Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_19-seq18> ?p ?o. }

• 1996_08_19-seq18 type Speech.
• 1996_08_19-seq18 number "18".
• 1996_08_19-seq18 date "1996-08-19".
• 1996_08_19-seq18 isPartOf 1996_08_19.
• 1996_08_19-seq18 spokenAs 100.
• 1996_08_19-seq18 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti un īpaši Čerāna kungs! Lai spriestu par šiem grozījumiem lēmumā par likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" spēkā stāšanos, ir samērā labi jāpārzina zemes reformas likumdošana, kā arī tās piemērošanas prakse. Pirms tam, kad tika pieņemts šis likums, proti, 1992. gada 15. septembrī, zemes reformas likumdošanas akti principā bija izstrādāti. Pirmkārt, lauku apvidos to regulēja vesela virkne likumu, un viens no šiem likumiem bija likums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Likums par zemes privatizāciju lauku apvidos paredzēja, ka bijušajiem īpašniekiem netiek atjaunotas īpašuma tiesības, ja uz šīs zemes atrodas valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas un būves, kā arī platība, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai. Likumā par zemes reformu pilsētās savukārt bija noteikts bijušajiem īpašniekiem faktiski daudz labvēlīgāks šis tiesiskais statuss, bet, proti, ar noteikumu, ka īpašuma tiesības tiek atjaunotas tikai gadījumā, ja šie īpašnieki atlīdzina bijušo zemes lietotāju ieguldītos kapitālieguldījumus. Bet kāpēc, neskatoties uz to, ka šeit it kā tika sabalansētas valsts un bijušo zemes īpašnieku tiesības, šodien ir izveidojusies tāda situācija, ka attiecībā uz zemi, kas ir zem valstij stratēģiski svarīgiem objektiem, šīs īpašuma tiesības tiek atjaunotas? Pirmkārt, es uzskatu, ka viens no cēloņiem ir tas, ka kopš 1992. gada šie likumi, kurus es minēju, kā arī vēl citi satelītlikumi ir mainījušies aptuveni sešas reizes. Atsevišķos gadījumos šie likumi netiek sakārtoti, likumos ir pretrunas, tāpēc ir bijušas iespējas šos likumus pārkāpt. Minēšu tikai vienu piemēru. Vienu brīdi, apmēram gadu, likumā par zemes reformu pilsētās bija spēkā norma, kas faktiski paredzēja pilnīgu denacionalizāciju. Tad, kad es to stāstīju arī Sadarbības padomes sēdē un arī augsti stāvošām amatpersonām, deputātiem, ministriem, arī bijušajiem deputātiem Augstākajā padomē, viņi dažkārt ar izbrīnu skatījās, kā tad tā varēja būt, ka ir notikusi šāda pilnīga denacionalizācija. Jā, tā tas bija. Jo vienā no likuma labojumiem, šajā 12. pantā, kas ir pats svarīgākais likumā par zemes reformu, bija paredzēta tāda lieta - ja bijušais zemes īpašnieks nepiekrīt saņemt zemi citā vietā vai nepiekrīt saņemt kompensāciju par šo zemi, tad ir piemērojams likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Tādējādi, izņemot tikai privātās mājas, visos citos gadījumos šīs īpašuma tiesības atjaunot varēja. Arī pašreizējā situācijā, ja bijušais īpašnieks nepiekrīt saņemt zemi citā vietā un nepiekrīt saņemt kompensāciju, - arī šajos gadījumos valsts vai pašvaldība nekādā veidā pie šīs zemes tikt nevar, vai nu gaida, kad viņš to izvēli izdarīs un piekritīs, vai arī piemēro šo likumu. Kāpēc tagad šajā lēmumā tika izdarītas šādas izmaiņas? Šis likums nevienu reizi vēl nav piemērots. Es gribētu uzmanību īpaši pievērst tam faktam, ka bijušo īpašnieku statuss ir