Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_19-seq121> ?p ?o. }

• 1996_08_19-seq121 type Speech.
• 1996_08_19-seq121 number "121".
• 1996_08_19-seq121 date "1996-08-19".
• 1996_08_19-seq121 isPartOf 1996_08_19.
• 1996_08_19-seq121 spokenAs 29.
• 1996_08_19-seq121 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja, godātie kolēģi deputāti! Atbalstot šos noteikumus, mēs veidosim Latvijā vārda pilnā nozīmē centralizētu un autoritāru režīmu. Cilvēki, esiet modri! (Izsaucieni zālē: "Oho!") Šie noteikumi paredz Ministru kabinetam tiesības mainīt administratīvo teritoriju - pagastu un rajonu robežas, piemēram, noņemt kaut kādu gabalu nost vienam pagastam un atdot to otram. Nevar izslēgt situāciju, ka šī iespēja varētu tikt lietota mahinācijās ar zemes īpašumu, ja kāda pašvaldība iebildīs pret noteikta īpašuma pārdošanu noteiktam ārvalstniekam vai arī pret kādām citām valdības aktivitātēm. Tad šī te teritorija var tikt atņemta un atdota kādai citai pašvaldībai, kas ir paklausīgāka. Valdības iesniegtie noteikumi nosaka, ka Ministru kabinetam ir pienākums konsultēties ar ieinteresētajām pašvaldībām. Bet ko nozīmē konsultēšanās Latvijas apstākļos? Labākajā gadījumā tiks paprasīts pašvaldību viedoklis, bet lēmumu Ministru kabinets jebkurā gadījumā varēs pieņemt tādu, kādu tas vēlēsies. Ja kāda pašvaldība iebildīs, vēl Ministru kabinets var atļauties pateikt, ka šī pašvaldība jau nav ieinteresēta un ka tāpēc ar viņu var nekonsultēties. Un, kas notiks ar iedzīvotāju viedokli? Vai iedzīvotāji būs deleģējuši pašvaldībai pilnvaras lemt viņu vārdā par apvienošanos ar kādu citu pašvaldību? Un, kā jau teicu, pašreizējais noteikumu teksts atļauj Ministru kabinetam ignorēt arī pašvaldību viedokli. Šādas valsts centrālajai izpildvarai deleģētās tiesības ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatā liekamo pašvaldību autonomijas principu, kura realizācija ir norma civilizētā Eiropas valstī, par kādu arī mēs, vismaz vārdos, cenšamies kļūt. Darīsim taču tā, lai mūsu vārdi saskanētu ar darbiem un noraidīsim šos noteikumus! Patiesībā šie noteikumi ir bīstami Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstībai, jo tie grauj pašvaldības kā vienu no valsts demokrātiskās iekārtas stūrakmeņiem. Minimālās pašvaldību tiesību garantijas Eiropas tipa valstīs ir nofiksētas Eiropas pašvaldību hartā, un šī harta, kurai Latvija ir pievienojusies, tās 5. pants par vietējās varas teritoriju robežu aizsardzību, kuru Latvija ir atzinusi par sev saistošu, pasaka gan ko citu nekā šie Ministru kabineta noteikumi. Sevišķi mēs redzam starpību, ja paskatāmies šīs hartas oriģinālu - angļu tekstu, nevis latvisko tulkojumu, par kuru rodas aizdomas, ka tas varētu būt pat apzināti sagrozīts, lai centrālajai varai dotu iespēju ignorēt šo pašvaldību autonomijas principu. Hartā, viņas pamattekstā, ir skaidri rakstīts, ka vietējo pašvaldību robežu maiņa nedrīkst notikt bez iepriekšējas konsultācijas ar attiecīgajām kopienām jeb vietējo sabiedrību, un tas, ka mums ir tādi tulkošanas "virtuozi", kas vārdus angļu valodā "local community" spēj pārtulkot kā vietējā vara, kas angliski ir "local authority"... tas nemaina lietas būtību... Šeit tiešām rodas aizdomas par ļaunprātību. Par Eiropas pašvaldību