Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_19-seq218> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1996_08_19-seq218 type Speech.
- 1996_08_19-seq218 number "218".
- 1996_08_19-seq218 date "1996-08-19".
- 1996_08_19-seq218 isPartOf 1996_08_19.
- 1996_08_19-seq218 spokenAs 148.
- 1996_08_19-seq218 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Tā kā lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu man kā aizsardzības ministram, protams, ir politisks jautājums, es nekavēšu jūs ar pārdomām par to, cik labs vai slikts aizsardzības ministrs es esmu bijis, bet, tā kā jūsu ausis šeit sasniedz - un ne tikai jūsu ausis, bet arī masu informācijas līdzekļus - ne visai precīza informācija par to, kas notiek Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos, es gribētu atbildēt uz jautājumiem, par pamatu ņemot tos, kurus uzdeva Kostandas kungs, jo tie bija tā sarindoti pēc kārtas, pēc problēmām, pārējie bija vairāk emocijas, un uz emocijām man ir grūti atbildēt. Vienīgi varu pateikt Mauliņa kungam, ka visā, ko viņš teica, nav taisnības. Kā saka tanī vecajā anekdotē - nepietiek ar to, ka ir labs rakstītājs, jābūt arī lasītājam tomēr. Bet nu atbildēšu uz Kostandas kunga jautājumiem. Tātad, pirmkārt, teica, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos nav ieviesta apvienotā armijas koncepcija. Es saprotu šā jautājuma būtību. Tātad tas jautājums ir par mūsu Aizsardzības spēku un arī Zemessardzes vienotu, kā saka, pakļautību, vienādu struktūru un tamlīdzīgi. Tas bija daļēji izdarīts jau iepriekš, tas nav mans nopelns, tad ir likumā par Aizsardzības spēkiem un par valsts aizsardzību, tur šī Zemessardzes pakļautība tomēr tika ieviesta. Man nākot amatā un pieņemot budžetu, tātad Zemessardzes budžets arī tika iekļauts Nacionālo bruņoto spēku budžetā, tas bija pirmais solis. Galīgi šo jautājumu noregulēs likums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurš, kā es ļoti ceru, drīz vien nonāks Saeimas uzmanības lokā un šajā gadā tiks pieņemts " jumta likums". Otrais jautājums. Ka štābs nav izstrādājis operatīvo plānu. Es gribētu teikt, ka šīs ziņas ir ļoti novecojušas. Operatīvais plāns ir izstrādāts, tikai šis plāns, protams, ir ierindojams zināmā kategorijā, šis plāns nav ne publicējams, ne izpaužams tālāk, kā saka, bet šāds plāns eksistē, ir. Trešais. Mobilizācijas plāns. Godājamie kolēģi! Man tiešām ir jāatzīst, ka mobilizācijas plāna tādā veidā nav, jo, pirmkārt, arī mūsu aizsardzības koncepcija neparedz šādu vispārēju mobilizāciju, mobilizācija ir iespējama ar rezervēm, bet šis mobilizācijas plāns nav nosaukts tādā vārdā. Mūsu vienību papildināšanas plāns un Zemessardzes izvēršanas plāns - tādi eksistē, tie ir. Ceturtais. Ka Nacionālajos bruņotajos spēkos nav ieviesta vienota apmācības sistēma. Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ieviesta vienota apmācības sistēma, kura darbojas mobilajā strēlnieku brigādē, šinī mācību bataljonā Liepājas mācību centrā, kur tiek sagatavoti šie jaunkareivji. Divi mēneši pēc vienota apmācību plāna. Pārējais apmācības plāns ir atbilstošs mūsu Nacionālo bruņoto spēku reglamentiem un iekšējām instrukcijām, kas ir apstiprinātas un izstrādātas. Nākamais. Piektais jautājums. Kadru politika. Ka esot profesionālu virsnieku izstumšana. Es negribētu runāt šeit par izstumšanu un par to, kas ir profesionāls un kas ir neprofesionāls virsnieks, bet tādā nolūkā, lai mēs tiešām to varētu izšķirt, mūsu Aizsardzības ministrijā ir nodibināta Centrālā atestācijas komisija, kurā ietilpst pārstāvji no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, no Zemessardzes, no Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības akadēmijas, kas izvērtē katru mūsu Nacionālo bruņoto spēku virsnieku pēc viņa līdzšinējā darba, pēc viņa izglītības un vēl dažādiem citiem kritērijiem. Pamatojoties uz šīs komisijas slēdzienu, tik tiešām vairāki virsnieki, kuriem varbūt ir augstas dienesta pakāpes, nav atestēti ieņemt augstākus amatus vai arī