Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_22-seq199> ?p ?o. }

• 1996_08_22-seq199 type Speech.
• 1996_08_22-seq199 number "199".
• 1996_08_22-seq199 date "1996-08-22".
• 1996_08_22-seq199 isPartOf 1996_08_22.
• 1996_08_22-seq199 spokenAs 46.
• 1996_08_22-seq199 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es savukārt aicinātu noraidīt, nepieņemt šo likumprojektu un nosūtīt viņu atpakaļ uz Labklājības ministriju, lai Labklājības ministrijas speciālisti, kādi tur neapšaubāmi ir, nopietnāk pieietu šim svarīgajam iedzīvotāju reproduktīvās izglītības jautājumam. Šo likumprojektu Kristīgo demokrātu savienība šovasar nosūtīja savām nodaļām rajonos un pagastos, un ar to iepazinās daudzi desmiti gan vienkāršo Latvijas iedzīvotāju, gan arī ārstu, mediķu, un man jāteic, ka, runājot tieši par šo konkrēto likumprojektu, neatradās neviens mediķis, kurš varētu ar tīru sirdi šo likumprojektu aizstāvēt. Es nosaukšu tikai dažus Latvijā pazīstamus lauku speciālistus, kuri iestājās pret šo likumprojektu. Es domāju, jūs pazīstat dakteri Krūmalu no Smiltenes, pazīstat ārsti ginekoloģi Zālīti no Cēsīm, tāpat pazīstat slaveno dakteri Zālīti no Ģimenes un veselības centra un Raunas doktorāta, tāpat dakteri Langi no Rīgas 1. slimnīcas. Es varētu saukt daudzus, bet es saprotu, ka varbūt ne visiem tas ir kāds arguments, kas liecinātu par sliktu šim likumprojektam, tāpēc ieklausieties manos, un ne tikai manos, iebildumos. Mūsuprāt, šis likums vispār neatbilst latviešu tautas interesēm. Otrām kārtām to vispār grūti nosaukt par likumprojektu, jo pēc būtības tas ir dažādu jau novecojušu instrukciju kopojums, kam vispār trūkst koncepta un situācijas valstī raksturojoša vispārinājuma. Kāpēc tas neatbilst tautas interesēm? Proti, reproduktīvā veselība ir viens no būtiskākajiem tautas izdzīvošanas un atjaunošanās faktoriem, tāpēc varēja gaidīt, ka likumprojekts skars visus šobrīd traģisko demogrāfisko situāciju veidojošos faktorus un aspektus, bet diemžēl, kā jau teicu, tas raugās uz tautas izdzīvošanas vitāli svarīgo problēmu šauri un pašapmierināti. Likumprojekts tikai regulē dažus abortu, sterilizācijas un mākslīgās apaugļošanas aspektus, lai gan tautas reproduktīvā veselība ir ļoti plašs un mums katram nepieciešams un svarīgs jautājums. Tā kā šīs sfēras ir saistītas ar naudu, uzdrošinos sacīt, ka šis likumprojekts ir tendenciozs, jo atbilst tikai nelielas iedzīvotāju daļas interesēm, kas, iespējams, bet varbūt arī ne, iedzīvojas un arī turpmāk iedzīvosies kaut vai no abortiem, no mākslīgās apaugļošanas un tamlīdzīgām lietām. Manuprāt, šo reproduktīvās veselības sfēru vispār nedrīkst pašā pamatā uzticēt privātajam biznesam, tai ir jābūt valsts un pašvaldības sertificētu iestāžu pārziņā, teiksim, privātajām struktūrām uzticot vairāk tādas lietas kā grūtnieču aprūpe un tamlīdzīgas lietas. Nekur likumprojekts nedefinē prioritātes tautas reproduktīvajā veselībā, netiek runāts par cilvēka dzīvību kā īpašu pamatvērtību, līdz ar to tajā pilnīgi tiek ignorētas šādas reproduktīvās veselības jomas... Lūdzu, ieklausieties! Tur nav runāts par grūtnieces un ģimenes reproduktīvo veselības aprūpi un visu to pasākumu kompleksu, kas varētu aizstāvēt topošo bērnu un māti-grūtnieci, kas varētu uzlabot ģimenes, tātad visas mūsu tautas, reproduktīvo veselību. Otrām kārtām tur nav runāts par kontracepciju visplašākajā nozīmē. No šī likumprojekta pat izriet, it kā kontracepcija ir kāda ķirurģiska grūtniecības pārtraukšana. Likumprojekts neizsaka savu attieksmi pret šo plašo medicīnas, sadzīves un sociālās sfēras sadures problēmu, lai gan tā nav tikai medicīniska rakstura instrukciju sfēra, tā ir sfēra, kurā saduras daudzas un dažādas dzīves jomas. Gandrīz nekas šajā likumprojektā nav minēts par seksoloģisko