Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_22-seq100> ?p ?o. }

• 1996_08_22-seq100 type Speech.
• 1996_08_22-seq100 number "100".
• 1996_08_22-seq100 date "1996-08-22".
• 1996_08_22-seq100 isPartOf 1996_08_22.
• 1996_08_22-seq100 spokenAs 77.
• 1996_08_22-seq100 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Runāšu Saeimas Juridiskās komisijas vārdā. Izskatām dokumentu nr. 1188. Es neziņošu par šā dokumenta saturu, jo ceru, ka visi deputāti ar to ir iepazinušies. Īsumā ziņošu tikai par tiem mērķiem, ko izvirza sagatavotais deklarācijas projekts, un par deklarācijas projekta izstrādāšanas gaitu. Deklarācijas mērķi. Mūsu politiķi un vēstures zinātnes pārstāvji ir atzīmējuši Latvijas okupācijas un aneksijas faktu jau kopš 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma. Par to liecina gan 1990. gada 4. maijā pieņemtā deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", gan arī vēsturnieku sagatavotais un 1995. gadā izdotais dokumentu un materiālu krājums "Latvijas okupācija un aneksija: 1939-1940". Par to liecina, protams, arī pirmās pēcokupācijas laika Latvijas vēstures grāmatas. Par to liecina arī citas publikācijas mūsu enciklopēdiskajos izdevumos un presē. Tomēr līdz pat šim laikam parlamentārā līmenī nav pieņemts neviens dokuments, kurā skaidri būtu atzīts Latvijas okupācijas un aneksijas fakts atbilstoši tiem vērtējumiem un formulējumiem, kas pastāv starptautiskajā praksē. Jēdzieni "okupācija" un "aneksija" ir juridiski precīzi un saprotami jebkurā pasaules valstī. Pirmām kārtām ar šo dokumentu mēs vēršamies pie pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai nevien atgādinātu par mūsu tautas un valsts traģisko likteni, bet liktu pasaulei arī saprast, ka Latvijai pašas spēkiem vien īsā laikā nav iespējams pārvarēt pusgadsimtu ilgās okupācijas sekas. Tāpēc mums vajadzīga gan politiska, gan ekonomiska palīdzība, gan arī varbūt vēl vairāk - sapratne, ka latviešu tautas nacionālās pašsaglabāšanās interesēs Latvijā nepieciešami īpaši pilsonības un valodas problēmu risinājumi. Vārdu sakot, Latvijai ir vajadzīgs, lai pasaules valstis un starptautiskās organizācijas rēķinātos ar tiem vēstures faktiem, kas jau kopš 1939. gada 23. augusta ir noteikuši situāciju mūsu valstī. Šāds dokuments otrām kārtām ir vajadzīgs pašai Latvijai, lai mēs atklāti un godīgi pateiktu paši sev, kas ir noticis ar mūsu valsti un tautu 1939., 1940. gadā un vēlākajos gados. Par deklarācijas projekta izstrādāšanas gaitu. Dažas 6. Saeimas frakcijas un deputāti bija izstrādājuši savus projektus vai iesnieguši rakstveida priekšlikumus par vispārīgām vai konkrētām problēmām, kas saistās ar Latvijas okupācijas faktu. Te varētu minēt frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" 1995. gada 17. janvāra projektu ar nosaukumu "Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju" un šā gada 7. jūnija deklarācijas projektu ar līdzīgu nosaukumu. Divus dokumenta projekta variantus bija izstrādājusi gan frakcija "Latvijai", gan frakcijas "Latvijas ceļš" konsultants Kārlis Liepiņš. Tomēr neviens no šiem projektiem, ja tā varētu teikt, tīrā veidā tālāku virzību neguva. Vispirms jau Saeimas Ārlietu komisija šā gada 5. janvārī nolēma, ka nepieciešams izstrādāt vienotu dokumenta projektu un izskatīt to Saeimas Juridiskajā komisijā un Juridiskajā birojā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 16. februārī pieņēma lēmumu - neatbalstīt frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" un frakcijas "Latvijai" izstrādātos projekta sākumvariantus. Maija vidū Saeima akceptēja Saeimas Prezidija atzinumu - nodot frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu "Par Latvijas okupāciju" Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Reaģējot uz to, Ārlietu komisija 22. maijā nolēma neatbalstīt minēto likumprojektu un vēlreiz ierosināja Juridiskajai komisijai izstrādāt tādu deklarācijas projekta variantu, kas būtu pieņemams visām Saeimas frakcijām. Drīz pēc tam Juridiskajā komisijā tika izveidota deklarācijas projekta sagatavošanas darbu grupa, kurā bija 4 komisijas locekļi. Katrs no viņiem pārstāvēja savu frakciju: deputāts Ilmārs Bišers - frakciju Saimnieks, deputāts Aigars Jirgens - frakciju "Tēvzemei un Brīvībai", deputāts Jānis Mauliņš - frakciju "Latvijai" un deputāts Romāns Apsītis - frakciju "Latvijas ceļš". Darba grupa vairākās sēdēs apsprieda deklarācijas projekta variantu, kura pamattekstu bija sagatavojis deputāts Ilmārs Bišers. 26. jūnijā Juridiskā komisija tikās ar Saeimas priekšsēdētāju, vēstures zinātņu doktori Ilgu Kreituses kundzi, kopīgi pārrunājot būtiskus jautājumus, kas saistījās ar deklarācijas projekta izstrādāšanu. Saeimas priekšsēdētāja arī vēlāk piedalījās Juridiskās komisijas sēdēs, palīdzot precizēt deklarācijas projekta tekstu. Bez tam noderīgus padomus deva citi Latvijā pazīstami vēstures un tiesību zinātnieki, Pasaules brīvo latviešu apvienība un atsevišķi vēlētāji. Deklarācijas projekta izstrādāšana tika koordinēta ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Protams, ka savā darbā vērtīgas atziņas smēlāmies arī no līdzīga dokumenta - Igaunijas Republikas Valsts sapulces 1994. gada 22. februārī pieņemtā aicinājuma Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu parlamentiem. Pabeigusi sagatavot "Deklarācijas par Latvijas okupāciju" projektu, Juridiskā komisija to nosūtīja izvērtēšanai visām Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Nevienai frakcijai principiālu iebildumu nebija. Iesniegtajiem priekšlikumiem galvenokārt bija redakcionāls raksturs. 13. augustā Juridiskās komisijas sēdē mēs izskatījām šos priekšlikumus un daļēji tos pieņēmām. Nevarējām vienīgi piekrist ieteikumam deklarācijas projektu papildināt ar jaunām rindkopām, kuru saturs, pēc komisijas ieskata, varētu izraisīt atkal jaunas diskusijas un līdz ar to kavētu deklarācijas pieņemšanu. Iebildumi pret deklarācijas projekta saturu kopumā bija vienīgi trim Sociālistiskās partijas deputātiem, kas principā, pēc komisijas domām, ir pret šāda dokumenta pieņemšanu. Juridiskā komisija uzskata, ka sagatavotais projekta teksts atbilst vēsturiskajai patiesībai. Mēs ceram, ka šo deklarācijas projektu varētu atbalstīt Saeimas deputātu vairākums. Godātie deputāti! Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs balsot par šo deklarāciju. Paldies par uzmanību.".
• 1996_08_22-seq100 language "lv".
• 1996_08_22-seq100 speaker Romans_Apsitis-1939.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q822919.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q211.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q191.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q1771611.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q15628977.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q3899540.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q29425772.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q170972.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q2021893.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q4068256.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q13098709.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q16350401.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q16357959.
• 1996_08_22-seq100 mentions Q12108737.