Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_19-seq155> ?p ?o. }

• 1996_08_19-seq155 type Speech.
• 1996_08_19-seq155 number "155".
• 1996_08_19-seq155 date "1996-08-19".
• 1996_08_19-seq155 isPartOf 1996_08_19.
• 1996_08_19-seq155 spokenAs 29.
• 1996_08_19-seq155 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Beidzot, runājot par Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši, mēs varam teikt, ka ir pienācis kāda mīta gals. Ilgi valdošo partiju politiķi un arī tiem paklausīgie masu saziņas līdzekļi bija radījuši mītu par Latvijas Bankas prezidentu Repši kā lata stabilitātes simbolu. Cilvēkiem tika iegalvots, ka lats stabils būs tik ilgi, kamēr Repše atradīsies savā amatā, bet, ja Repši atcels, tad Latvijas finansu sistēma sabruks. Līdz 1995. gada pavasarim politiķi un Latvijas Banka mēģināja arī radīt mītu, ka Latvija banku biznesa attīstības ziņā ir bezmaz vai Austrumeiropas Šveice, taču patiesībā normālam banku biznesam tika radīta nelabvēlīga vide. Pirmkārt, jāatbild uz jautājumu, vai Latvijas Bankas vienīgais uzdevums ir rūpēties par lata stabilitāti un cik pamatots ir lata kurss. Tas joprojām ir neatbildēts jautājums. Latvijā nav pieņemts argumentēti runāt par daudziem jautājumiem, piemēram, par to, ko reāli varētu dot un ko atņemt lata devalvācija. Ieminēšanās par lata devalvāciju tiek uztverta kā labā toņa ignorēšana, kā klaja nepieklājība. Uzreiz ir dzirdami visdažādākie šausmu stāsti par to, kā Latvijai kaitēs lata devalvācija. Taču, piemēram, pēc jaunā lata kursa noteikšanas 1936. gadā, kad tas tika devalvēts par 40%, šī lata devalvācija deva iespēju padarīt Latviju eksporta ziņā konkurētspējīgu pasaules tirgū un gūt lielākus ienākumus no preču eksporta. Domāju, ka tieši Latvijas Bankas uzdevums ir rūpīgi un kompetenti izvērtēt visus devalvācijas plusus un mīnusus. Neapšaubāmi, Latvijas Bankai bija jānāk klajā ar iniciatīvu par šādu pētījumu nepieciešamību. Diemžēl Repše jau kopš savas darbības sākuma norobežojas no atklātas un argumentētas diskusijas par lata devalvācijas plusiem un mīnusiem mūsu valsts tautsaimniecībā. Repšes padomnieks Klauss 1996. gada 12. martā sacīja, ka Latvijas Bankai ir divas pamatfunkcijas: pirmā - banku darbības uzraudzība, un otrā - cenu stabilitātes saglabāšana valstī. Klauss lielās, ka 1996. gada martā banku uzraudzības jomā Latvija apsteigusi ne tikai visas Austrumu republikas, bet ir arī soli priekšā vairākām Viduseiropas valstīm. Tad jājautā - kāpēc tad neizdevās novērst banku krīzi Latvijā, ja jau Latvijas Bankas vadība uzskata, ka situācija komercbanku uzraudzības jomā ir tik laba? Vajag pavērtēt arī un parēķināt, cik tautai izmaksāja dažādi Repšes darījumi. Atgādināsim, ka jau kopš Repšes darbības sākuma Latvijā bijuši dažādi finansu pārkāpumi un naudas afēras. Piemēram, vēl Augstākās padomes laikā skandaloza kļuva tā saucamā "naudas vagona" lieta. Diemžēl cilvēki tā arī nesagaidīja no mūsu valsts tiesībsargājošajām institūcijām skaidru atbildi uz šo jautājumu - kas organizēja tik liela mēroga skaidrās naudas izvešanu no Latvijas un kas par to atbildīgs? Atgādināšu, ka Rēzeknes dzelzceļa stacijā toreiz tika aizturēts bagāžas vagons, kurā tika fiksēti 337 miljoni Krievijas rubļu. Aizturēšanas brīdī tam nebija muitas zīmoga par transportēšanas atļauju, tātad tas nebija aplikts ar muitas nodokli. Turklāt, spriežot pēc dokumentiem, no Rīgas bija izvesti 665 miljoni Krievijas rubļu. Nav saprotama arī Iekšlietu ministrijas toreizējā nostāja, kas atļāva naudas vagonu laist pāri robežai. Pārsteidzoši, ka Latvijas Bankas vadību nemulsināja fakts, ka Latvijā toreiz bija akūts skaidrās naudas trūkums, ka valsts pat nesaņēma muitas nodokļus par šādas kravas izvešanu. 