hartas latvisko tulkojumu var teikt, ka tas neprecīzi atspoguļo šīs hartas būtību, turpretī šie noteikumi jau ir klajā pretrunā ar hartu, jo tie paredz iespēju veikt tādas darbības, kuras šajā hartā ir aizliegtas. Uzskatu, ka šis ir arī pietiekams pilnīgi formāls iemesls, lai apturētu šo noteikumu darbību 81. panta kārtībā un lai Saeimā attiecīgo likumprojektu, uz kura pamata varētu veikt šo administratīvi teritoriālo reformu, izskatītu normālā kārtībā. No demokrātijas viedokļa absolūti nav saprotams, kāpēc Ministru kabinets tādā steigā pieņem būtībā konstitucionāla rakstura normatīvus grozījumus, kas dod tam paplašinātu varu pār valsts strukturālo iedalījumu un atbīda iedzīvotājus kārtējo reizi malā no lemšanas pašiem par savu dzīvi. Tautas kustībai "Latvijai" šādas centralizācijas tendences un atklāts autoritārisms nav pieņemams. Kāpēc tādā steigā un slepenībā tiek veikta visa administratīvi teritoriālā reforma? Slepenībā ir izauklēts arī lēmums par prefekta jeb policijas priekšnieka iecelšanu rajonos? Ja šāds lēmums tiks pieņemts, es jau šodien varu pateikt visiem priekšā, ka notiks politiska ietekmes sfēru dalīšana starp valdošajām partijām. Noteikti apriņķi tiks atvēlēti "Latvijas ceļam", noteikti - Demokrātiskajai partijai "Saimnieks" un vēl citi - "Tēvzemei un Brīvībai". Un es esmu pārliecināts, ka iedzīvotāji noteikti iebildīs pret šādiem darījumiem. Runājot vēl par Eiropas pašvaldību hartu, kas, kā jau teicu, nosaka minimālās pašvaldību tiesības civilizētas Eiropas tipa valsts, kā premjeram ir labpaticies izteikties, ietvaros. Šo noteikumu, ko valdība ir iesniegusi, atvirzīšanās no hartas prasībām ir notikusi arī vārda "konsultēties" dažādas izpratnes dēļ dažādās politiskajās kultūrās. Eiropas valstīs šī politiskā kultūra ir balstīta uz solidāru otra interešu ievērošanu, un tas faktiski nozīmē abpusēji pieņemama risinājuma sasniegšanu, turpretī pie mums tas var nozīmēt arī otra formālu uzklausīšanu un darbību tik un tā pa savam. Skaidrs precedents tam ir vērojams, piemēram, nosakot šīgada valsts budžeta dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Pašvaldību savienības piekrišanas noteiktajam samazinātajam dotācijas apjomam nebija, bet Ministru kabinets tik un tā budžeta likumprojektu virzīja uz Saeimu. Atliek piebilst vēl tikai to, ka likuma par pašvaldībām 85. pantā ir runa par nepieciešamību saskaņot, nevis tikai konsultēties. Un, ja jau šodien tiek ignorētas normas, kas prasa saskaņošanu, tad redzam, kādu svaru mūsu politiskā kultūra piešķir konsultāciju nepieciešamībai. Un šis nav vienīgais gadījums. Secinājums: valdības pieņemtie un Saeimā apstiprināšanai iesniegtie noteikumi nr. 320 - "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" pēc būtības ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldību autonomijas principu, kā arī pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kura nosaka vietējās varas teritoriālo robežu aizsardzību un kurai Latvija ir pievienojusies. Šie noteikumi veido Latvijā absolūti centralizētu un autoritāru režīmu, kas centrālajai varai, ja tas tai ir izdevīgi, ļauj grozīt rajonu un pagastu robežas, absolūti nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju interesēm. Katrs deputāts, kas balsos