Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_22-seq133> ?p ?o. }

• 1996_08_22-seq133 type Speech.
• 1996_08_22-seq133 number "133".
• 1996_08_22-seq133 date "1996-08-22".
• 1996_08_22-seq133 isPartOf 1996_08_22.
• 1996_08_22-seq133 spokenAs 68.
• 1996_08_22-seq133 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Katram dokumentam var būt divas nozīmes: viena - gūt reālu, praktisku labumu valstij, otra - vingrināties daiļrunībā, lai uzsvērtu savas partijas nopelnus. Pēdējais, manuprāt, attiecas arī uz Zīgerista partijas oratoriem - konkrēti, Čerāna kungu, kurš teica, ka nezin kāpēc 1990. gadā vai vēlāk neesot pieņemts šāds dokuments. Vajadzētu pajautāt Zīgerista kungam, kāpēc viņš to nepieņēma 1990. gadā un kur viņš tajā laikā bija? Čerāna kungs acīmredzot nezina arī - Tabūna kungs viņam nepietiekami izskaidroja -, ka tika pieņemti, manuprāt, divi spēcīgāki dokumenti. Pirmais: tika Augstākajā padomē atcelts iepriekšējais - LPSR Augstākās padomes Prezidija 1944. gada lēmums par Abrenes apriņķa pagastu pievienošanu Krievijas Federācijai. Varbūt tas neizskanēja tik spēcīgi, bet tas bija praktisks dokuments, kurš ir spēkā un kurš nav atcelts līdz šim brīdim. Tas ir viens visbūtiskākais dokuments. Otrs. Protams... un ir arī citi dokumenti - tādi kā kompartijas aizliegšana, nosodīšana, arī tur jūs varat izlasīt par okupāciju, par tās nosodījumiem un tā tālāk. Pāriesim pie šā dokumenta. Es domāju, ka šādam dokumentam varētu būt kādas trīs vai četras nozīmes - uzsvērt, kādas ir okupācijas sekas, kuras, es saprotu, faktiski... ja būtu trīs tādas grupas - zaudējumu grupas... okupācijas sekas un tās radītie zaudējumi, es gribu uzsvērt, ir tātad: 1) materiālo vērtību zaudēšana; 2) cilvēku zaudējumi gan brīvības cīņās, gan nometnēs, gan emigrācijā; 3) tas šeit ir izlaists - teritoriālie zaudējumi. Manuprāt, vislabākā būtu bijusi frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" sastādītā deklarācija, ja tur nebūtu stilistiskā un arī politiskā ziņā pāris nekorektu lietu. Jo, ja mēs atsaucamies uz konvenciju, kas ir pieņemta pēc kara, tad, jājautā, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas nelikumīgi ir iebraukuši piemēram, līdz 1940. gadam. Ženēvas konvencija ir spēkā no 1949. gada. Viņu ir pietiekami daudz. Un arī citi... ar esošajiem vēlākajiem dokumentiem... Jā, deklarācijas princips ir pareizs, bet tā ir vāji sastādīta no starptautisko tiesību viedokļa. Es biju domājis, ka Juridiskā komisija sintezēs varbūt un uztaisīs drusciņ labāku to dokumentu. Es, protams, gribu aicināt atbalstīt šo, jo te ir arī dažas labas lietas. Es tikai gribu pateikt vienu lietu: šaubos, vai šeit bija pareizi izvairīties no tā, ka... Te ir pieminēti tie iebraucēju tūkstoši, kuri šeit tika ievesti, un tālāk ir pieminēti cilvēku zaudējumi, un tad uzreiz sākas teksts par Latvijas tautas kustību, bet ir izlaisti tieši šie teritoriālie zaudējumi, kuriem acīmredzot šeit bija jābūt iekšā noteikti. Tas ir viens. Otrs. Es arī nedomāju, ka šāda veida deklarācija palīdzēs atjaunot zaudēto cilvēku skaitu vai uzlabot demogrāfisko situāciju. Acīmredzot to var izdarīt, tikai uzlabojot ekonomisko situāciju, tā kā mūsu ģeogrāfiskā vieta ir tāda, ka mēs savu ekonomisko situāciju acīmredzot varam uzlabot gan ar starptautisko tirdzniecību, gan ar tranzītu. Es arī saprotu šīs deklarācijas sastādītāju varbūt tīri tādu kutelīgu situāciju. Kas ir primārs - vai labas attiecības ar kaimiņvalstīm vai, teiksim, politiski pareizi un principiāli paziņojumi? Bet es domāju, ka šajā deklarācijā teikums par teritoriju zaudēšanu, reizē arī teksts par 1920. gada miera līguma neatzīšanu no Krievijas puses, tomēr būtu korekts risinājums, kas ļautu Latvijai ilgstošākā laika periodā, situācijai mainoties un uzlabojoties... es esmu tomēr optimists, es ceru, ka Krievijā situācija tomēr