5. Saeimas izveidotā Izmeklēšanas komisija 1994. gada maijā uzklausīja Latvijas Bankas prezidentu Repši kredītlietās. Kā zināms, daudzas Latvijas Bankas rajonu nodaļas savulaik nekontrolēti izsniedza tā sauktos sliktos kredītus. Repše skaidroja, ka vienīgais, ko viņš varot darīt, ir atlaist no darba šo nodaļu vadītājus, taču to nevarot darīt, jo nav iespējams atrast vietā kompetentus cilvēkus. Ciniski skan toreiz teiktais Repšes apgalvojums (citēju): "Panākt, ka tiktu izsniegti vienīgi labi kredīti, nebūtu bijis iespējams. Daļēji to var uzskatīt par zināmu "skolas naudu". Šī skola bija jāiziet banku nodaļām, kas tagad jau ir sekmīgas komercbankas." Tātad valsts naudas izsaimniekošanu Repše uzskata un uzskatīja par "skolas naudu". Repše saka (citēju): "Repšem, kuram galva pilna ar daudzām svarīgām problēmām, būtu bijis neloģiski sākt mācīt baņķierus uz vietām. Mēs apzināti gājām uz to, ka nodaļu vadītājiem bija pilnīga brīvība lemt un atbildēt." Pārbaudot Latvijas Bankas nodaļu darbību un privatizāciju, 5. Saeimas Izmeklēšanas komisija toreiz konstatēja, ka laika posmā no 1990. gada līdz 1993. gada vidum Latvijas Bankas nodaļas bija izsniegušas tā saucamos sliktos kredītus - vairāk nekā 21 miljonu latu. Kopsummā zaudējumi bija vairāk nekā 25 miljoni latu. Izmeklēšanas komisija toreiz secināja, ka šie zaudējumi radās tāpēc, ka Latvijas Bankas vadība nebija izdevusi nevienu instrukciju, kas reglamentētu Latvijas Bankas nodaļu darbību kredītu jomā. Kā paradokss vērtējams arī tas, ka Latvijas Bankas vadība faktiski tika atbrīvota no atbildības par slikto kredītu izsniegšanu. Jau citētās Repšes atbildes komisijai liecināja, ka Latvijas Bankas prezidenta un vadības darbība slikto kredītu izveidē bija apzināta. Par šiem kredītiem Latvijas Bankas nodaļu nekontrolētības dēļ bankas vadība esot uzzinājusi tikai tad (citēju), "kad nodaļas jau bija pārgājušas Privatizācijas fondā". Lai nosegtu slikto kredītu apjomu, Latvijas Bankai būtu bijis jāstrādā vairāk nekā četrus gadus, bet Repše vēl tik un tā atļaujas zaudētos kredītus uzskatīt par zināmu "skolas naudu". Redzams, ka kārtība un atbildība par padarīto netiek Latvijas Bankā turēta augstā cieņā. Arī Latvijas Prokuratūra uzskata par labāku neiejaukties Latvijas Bankas un tās prezidenta Einara Repšes darījumos. Joprojām nav izmeklēta arī G-24 kredītu lieta, kuru izsniegšanā arī Latvijas Bankai loma bija ievērojama. Tādējādi likumsakarīga ir arī turpmākā Latvijas Bankas politika, neliekoties ne zinis par visiem nelikumīgajiem komercbanku darījumiem, un tieši šīs Latvijas Bankas politikas sekas bija banku krīze 1995. gadā, kuras kulminācija bija bankas "Baltija" bankrots. Nākamais. Par komercbanku uzraudzību. Šā gada sākumā gan Latvijā, gan ārvalstīs tika izplatīts Latvijas Bankas viedoklis, ka banku krīzē vainojami negodīgi īpašnieki un baņķieri. Bet kā negodīgi ļaudis varēja kļūt par komercbanku vadītājiem? Kas viņiem ļāva dibināt bankas? Bankām, atšķirībā no citām akciju sabiedrībām, ar likumu ir noteikta valsts institūcijas, tas ir, Latvijas Bankas, uzraudzība: pirms licences izsniegšanas Latvijas Banka pārbauda komercbankas dibināšanu un apstiprina bankas vadību. Kāpēc Repše, kas ik pa laikam vaimanā par trūkumiem likumdošanā, kas viņam it kā neļaujot pildīt savus tiešos pienākumus, necīnās par to, lai tādā gadījumā tiktu izdarīti grozījumi esošajos likumos? Kāpēc Repše neiestājas par jaunu likumu izstrādi un pieņemšanu, ja tādi ir nepieciešami? Tā vietā mēs jau kuro gadu redzam Latvijas Bankas vadības vienaldzību pret to likumdošanas normu izstrādi, kuras ļautu uzraudzīt komercbanku darbību un vajadzības gadījumā apturēt komercbanku ļaunprātīgu darbību un kuras ļautu pasargāt cilvēku noguldījumu izlaupīšanu. Galvenokārt Repše vainojams apstāklī, ka Latvijā šodien vairs neviens - nedz caurmēra noguldītājs, nedz biznesmenis, nedz ārzemju investors - Latvijas banku sistēmai neuzticas. Kuram pensionāram šodien vairs ir drosme bankas kontā noguldīt kaut vai 10 latu? Jo viņam taču jārēķinās ar to, ka viņš savu naudiņu nekad vairs neredzēs. Laikam jau noguldītāja uzvārdam jābūt