Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_22-seq147> ?p ?o. }

• 1996_08_22-seq147 type Speech.
• 1996_08_22-seq147 number "147".
• 1996_08_22-seq147 date "1996-08-22".
• 1996_08_22-seq147 isPartOf 1996_08_22.
• 1996_08_22-seq147 spokenAs 68.
• 1996_08_22-seq147 spokenText "Cienītie kolēģi! Vispirms acīmredzot mums visiem kopā jānovērtē pats process. Tomēr mēs visi maināmies, un, tā kā esam nonākuši līdz sarunai par noteiktiem dokumentiem, līdz sarunai par noteikta teksta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, tad tas ir solis uz priekšu. Tālāk. Acīmredzot kādu no variantiem vajag pieņemt, jo citu nav, un lielākā daļa mūsu tautas atbalstīs pašu pamatnostādni - oficiāla dokumenta par Latvijas okupāciju pieņemšanu. Tas ir tas galvenais. Protams, mēs varam runāt, vienam ir patiesība, otram ir puspatiesība un trešam nav nekādas patiesības, katrs no mums, šeit atnācis, var sludināt savu patiesību. Cilvēks, kas nav šeit dzīvojis, sludina šeit to, ko viņš pats nav redzējis. Un diemžēl arī ar to ir jārēķinās. Tagad ir jautājums: ko darīt? Vai mēs paiesim kaut nedaudz uz priekšu vai mēs atkal vienkārši nogaidīsim, jo neesam spējīgi savā starpā kaut vai vienoties par šo soli? Varbūt jūs atceraties mūsu amizantās pārrunas par čekas "taru", es tagad tā izteikšos, un nezin kāds lielums šai "tarai" šodien ir. Un pie kā mēs nonācām? Ar ko tas viss beidzās? Jā, es piekrītu, ka mēs pārāk maz Latvijā esam pratuši novērtēt, patiesi novērtēt, mūsu leģionāru un mūsu nacionālo partizānu likteņus. Diemžēl. Nu ko, tad uzņemsimies visi kopā šo vainu, padomāsim, ko tur tālāk var darīt. Tikai nevajadzētu šeit no tribīnes lasīt lekcijas, cik viņu bija, kādi viņi bija. Es domāju, ka mēs, lielākā daļa, to zinām un arī speciālisti, kuri ir sarakstījuši biezus sējumus par latviešu karavīru gaitām Otrajā pasaules karā. Jebkurā gadījumā tas ir atsevišķs jautājums, un es esmu gatavs atbalstīt šī jautājuma tālāku risināšanu, par to nav runas. Saprotams ir arī tas, ka mūsu deklarāciju ļoti piesardzīgi vērtēs ārpus Latvijas robežām, šur tur viņu vienkārši "uzkarinās uz nagliņas". Vienalga, kāda satura deklarāciju mēs pieņemtu, viņi uzliks tajā vietā. Tātad jebkurā gadījumā mums ir jāparāda sava attieksme. Un ar tām lielvarām, kas ir priekš mums realitāte, realitāte, teikšu tā, bēdīga realitāte, bet mums ar viņām ir jārēķinās, jāmeklē mūsu vieta, un tas ir atkal mūsu uzdevums, mūsu pašu uzdevums. Un tāpēc mēs nedrīkstam neko aizmirst. Jo mēs esam mazāka tauta, jo mums jābūt bagātākam vēsturiskajam materiālam. Mēs nedrīkstam aizmirst 1939. gada 23. augustu, datumu, kuru atcerēties. LNNK aicina rīt visus 12.30 pie Brīvības pieminekļa, bet mēs nedrīkstam aizmirst ne Teherānu, ne Jaltu, ne Potsdamu, ne tikšanos uz kuģa jau mūsu neatkarības atjaunošanas brīdī, spriežot, ko tālāk darīt mums, vējam šūpojot kuģi jūras ūdeņos. Tie ir fakti, un tas mums vienmēr ir jāzina. Un ar mums rēķināsies tik, cik mēs būsim kādam vajadzīgi, tikai tik daudz ar mums rēķināsies. Tālāk. Ir jau labi runāt šeit, kam ir jānoliek mandāts, kam jānomet, kam viņš jāsadedzina, un es nezinu, vēl kas ar viņu ir jādara. Ir jau bijuši dažādi mēģinājumi pieņemt attiecīgas rezolūcijas, ka tie nedrīkst un ka šitie nedrīkst, bet beigās neviens nedrīkst, un, ja mēs apskatāmies gan aptaujas datus, gan cilvēku rīcību, tad mēs iegūstam ļoti raibu