viņiem ir likts priekšā atstāt Nacionālos bruņotos spēkus. Es gribētu teikt, ka šajā pusgadā, šajā vairāk nekā pusgadu ilgajā laikā, šajos 8 mēnešos šajā gadā, tik tiešām vairākiem virsniekiem, kas ir ar augstām dienesta pakāpēm un lielu pieredzi citās armijās, ir nācies atstāt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus par tiem vai citiem pārkāpumiem vai arī viņi paši ir sapratuši, ka turpmāk viņi strādāt tur nevarēs. Es šeit arī gribu pateikt, ka šis process zināmā veidā turpināsies, šī virsnieku sadalīšana pa štābiem un pa apakšvienībām. Jo, atvainojiet, es tomēr nepiekrītu, ka ir tāda situācija, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieks ar majora vai pulkvežleitnanta pakāpi savā anketā ailē par izglītību var ierakstīt tikai - "speciālā", kas, kā izrādās, ir traktoristu skola. Un viņam ir pietiekami augsta pakāpe... Mums ir ļoti liela problēma ar šo jautājumu, jo izglītības tik tiešām pietrūkst. Pietrūkst valodu zināšanu un pārējo. Tāpēc šāda kadru politika, atlase turpināsies arī tālāk, lai tiešām tos štāba darbus, kas ir nepieciešami, veiktu cilvēki ar pietiekamu izglītību. Mēs arī ceram, protams, uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem, kas beiguši... Nākamais. Militāri patriotiskā audzināšana. Man tiešām ir jāatzīst, ka Aizsardzības ministrija ir strādājusi nepietiekami, varbūt nav aizpildījusi to "robu", tas bija jādara mūsu Izglītības ministrijai, tas bija jādara visai mūsu sabiedrībai un - visbeidzot - ģimenēm, lai būtu bijusi šī militāri patriotiskā audzināšana, jau atnākot uz armiju. Nevis cerēt, ka armija iemācīs 18 gadus vecam puisim mīlēt Dzimteni. Mums ir pietiekami lielas programmas, un cerēsim, ka budžets būs pietiekams, lai šī jaunsargu kustība, jaunsargu instruktoru štati būtu katrā Zemessardzes bataljonā un reģionā, lai tie būtu saistīti ar skolām un lai šis darbs ietu uz priekšu. Jūs noteikti piekritīsiet man, ka, lai būtu par jaunsargu, šo jauno zēnu, kuri ir vecumā no 12 gadiem, audzinātāju, pašam ir jābūt ar pietiekamu izglītību, autoritāti un vēlēšanos strādāt. Tas nebūt nav tik viegli - komplektēt šādu daudzumu. Tālāk. Par valsts līdzekļu izšķiešanu, kas ir bijusi mūsu ministrijā. Es gribētu teikt, ka es, gatavojoties tieši šiem jautājumiem, esmu ievācis datus. Kostandas kungs minēja piemēru par Zemessardzi - tiem 300 000 latiem par automašīnām, šo Valsts kontroles atzinumu. Es gribētu paskaidrot, ka tie bija 1992. -1993. gada notikumi un es tiešām nejūtos morāli atbildīgs par to, kas toreiz notika. Šeit ir klāt cilvēki, kas bija daudz ciešāk saistīti ar šo jautājumu un to visu organizēja. Bet uz šā Valsts kontroles ziņojuma pamata ir nosūtīti attiecīgie materiāli uz kara prokuratūru un tiek arī veikta Aizsardzības ministrijā dienesta izmeklēšana. Tā ir saimnieciska lieta ar dažām niansēm. Es domāju, ka tas nav vienā minūtē izskatāms jautājums. Kostandas kungs pieminēja visai svaigus datus - faktu par tām 4000 triecienšautenēm, tas daļēji atbilst patiesībai. Tieši piektdien es liku sākt dienesta izmeklēšanu šajā jautājumā. Bet arī šis līgums tika noslēgts 1993. gadā. Un nebūt nav tik briesmīgi... Bet šī piegāde tomēr neatbilst līguma prasībām, saistībām, kādas bija parakstījusi Aizsardzības ministrija. Tā ka tiek izmeklēts arī šis gadījums, kas ir pavisam svaigs, un es domāju, ka būs arī nepieciešamais atzinums. Kas attiecas uz to, ka ir pirktas mēbeles, dārgas mašīnas un ka ir bijuši vēl citi tamlīdzīgi izdevumi, gribu paskaidrot, ka Aizsardzības ministrija 1996. gadā nevienu automašīnu nav iegādājusies par valsts budžeta līdzekļiem. Tie visi ir ārpusbudžeta līdzekļi, kas ir iegūti, iznomājot Aizsardzības ministrijas rīcībā esošos īpašumus. Pie tam ir nopirktas trīs automašīnas šajā laikā, pārējo mums... mēs apgādājam... ar amerikāņu piegādātājiem. Bet es gribētu te norādīt tādu nelielu starpību. Tātad: 1995. gadā mums bija apstiprināta tāme centrālajam aparātam - 51 788 lati, 1996. gadā ir apstiprināta tāme 28 044 lati. Starpība