vismaz "Gailis", ja viņš kontā noguldīto naudu grib saņemt kādreiz atpakaļ. Bet pakavēsimies vēl pie tautas dilstošās uzticības Latvijas bankām - parādības, pie kuras galvenokārt vainojams Repše. Ne jau tikai pensionāri un tā saucamie vienkāršie cilvēki vien baidās pazaudēt savu naudu, arī uzņēmējus un biznesmeņus māc bažas par savu kapitālu drošību. Tikai ļoti retais uzņēmējs savus ienākumus nogulda bankā, un vairums to nedara ne jau krāpšanās nolūkos vai tāpēc, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Nē. Daudzi uzņēmēji gluži vienkārši baidās uzticēt naudu bankām. Viņi pārāk labi apzinās, ka daudzās bankās konfidencialitāte nepavisam nav nodrošināta. Pateicoties Repšes nespējīgumam, konfidencialitāte Latvijas bankās līdzinās cauram sietam. Uzņēmējam, kas šodien savus ienākumus nogulda bankā, jau rīt jārēķinās ar mafijas vai reketa apmeklējumu, lai pieprasītu no viņa tik un tik procentus... nu, kā saka, priekš apsardzes nodevām. Ārzemju uzņēmējiem, kas savu godīgā ceļā nopelnīto peļņu tomēr bija uzticējuši kādai no Latvijas bankām, ir nācies piedzīvot ļoti nepatīkamus pārsteigumus - mafija, reketieri, no bankām ieguvuši sīku informāciju par attiecīgo uzņēmēju peļņu, pieprasa tad savu tiesu. Repše nav veicis itin nekā bankas noslēpumu sargāšanas un nodrošināšanas labad, un, kamēr šie būtiskie jautājumi netiks sakārtoti un nodrošināti, Latvijas saimniecības lejupslīde turpināsies un tautas dzīves apstākļi nevis uzlabosies, bet ar katru mēnesi vairāk pasliktināsies. Par Latvijas Bankas lomu bankas "Baltija" sagrāvē. Viens no būtiskiem bankas "Baltija" kraha cēloņiem ir Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas un licences devējas bezatbildīga rīcība gan krīzes sākumstadijā, gan īpaši beigu posmā, apturot bankas "Baltija" darbību. Zināms, ka Latvijas Banka regulāri saņēma no bankas "Baltija" atskaites un pārskatus par naudas plūsmām šajā bankā. Latvijas Bankas darbinieki vairākkārt bija veikuši pārbaudes bankā "Baltija". Ir acīm redzams, ka Latvijas Bankas vadība bija labi informēta par stāvokli bankā "Baltija", bet Latvijas Banka neveica vajadzīgos pasākumus, lai panāktu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanos. Lai izvairītos no atbildības, Latvijas Bankas vadība - Repše - aizbildinājās ar trūkumiem likumdošanā, bet katram normāli domājošam cilvēkam taču ir skaidrs, ka iespējams atrast metodes un līdzekļus, lai pildītu saistības pret valsti. 1995. gada 25. maijā tika noslēgta bēdīgi slavenā četru pušu vienošanās. Faktiski banku "Baltija" toreiz pārņēma valsts, atņemot akcionāriem visus simt procentus akciju. Latvijas Banka toreiz iecēla savu bankas "Baltija" prezidentu - Uldi Klausu, kurš faktiski iesāka bankas likvidāciju, slēdza korespondējošos rēķinus ārzemju bankās. Klausa valdīšanas laikā no bankas pazuduši arī daudzi dokumenti, savukārt nākamā administratora - Uģa Grūbes - veiktie pasākumi vairāk atbilda nevis valsts un noguldītāju interesēm, bet gan bankas "Parekss" interesēm. Kā tad vērtējama šāda Latvijas Bankas rīcība? Vai tā nerobežojas ar apzinātu ļaunprātību, kuras mērķis ir tikai viens - likvidēt toreiz lielāko un slavenāko komercbanku ne vien Latvijā, bet visās Baltijas valstīs? Jau pirmajās dienās Repše toreiz nāca klajā ar kategoriskiem paziņojumiem, kuros pieprasīja valdības izveidotajai Budžeta un banku krīzes pārvarēšanas darba grupai dot iznīcinošu slēdzienu, ka (citēju) "tur nekā nav". Repše neprasīja ne ko izvērtēt, ne ko analizēt, viņa spriedums jau bija gatavs - tur nekā nav... Un šis spriedums, pēc Repšes domām, nav apspriežams. Bankas "Baltija" darbības apturēšanas brīdī nekāda bankrota nebija, bet bija maksātnespēja. Likums par maksātnespēju nosaka, ka bankrots ir ar kreditoru sapulces lēmumu pieņemts un tiesas apstiprināts maksātnespējas situācijas risinājums, kas izpaužas kā parādnieku likvidācija. Bet bankas "Baltija" kreditoru sapulce nav sasaukta