ainu. Un tātad, ja mēs neesam spējīgi precīzi noformulēt šo jautājumu, tad tā ir tikai tāda parunāšanās, iespēja izmantot šo tribīni, lai kādu aizskartu, kādam "iekostu", un arī tas ir politisks paņēmiens, jo, redzat, šodien jau ir tā: kas tad galvenie bija tie, kuri grāva to Padomju iekārtu, - dzērāji, slaisti, zagļi, ielasmeitas. Lūk, tie bija tie galvenie grāvēji, tā iznāk, jo visi viņi grāva šo iekārtu, un viņi var sevi ar pilnām tiesībām par tādiem uzskatīt. Bēdīgi, bet fakts, ka šodien vispār diez vai vairs ir iespējams precīzi par to runāt. Starp citu, minēšu varbūt tādu nelielu atgādinājumu no vēstures. Bija kādreiz frančiem slavens karavadonis - Napoleons, un angļu izlūkdienests, lai viņu neitralizētu, mēģināja "piespēlēt" viņam kādu "jauku" dāmu, lai Napoleona kungu aplipinātu ar nelabu slimību. Tas ir vēsturisks fakts, tikai liktenīgās tikšanās brīdī Napoleona kungam uznāca vājuma brīdis, un viņš tika paglābts no šī kauna. (Starpsauciens no zāles: "Dobeli, Tev nedraud...") Lūk, arī tā, ar tādiem paņēmieniem, var kaut ko graut. Ja mēs ieskatāmies šodien publicētajās atmiņās, un nav jau tālu jāiet... paņemsim visi pēdējos, tā saucamos atmiņu krājumus un izstudēsim viņus. Es esmu mēģinājis to darīt. Bija mums tāds slavens runātājs Augstākajā padomē - Ščipcovs, kurš vienkārši runāja kaut ko pavisam mūsu domāšanai nepieņemamu, bet viņam bija tiesības, un viņš tās arī centās izmantot. Bija mums Tautas frontes vadonis Dainis Īvāns, bija ekonomikas ministrs Āboltiņa kungs un daudzi citi, kas tagad publicē savas atmiņas. Piedodiet, lūdzu, bet katrā no šīm grāmatām ir vesela rinda vienkārši kļūdu vai nu nezināšanas dēļ, vai slinkuma dēļ, vai kāda cita iemesla dēļ. Tas ir šo cilvēku skatījums uz attiecīgo laiku, īpaši neiedziļinoties varbūt kādā nopietnā faktā. Līdz ar to es tomēr gribētu aicināt kolēģus: paiesim nedaudz uz priekšu, padomāsim, ko darīt tālāk, bet neatliksim atkal! Ja mēs gribam nopietni pārspriest mūsu attieksmi pret jautājumu, kā mums darboties sadarbībā vai kādā citā darbībā ar lielvarām, vai mums izvērtēt vienu vai otru notikumu, tad tas ir pavisam cits jautājums. Šeit ir pamatnostādne - Latvijas Republikas Saeimai atzīt šo okupācijas faktu! Tas ir tas galvenais, jo atrast nepilnības šajā dokumentā vienmēr kāds varēs, vienmēr kāds būs apvainots, kāds būs apiets, kādam kaut kas nebūs iedots. Pieņemiet, par ko vien gribat, nopietnu, pamatnostādni raksturojošu dokumentu, un vienmēr atradīsies šī dokumenta kritiķi. Un diemžēl tie parasti ir tie vājākie darītāji. Un tāpēc es personīgi balsošu par diviem dokumentiem - par nr. 234 un par nr. 1188, bet kurš iegūs vairāk balsu - tā ir arī cita lieta, taču jebkurā gadījumā es gribu, lai mēs kopīgi pavirzītos uz priekšu un lai tomēr šī Saeima, 6. Saeima, vēsturē ierakstītu šo lappusi, ka tieši šī Saeima bija tā, kas oficiāli atzina Latvijas okupācijas faktu, un tad mūsu ārpolitiķi varēs oficiāli balstīties uz šo dokumentu. Cik prasmīgi viņi izmantos šo dokumentu - tas ir viņu profesionalitātes jautājums. Paldies.".
• 1996_08_22-seq147 language "lv".
• 1996_08_22-seq147 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1996_08_22-seq147 mentions Q822919.
• 1996_08_22-seq147 mentions Q211.
• 1996_08_22-seq147 mentions Q128499.
• 1996_08_22-seq147 mentions Q3616.
• 1996_08_22-seq147 mentions Q2983476.
• 1996_08_22-seq147 mentions Q13098709.