nākotnē uzlabosies, un arī šis Čečenijas karš ir parādījis šādu agresīvu valstu bezperspektivitāti, šādas politikas turpināšanas bezperspektivitāti. Tā ka, ja šīs attiecības nākotnē uzlabojas, mēs, protams, varam arī runāt par šiem teritoriālajiem zaudējumiem. Vienkārši ir žēl, ka šeit tas ir pazudis. No visiem runātājiem, es domāju, visprecīzāk pateica Kļaviņa kungs. Protams, ka šī cīņa bija un ka nebija tā, kā mums mēģina pasniegt, - ka latvieši, lūk, paši kaut ko parakstīja, kā Golubova kungs teica. Interesanti, kāpēc tad viņi nevis līdz 1953., bet vēl līdz 1957. gadam pie Ventas, bruņoti, ar ieročiem rokās, cīnījās par savas valsts neatkarību. To, protams, var uzsvērt un var arī kaut kādā veidā iestrādāt. Bet te arī pareizi teica Saeimas priekšsēdētāja, ka mēs arī esam zināmā mērā paši sava Kārtības ruļļa upuri, jo mēs iestrādājam tikai to, kas rakstiskā veidā... Izlabot mēs neko nevaram. Bet diemžēl man jūs jāapbēdina, gan Saeimas priekšsēdētāju, gan pārējos kolēģus: šādā veidā, no valodas viedokļa, nevar ne deklarāciju, ne aicinājumu, ne kādu citu dokumentu publicēt. Jo vairāki teikumi ir it kā uzrakstīti krievu valodā un iztulkoti latviski. Viens piemērs: "Pateicoties Latvijas tautas gribai..." Latviešu valodā nesaka: "pateicoties gribai", pateikties var tikai vai nu cilvēkam, vai Dievam. Semantiski "blagodarja" lieto tikai krievu valodā. Es tiešām, lasot šo deklarāciju, jutu, ka šīs okupācijas sekas ir diezgan dziļas, bet, vai šeit varēs palīdzēt starptautiskā palīdzība kaut kādā mērā, es nezinu. Es varētu šeit daudz par to runāt, bet es arī tūlīt beigšu. Un vēl otrs teikums arī nepatīk: "Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi..." Latviski, kā mums skolā mācīja, būtu jāsaka "Latviju satrauc Krievijas nevēlēšanās" vai kaut kā savādāk, divreiz īsāk to pašu var pateikt pareizā latviešu valodā. Bet es domāju, ka šī deklarācija tiešām kļūs latviska, nevis tulkota - varbūt krieviski domāta un latviski tulkota. Un pēdējais. Ļoti būtisks priekšlikums bija Kļaviņa kungam. Es nezinu, kāpēc tas nav iestrādāts. Vai tas netika iedots Juridiskajai komisijai? Jo ļoti būtisks... starptautiski šis dokuments varētu palīdzēt trijos gadījumos: uzsverot, ka Krievija neatzīst šo miera līgumu, un uzsverot to cilvēku problēmu, kuri grib gan repatriēties, gan iebraukt. Bet šeit ir izlaista ļoti būtiska trešā problēma: Latvijas pilsoņu neiesaukšana okupācijas karaspēkos - abos divos. Tas bija viens no visu konvenciju un jau sen pieņemtu dažādu starptautisko līgumu pārkāpumiem. Krievi to darīja atklāti, tā viņi darīja un neslēpās. Vācieši to darīja zem dažādu obligātu brīvprātīgo formējumu maskas. Tas ir smags starptautisks noziegums. Es to pieminu tāpēc, ka es esmu bijis, piemēram, dažos okupācijas muzejos ārzemēs, mums draudzīgās valstīs, kur pie sienas ir karte, kur ir parādīts, ka ir iznīcināti cilvēki Latvijas teritorijā un ka to it kā ir darījusi Latvijas valsts. Tāpēc es gribu atgādināt, ka Latvijas valsts neeksistēja Otrajā pasaules karā, cilvēki jeb Latvijas pilsoņi tika iesaukti nelikumīgi šajās armijās, un starptautiski šāds dokuments būtu palīdzējis, un man vienkārši ir žēl, ka šīs divas lietas - teritoriālie zaudējumi un Latvijas pilsoņu nelikumīga iesaukšana - ir no šīs deklarācijas pazudušas vai nav iekļautas šajā deklarācijā. Var jau būt, ka var kaut kādā mērā to izdarīt. Ja nevar, protams, es arī tad aicinu par to nobalsot, bet tā ļoti nopietni ir jāizlabo arī šīs stila un valodas kļūdas. Paldies par uzmanību.".
• 1996_08_22-seq133 language "lv".
• 1996_08_22-seq133 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1996_08_22-seq133 mentions Q822919.
• 1996_08_22-seq133 mentions Q211.
• 1996_08_22-seq133 mentions Q159.
• 1996_08_22-seq133 mentions Q3899540.
• 1996_08_22-seq133 mentions Q71.
• 1996_08_22-seq133 mentions Q215397.