ir 23 744 lati, taisni uz pusi mazāk. No tā šajos 6 mēnešos - man svaigāku datu nav, bet ir dati par šiem 6 mēnešiem - Aizsardzības ministrijas centrālais aparāts ir iztērējis tikai 6675 latus, pretēji tai summai, kāda bija pagājušajā gadā, - 26 090 latu. Starpība ir 19 415 lati. Centralizētajiem pasākumiem pagājušajā gadā mums bija 18 635, šogad - 7700. Starpība - 10 935. Iztērējuši mēs esam par 13 382 latiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Tā tas attiecas praktiski uz visu. Vienkārši mums ir ļoti maz līdzekļu, un tie ir jālieto ekonomiski un taupīgi. Par disciplīnu es negribētu runāt. Mums visiem ir atmiņā traģiskie gadījumi. Es negribētu ar to spekulēt. Tas ir varbūt pārāk nevietā - no šīs tribīnes... Es gribētu pateikt tikai to, ka salīdzinājumā ar 1995. gadu, atskaites laiku, praktiski visās apakšvienībās un attiecībā uz visiem pārkāpumu veidiem šī samazināšanās ir acīm redzama. Šeit ir par 31%, 39%, 75%, 30%, 66% un tamlīdzīgi... Tā ir kailā statistika, aiz katras no tām datu rindām stāv konkrēts gadījums, notikums. Es domāju, tiešām tas viss nav tagad šeit jāanalizē. Bet vispārējā aina - neskatoties uz šiem traģiskajiem, ārkārtīgi traģiskajiem notikumiem, kuru arī ir mazāk nekā pagājušajā gadā, - vispārējā aina tomēr liecina par zināmu stāvokļa uzlabošanos. Kristovska kungs šeit ļoti pārmeta, ka Aizsardzības ministrija nestrādājot, atcerējās tikai divus tiesību aktus. Es gribētu Kristovska kungam atgādināt, ka Aizsardzības ministrija no šā gada 1. janvāra līdz 15. augustam ir izstrādājusi un iesniegusi 21 tiesībaktu. Nevis divus, bet 21, Kristovska kungs! Tie visi ir vienā vai otrā gatavības stadijā un, tā teikt, ir izgājuši cauri. Tas ir vienīgais, ko es gribētu minēt, komentējot šo Kristovska kunga izteikumu. Jo tas ir visas Aizsardzības ministrijas darbs, ne jau ministra darbs. Es negribētu, ka mani kolēģi tiktu apvainoti par to, kas nav. Man ir vēl veselas tabulas skaitļu un tamlīdzīgi dokumenti. Tāpēc es aicinu godājamos kolēģus turpmāk, spriežot par Aizsardzības ministriju (vienalga, kurš tur būs ministrs), ņemt vērā, ka Aizsardzības ministrija nav tā iestāde, kura ļoti plaši uz visiem stabiem līmē plakātus par saviem sasniegumiem, dažādiem grafikiem un plāna izpildēm. Bet, ja tomēr ir vēlēšanās uzstāties, palīdzēt, kritizēt, aicinu tomēr ievākt patiesu informāciju atbilstoši tai konfidencialitātes pakāpei, kāda ir iespējama Aizsardzības ministrijā. Mums šādam nolūkam strādā mūsu ministrijas preses dienests, un tāds dienests strādā arī Nacionālo bruņoto spēku štābā. Tā ka par visiem šiem jautājumiem, lūdzu, var interesēties jebkurš deputāts, tāpat kā deputāti Vidiņš un Jurdžs, kas šeit tika laipni sagaidīti. Tikai jāsaka, ka man tomēr ir neliela kritika Jurdža kungam un Vidiņa kungam, kaut gan viņi teica un rakstīja arī vienu otru labu vārdu. Man arī nav zināms, ar ko jūs runājāt zināmajās karaspēka daļās, bet jūsu nosauktajās, tajās, ko jūs šodien nosaucāt, es tiešām esmu bijis vairākkārt. Taisni tajās, kuras jūs beigās pieminējāt. Piemēram, Ventspils mācību centrs. Tā ir viena vieta, kur es diezgan bieži ciemojos. Ja šie attiecīgie matroži nebija redzējuši mani, nu, viņi laikam bija bijuši norīkojumā. Tā ka jebkurā konkrētā gadījumā es aicinu konkrēti vērsties pie faktiem, un, protams, tā kā lēmums ir politisks, par uzticības vai neuzticības izteikšanu man, lūdzu godājamos kolēģus politiski to vērtēt. Paldies.".
- 1996_08_19-seq218 language "lv".
- 1996_08_19-seq218 speaker Andrejs_Krastins-1951.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q822919.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q211.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q6112266.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q4294480.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q1092499.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q662311.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q1975768.
- 1996_08_19-seq218 mentions Q11989566.