vēl līdz šai dienai. Nu kā interesēs tad darbojas Einars Repše galu galā? Bankas "Baltija" lieta uzskatāmi rāda, ka Latvijas Bankas vadībai, tās prezidentam Repšem vienaldzīgs daudzu jo daudzu cilvēku liktenis, cilvēki zaudē savus noguldījumus ne vien bankā "Baltija", bet arī vēl citās komercbankās un firmās. Latvijas Bankas vadībai un Repšem neinteresē tas, ka daudziem cilvēkiem, īpaši pensionāriem, tie bija vienīgie ietaupījumi. Uzskatu, ka Repše ir tieši atbildīgs par to, ka cilvēki arvien vairāk zaudē ticību valsts institūciju darbībai, zaudē ticību tam, ka valdība darbojas cilvēku interesēs. Starp citu, ne 5. Saeimai, ne 6. Saeimai Latvijas Bankas prezidents Repše ne reizi nav sniedzis atskaiti par savu darbību, un jau sen ir pienācis laiks veikt neatkarīgu ekspertīzi Repšes darbības pārbaudei. Nobeigumā. Sākotnēji kustība "Latvijai" pret Repši nekādā ziņā neieņēma kritisku viedokli. Gluži otrādi, arī publiskās deklarācijās nostājāmies Repšes pusē, it sevišķi tas sakāms par Joahimu Zīgeristu, un sākumā jau arī šķita, ka Repšes bankas politika iet pareizajā virzienā, taču šodien tas nekādā ziņā tā vairs nav. Laika gaitā ir kļuvis redzams, ka Repše savas pamatzināšanas banku lietās nav padziļinājis, un rodas iespaids, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas centrālās bankas prezidenta krēslā piecieš cilvēku, kura zināšanas, nu, ar Rietumu mērauklu mērot, atbilstu labi ja trešā kursa ekonomikas studentam, un savas trūcīgās un nepilnīgās zināšanas viņš lūko notušēt ar lielu uzpūtību un grūti pārspējamu nekompetences aroganci. Kustība "Latvijai" - gan frakcijas deputāti, gan partijas vadītājs Zīgerists - šodien ir vienisprātis, ka Repšem no Latvijas Bankas prezidenta amata ir jāaiziet. Atļaušos šodien nepārprotami arī prognozēt: ar šo valdību un šo Latvijas Bankas prezidentu Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļi kļūs tikai vēl drūmāki nekā tagad. Pieaugs bezdarbnieku skaits, pieaugs to cilvēku skaits, kas cieš badu, pieaugs pensionāru, trūkumcietēju un invalīdu skaits - to cilvēku skaits, kuri dzīvo tālu zem nabadzības robežas. Tautas vairākums ļoti drīz sapratīs, ka Šķēles valdība un Latvijas Bankas prezidents Repše ved Latviju postā, jo nav iespējams ilgstoši valdīt ar aroganci un šķietamu balsu vairākumu, bet, galvenais, ar šādiem līdzekļiem nevar panākt tautas dzīves apstākļu uzlabošanos. Repše sen vairs nav solīdas banku un saimniecības politikas simbols. Repše un Šķēle - tas ir neizdevies divjūgs, kas Latviju velk aizvien dziļāk nelaimē. Un gribu nobeigt vēl ar kādu vēlēšanos. Pirmkārt, Latvijai vajadzīga krietna, prasmīga valdība, nevis Šķēles haotiķu biedrība. Otrkārt, Latvijas Bankas prezidenta amatā vajadzīgs krietns, godīgs cilvēks ar pamatīgām zināšanām. Un treškārt. Latvijai vajadzīga banka vienkāršajiem cilvēkiem, banka, kurai tauta beidzot var uzticēties. Par to mēs runāsim vēl. Teikšu tikai tik daudz, ka Tautas kustība "Latvijai" pie šā trešā punkta pašlaik strādā. Bet tagad aicinu balsot par Repšes un Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas vadības.".
• 1996_08_19-seq155 language "lv".
• 1996_08_19-seq155 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q822919.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q211.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q4294315.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q2660080.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q687709.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q39731.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q159.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q471678.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q1773319.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q39.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q12360039.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q106355.
• 1996_08_19-seq155 mentions Q4223122.