veselības aprūpi un dzimumaudzināšanu, it īpaši par dzimumaudzināšanu skolā, lai gan tas ir sākums visas tautas reproduktīvajai veselībai. Netiek skarta tā sfēra, kur savukārt saduras skolas, sabiedrības un masu mediju izšķirošā loma iedzīvotāju izglītošanā, lai mums vispār par tādu lietu kā aborti nevajadzētu ne vārda runāt. Bet ko gan var gaidīt no šī likumprojekta, ja beigu beigās šeit vispār netiek definētas veselības aprūpes un veselības veicināšanas nozares, kas ietilpst šajā plašajā un visiem tik nozīmīgajā jēdzienā "reproduktīvā veselība"? Likumprojekts nenosaka jomas, kurās varēs darboties nevalstiskās organizācijas un privātbizness. Tāpat nenorāda, kas tad ir valsts noteiktais minimums un uz ko var cerēt katra ģimene bez maksas vai par nelielu maksu. Tā, piemēram, Igaunijā līdzīgs likums nosaka, ka katra sieviete pēc grūtniecības pārtraukšanas operācijas ir tiesīga saņemt kontraceptīvos līdzekļus bez maksas. Tāpat likums nenosaka, kurš tad būs tas personāls, kas atbildēs par mūsu tautas reproduktīvo veselību, kas būs tie cilvēki, kuru kompetence un atbildības līmenis būs saistīts ar to, kā mēs turpmāk dzīvosim. Īpaši mani satrauc tas, ka likumprojekts gandrīz pilnībā paiet garām bērnu un pusaudžu problēmām, kas tieši ietekmē tautas reproduktīvo veselību. Pie tam mums ir jāņem vērā reālā situācija Latvijā, kad jaunieši un bērni dzimumdzīvi sāk no ļoti agra vecuma. Par to šajā likumprojektā ir ļoti maz runāts, un par to vairs šobrīd it kā nevienam nav daļas, lai gan speciālie braucieni pa Latvijas pilsētām un skolām šovasar, lai izpētītu šo problēmu, pārliecināja, ka skola šajā ziņā izrāda ļoti, ļoti mazu vai pat, varētu sacīt, gandrīz neizrāda nekādu ieinteresētību. Tomēr, manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka šis likumprojekts klusē par ārsta atbildību gan grūtniecības pārtraukšanas gadījumā, gan mākslīgās grūtniecības gadījumā un tā tālāk. Saeimā jau ir vesela virkne, manuprāt, arī labu likumprojektu, kas ārsta dzīvi padara vieglāku, darbu - raitāku un patīkamāku, un tas, protams, ir tikai un vienīgi labi, bet arvien vairāk balsu jautā: kas tad aizstāvēs pacientu, kur ir normas, kas paredz ārsta atbildību? Un it īpaši ārsta atbildību šajā tik ļoti delikātajā sfērā, kur nereti pacients ir tikpat beztiesisks kā sieviete, kas savulaik griezās pie padomju ginekologa, kur bija iespējama mediķu vienaldzība vai pat negodprātība. Tāpat likumprojekts nenosaka ārsta tiesības atteikties izdarīt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, kā arī netiek noteikti ārsta pienākumi pret sievieti, kura sociālu iemeslu dēļ vēlas pārtraukt grūtniecību. Netiek runāts par to, kā ārstam ir jāizmanto visas viņa rokās esošās iespējas, lai sieviete saprastu, ko tad īsti nozīmē aborts. Mīļie, cienījamie kolēģi! Kopā ar grupu deputātu esmu izstrādājusi un iesniegusi Saeimas Prezidijam pat divus likumprojektus, kuri ir vērsti uz cilvēka dzīvības aizsardzību un nedzimuša bērna dzīvības aizsardzību. Tāpēc par šo tematu centīšos un ceru uzstāties nākamajā Saeimas sēdē. Bet nu pavisam īsi par dzīvības aizsardzības tematu. Galvenais iemesls tomēr, kāpēc man nav pieņemams šis Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums, ir tas, ka šis likumprojekts patiesībā paredz abortu liberalizāciju. Tas pat nedomā apstrīdēt tautā kopš padomju laika iesakņojušos domu, ka izdarīt abortu ir ļoti vienkārša un elementāra, gandrīz vai higiēniska procedūra. Bet tajā pašā laikā neviens no šīsvasaras braucienos sastaptajiem ārstiem neteica, ka aborts - tas ir labi. Gluži otrādi - visi piekrita, ka tā patiesībā ir dzīvības iznīcināšana. Tātad vispirms likumam būtu strikti jānoteic, ka Latvijas valsts uzņemas katra cilvēka dzīvības aizsardzību un ka aborts nav un nevar