aizstāvēt noziedzniekus. Godātie deputāti, padomāsim vēlreiz par savas tautas nākotni, neatbalstīsim abortu legalizāciju, neatbalstīsim abortu "industriju"! Vai jūs tas nesatrauc, ka, balsojot par aborta legalizāciju, jūsu sirdsapziņa būs ar nevainīgu, nedzimušu bērnu asinīm aptraipīta? Tāpēc es, kristietis būdams, nekad nebalsošu par tādu likumprojekta variantu, kurā ir kaut mazākā spraudziņa radīta dzīvības atņemšanai, mēs ar šo likumu nokausim mūsu tautas bērnus, tas ir, mūsu tautas nākotni. Pašreizējo likumprojektu noraidu un pievienojos tiem mūsu vēlētājiem, vairākiem tūkstošiem kristiešu, kuri ir pret šo projektu, jo tā ir tautas doma, tautas balss. Paldies par uzmanību.".
• 1996_08_22-seq209 language "lv".
• 1996_08_22-seq209 speaker Andrejs_Naglis-1943.
• 1996_08_22-seq209 mentions Q822919.
• 1996_08_22-seq209 mentions Q211.
• 1996_08_22-seq209 mentions Q8436.