ļoti netaisnīgs tieši no sociālā viedokļa. Es domāju, ka visiem deputātiem ir zināms, ka tiem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nesaņem šo zemi atpakaļ vai nesaņem zemi citā vietā, ir tiesības uz kompensāciju. Bet šī kompensācija tiek aprēķināta pēc 1940. gada kadastrālās vērtības. Koeficientu nosaka Ministru kabinets. Un, Čerāna kungs, es gribētu īpaši, lai jūs saprotat... pie tam šī kompensācija taču netiek maksāta naudā, bet šajos nožēlojamajos sertifikātos. Kādēļ tad jūsu frakcijas deputāti neaizstāv tos nožēlojamos cilvēku simtus un tūkstošus, kuri ir spiesti saņemt... ja tur uz viņa zemes ir virsū, piemēram, privātmāja vai piemājas saimniecība, vai, teiksim, kaut kāds valsts uzņēmums, kura īpašniekam nav izdevies atjaunot tiesības, viņi saņem, aprēķinot pēc 1940. gada vērtības, sertifikātus. Es esmu diezgan labi informēta par šo lietu, es konsultējos ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas priekšnieku, kas ir Centrālās zemes komisijas loceklis. Viņš saka, ka īpašnieki nenāk pakaļ. Viņi jūtas pilnīgi pazemoti. Es domāju, jebkurš no deputātiem, kas ir Centrālās zemes komisijas loceklis, šo problēmu zina. Un tāpēc... Bez tam likuma par zemes reformu lauku apvidos 13. pantā ir paredzēta norma, ka bijušajiem represētajiem, bijušajiem īpašniekiem, kuri savlaicīgi iesnieguši attiecīgos papīrus, ir tiesības cerēt, ka viņi kādreiz - ja viņi nenomirs, es atvainojos, - saņems šo naudiņu. Bet tagad mēs maksājam šiem cilvēkiem tūlīt. Kāpēc mēs maksājam, vadoties pēc 1940. gada vērtības? Tāpēc, godātie deputāti, ka viņi, šie bijušie zemes īpašnieki, tāpat arī galvenokārt šie... vai nu jau esošie pārpircēji, vai iespējamie pārpircēji... Man ir dokumenti, kas apliecina, ka šeit šis "scenārijs" ir bijis zināms, noteikti Čerāna kungam es arī to dokumentu parādīšu. Pilnīgi pārpurvojušās zemes šodien tiek pirktas par astronomiskām naudas summām. Acīmredzot cerībā, ka, runājot, ka īpašums ir svēts un ka Saeima atpirks varbūt tikai par pusi no tā... Satiksmes ministrijā, tāpat arī lidostā "Rīga" visi šie dokumenti ir. Es domāju, ka šeit ir sociāli taisnīga šāda norma, jo cilvēki beidzot saņems kaut ko. Ir daļa, kas ir piekrituši tūlīt, tur nav iesaistījušies šie starpnieki. Tie ir ar mieru tūlīt slēgt līgumu, Ministru kabinets gatavos rīkojumu, lai viņiem šī nauda tiktu samaksāta. Līdzīga situācija - bez lidostas situācijas, kas tūlīt tiks skatīta, - ir arī ostās. Es domāju, ka valsts īpašums arī ir svēts. Un kāpēc tiem cilvēkiem, kas nav absolūti neko ieguldījuši, lai šo zemes vērtību celtu, - kāpēc, Čerāna kungs, viņiem ir jāsaņem šī nauda? Ja jūs paskatītos Civillikumā, tad redzētu, ka Civillikumā arī ir paredzēts, ka nevienam zaudējums nav jāatlīdzina, ja tā cēlonis ir bijusi nepārvarama vara. Vai tad okupācijas vara nav bijusi nepārvarama vara? Un kādēļ ir jātaisa kaut kādi izņēmumi dažu atsevišķu cilvēku interesēs un kādēļ mums būtu jāmaksā šie miljoni no valsts budžeta? Paldies par uzmanību. Un jebkuru jūs interesējošo informāciju mēs Satiksmes ministrijā esam jebkurā gadījumā gatavi sniegt.".
• 1996_08_19-seq18 language "lv".
• 1996_08_19-seq18 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 1996_08_19-seq18 mentions Q822919.
• 1996_08_19-seq18 mentions Q2660080.