būt kontracepcijas veids. Visai tautas reproduktīvās veselības koncepcijai jābūt virzītai uz grūtnieces un bērna, arī bērna, kas nav vēl piedzimis, aizsardzību, jo tieši tas ir latviešu tautas interesēs. Pēc tam, kad ir skaidri un nepārprotami deklarēta šī nostāja, mēs varam sākt diskutēt par to, kādi ir tie gadījumi un vai tādi maz ir, kad mākslīgi pārtraukt grūtniecību tiek atļauts, kāda ir speciālistu, mediķu, loma un kāds ir šis loks, kas šo jautājumu izlemj. Proti, te ir runa par visu to jautājumu kopumu, kas mazāk ir virzīts uz deklarāciju - aizliegt. Ticiet man, ka jūs par to varēsit pārliecināties, izlasot mūsu iesniegtos likumprojektus. Mēs nevēlamies tukši un viennozīmīgi kaut ko aizliegt tikai aizliegšanas pēc, nedomājot par pārējo. Pirmajā vietā, mūsuprāt, ir iedzīvotāju izglītošana. Ar likumu ir jānosaka tās normas un tā līnija, cik tālu kas un kam jāveic. Otrām kārtām ir jārunā par veselības un ģimenes mācības ieviešanu skolā, lai jau kopš agriem gadiem bērns dzīvību un savu tīro intīmo pasauli un ģimeni vērtētu kā augstākās vērtības. Trešām kārtām esmu pārliecināta, ka diskusija, kas ir tikko iesākusies masu informācijas līdzekļos, šobrīd nevis beigsies, bet - gluži otrādi - tikai tā īsti uzņems savus apgriezienus, jo sabiedrībai un ģimenei kā neapstrīdama aksioma ir jāpieņem tas, ka dzīvību, kas jau radusies mātes miesās, nedrīkst iznīcināt nekādu iemeslu dēļ, tāpat kā mums nevienam nenāk ne prātā nabadzības vai kādu nepatikas iemeslu dēļ nogalināt savu vecmāmiņu. Dzīvība ir svēta, un par to, vai tā mūsu ģimenē šobrīd ir vajadzīga, vai mēs šobrīd varam uzturēt un audzināt vēl vienu bērnu, ir jādomā, pirms bērns ir ieņemts. Šajā ziņā ģimenei ir visas tiesības noteikt savu lielumu, bet savukārt valstij ir jārada visas iespējas un jāpalīdz šajā pozitīvi regulējošajā darbā. To mēs uzskatām par savu likumprojektu galveno domu. Gribu uzsvērt arī vīriešu lomu un atbildību, jo topošais bērns un ģimenes plānošana nav tikai sievietes darīšana vien. Tātad - ģimenes plānošana, valsts mediķu atbalsts un sadarbība! Diemžēl diskusijas gaitā man ir izkristalizējusies pārliecība, ka visu nelaimju sakne ir tā, ka cilvēki, bet it īpaši padomju laikā augusī paaudze, nespēj pieņemt domu, ka bērns jau kopš ieņemšanas brīža ir cilvēks. Pie tam šis bērns nav daļa no sievietes miesas, ar kuru sieviete var rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet gan patstāvīgs cilvēks ar savu miesu un savu dvēseli, cits, kuram ir tādas pašas tiesības dzīvot kā jebkuram no mums. Un tad nu mēs dzirdam par to, ka Eiropas savienība ir sākusi diskutēt par nāves soda atcelšanu, mēs dzirdam, ka mūsu valdība, izrādās, arī ir daļēji par nāves soda atcelšanu. Padomājiet, vai tā nav milzīgi liela liekulība, ja mēs gribam saglabāt un kā vērtību atzīt noziedznieka, slepkavas, varbūt izvarotāja dzīvību, tajā pašā laikā par atkritumu vērtējot to nedzimušo bērnu, kurš varbūt mūsu tautā varētu kļūt par jaunu Jāni Zāberu vai izcilu sportistu, vai vienkārši labu, gudru cilvēku? Tāpēc, mīļie kolēģi, es aicinu šo likumprojektu atdot atpakaļ Labklājības ministrijai, lai viņi padomā par visām šīm, neapšaubāmi, gan konceptuālajām, gan arī filozofiskajām lietām, lai tautā turpinās diskusija, lai tauta domā, vērtē, izsaka savus viedokļus, un, ticiet man, tā nav tikai kāda kristiešu problēma, tā ir mūsu - katra cilvēka un, galvenais, katras ģimenes - problēma. Paldies.".
• 1996_08_22-seq199 language "lv".
• 1996_08_22-seq199 speaker Aida_Predele-1950.
• 1996_08_22-seq199 mentions Q822919.
• 1996_08_22-seq199 mentions Q211.
• 1996_08_22-seq199 mentions Q2660080.
• 1996_08_22-seq199 mentions Q191.
• 1996_08_22-seq199 mentions Q193089.
• 1996_08_22-seq199 mentions Q8436.
• 1996_08_22-seq199 mentions Q16359100.