par šo noteikumu apstiprināšanu, līdz ar to balsos pret demokrātiju un par autoritāra režīma veidošanos un nostiprināšanos Latvijā. Līdzīgi kā noteikumos par denacionalizāciju, ko mēs šodien jau skatījām, arī šeit valdība parāda savu cinismu pret tautu un pret savas valsts pilsoņiem, šoreiz atņemot tiem tiesības katram piedalīties lemšanā par savas dzīves vides nākotni. Frakcijai "Latvijai" tas nav pieņemams. Vai jūs, godātie deputāti no citām frakcijām, arī tomēr nevarētu būt vismaz šoreiz tik solidāri ar savu tautu un saviem vēlētājiem, lai noraidītu šos noteikumus? Vai jūs arī šoreiz tomēr uzskatīsit par svarīgāku pildīt kādu grupējumu pasūtījumu? Frakcija "Latvijai" skaidri iestājas par tautas iesaistīšanu sava likteņa lemšanā, un mēs uzskatām, ka priekš tā nepietiek tikai ar skaistiem vārdiem, ka te ir vajadzīga arī rīcība, nevis pretdarbība, kas izpaužas šajos Ministru kabineta pieņemtajos prettautiskajos un antidemokrātiskajos noteikumos. Šo noteikumu vietā jāpieņem likums, kas atļauj grozīt administratīvās teritorijas, tas ir, pašvaldības robežas, tikai pēc referenduma izdarīšanas attiecīgajā teritorijā. Turklāt, ja ar vienu lēmumu tiek grozītas vairāku pašvaldību robežas, tad ir jāpanāk atbalsts visās robežu grozīšanas procesā iesaistītajās pašvaldībās, nevis tikai ieinteresētajās, kā teikts Ministru kabineta izdotajos noteikumos. Tikai izņēmuma gadījumos, ja robežu grozīšanai piekrīt visu attiecīgo pašvaldību domes vai padomes, un pēc demokrātiskas projekta apspriešanas ar iedzīvotājiem, ja no viņiem netiek saņemti plaši protesti, kuriem tiek dots pietiekami ilgs laiks, referendumu varētu nerīkot. Un šeit acīmredzot varētu noteikt kādu parakstu skaita "slieksni", kam būtu jāizsauc šis referendums, un, pēc analoģijas ar Satversmē ierakstītajām normām attiecībā uz tautas likumu ierosināšanu, tā šoreiz varētu būt viena desmitā daļa no pašvaldību vēlēšanās balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Konkrētu projektu varētu prasīt no Gorbunova kunga vadītās ministrijas. Frakcija "Latvijai" aicina visus deputātus noraidīt šos autoritāro režīmu atjaunojošos noteikumus un izstrādāt civilizētu, demokrātijas pamatus respektējošu administratīvi teritoriālās reformas mehānismu. Gribu vēl tikai piebilst visam iepriekš teiktajam, ka Ministru kabinets ir atsūtījis uz Saeimu par šiem noteikumiem dezinformējošu anotāciju. Tā, piemēram, anotācijā ir teikts, ka apvienoto pašvaldību administratīvās teritorijas var tikt veidotas līdz 1998. gada 31. decembrim, bet pieņemtajos noteikumos šāds ierobežojošs datums neparādās. Es lūdzu Ministru kabinetu būt korektam pret Saeimas deputātiem, bet deputātiem būt uzmanīgiem ar tiem tekstiem, kurus viņi saņem no Ministru kabineta. Frakcijas "Latvijai" vārdā gribu nobeigumā vēlreiz atgādināt savu aicinājumu - balsot pret šo noteikumu nodošanu komisijām un pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1996_08_19-seq121 language "lv".
• 1996_08_19-seq121 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_08_19-seq121 mentions Q822919.
• 1996_08_19-seq121 mentions Q211.
• 1996_08_19-seq121 mentions Q193089.
• 1996_08_19-seq121 mentions Q3899540.
• 1996_08_19-seq121 mentions Q2021893.
• 1996_08_19-seq121 mentions Q29552.