Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_17-seq560> ?p ?o. }

• 1996_06_17-seq560 type Speech.
• 1996_06_17-seq560 number "560".
• 1996_06_17-seq560 date "1996-06-17".
• 1996_06_17-seq560 isPartOf 1996_06_17.
• 1996_06_17-seq560 spokenAs 29.
• 1996_06_17-seq560 spokenText "Sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Šī gada janvāra beigās frakcija "Latvijai" iesniedza Saeimā lēmuma projektu, kas paredzēja godināt demokrātisko valsts iekārtu un pirmās Latvijas brīvvalsts parlamentāriešus. Atgādināšu, ka 1996. gada 1. februārī Saeimas vairākums nobalsoja par šī lēmuma pieņemšanu."Par" balsoja 61 deputāts, pret lēmuma pieņemšanu bija 2 deputāti, atturējās viens. Frakcija "Latvijai" šajā lēmuma projektā, ko mēs, visa Saeima, akceptējām, ierosināja Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 vestibilā novietot plāksnes ar to pirmās Latvijas brīvvalsts laika parlamentāriešu un Satversmes sapulces locekļu vārdiem, kuri laikā no 1940. līdz 1953. gadam bija cietuši okupācijas varas totalitārajās represijās. Mēs ierosinājām arī izveidot Piemiņas grāmatu par visiem Latvijas parlamentāriešiem. Mēs aicinājām Ministru kabinetu apstiprināt zinātnieku darba grupu nepieciešamās vēsturiskās izpētes veikšanai, nodrošināt finansējumu viņu darbam un cerējām, ka piemiņas zīmes atklāšana varētu notikt jau šī gada 14. jūnijā - 55. gadadienā kopš baigajiem notikumiem 1941. gada 14. jūnijā. Šķita, ka šis jautājums ir atrisināts. Mēs esam pauduši savu attieksmi, lēmums bija pieņemts. Tur bija skaidri un gaiši formulēts, ka mēs, 6. Saeimas deputāti, ar to godinām brīvvalsts parlamentāriešu piemiņu, kuri cietuši represijās. Taču tagad redzam, ka viens šis lēmums vēl nav izpildīts, bet mēs jau gatavojamies pieņemt nākamo lēmumu. Un es uzskatu, ka tas faktiski pārvērtīs par farsu iepriekšpieņemto lēmumu. Šobrīd Saeimas Frakciju padome ir vienojusies Saeimas ēkā uzstādīt piemiņas plāksnes, kurās ierakstīt Latvijas Republikas Satversmes sapulces visu deputātu vārdus, piecu Saeimu visu deputātu vārdus, Latvijas Republikas Augstākās padomes visu deputātu vārdus... Un es nezinu, diez kāpēc šeit 6. Saeimas tad vēl nav klāt, ja jau ir 5. Saeimas. Tad to pēc tam vajadzēs vēl pievienot un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tās plāksnes te nāks un nāks. Nolemts arī piemiņas plāksnē, kā jūs redzat projektā, ierakstīt arī Augstākās padomes deputātu vārdus, īpaši atzīmējot tos, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par deklarāciju par Latvijas Republikas atjaunošanu. Kāpēc pēkšņi radās tāda nepieciešamība - pilnībā mainīt frakcijas "Latvijai" iesniegto un Saeimas jau pieņemto lēmumu? Es nekā citādi nevaru to izskaidrot, kā vien ar to, ka acīmredzot dažiem deputātiem vienkārši ir radusies doma un viņi nevar samierināties ar to, ka viņu vārdi varētu netikt iekalti šajās granīta plāksnēs un atstāti vēsturei šeit kā piemiņa. Un smieklīgs ir arī kaut kur izskanējušais arguments: jā, zināt, nevar uzreiz tā uzstādīt okupācijas režīma represijās cietušo parlamentāriešu vārdus, jo Valsts arhīva ģenerāldirekcija saka: "Ātri to darbu nevar pabeigt, vajag pusgadu, varbūt gadu, varbūt vairākus gadus!" Un it kā vēsturiskās izpētes darbam vajadzīgi pat apmēram 15 000 latu. Arī tādi argumenti šeit ir izskanējuši un teikti deputātiem... Tomēr tas ir vienkārši smieklīgi. Katrs šāds, es domāju, apgalvojums, izskatās vairāk pēc sabotāžas. Un es domāju, ka mēs, Saeimas deputāti, ļoti labi saprotam šā izpētes darba apjomu un zinām pietiekami daudz vēsturnieku, kas par daudz mazāku samaksu un daudz īsākā laikā ir gatavi sagatavot šo represēto - nacistu vai Staļina režīma represēto - parlamentāriešu sarakstus. Uzskatu, ka, ja mēs pamēģinātu tagad reāli iztēloties, kā izskatīsies Saeima, ja tajā tiks izvietotas granīta vai kāda cita materiāla plāksnes ar visu, kā es uzskaitīju, Satversmes sapulces locekļu, piecu Saeimu un Augstākās padomes deputātu uzvārdiem, tad es baidos, ka vestibilā vietas būs par maz. Mums laikam vajadzēs šīs plāksnes novietot arī vēl pie griestiem, varbūt uz grīdas... vai varbūt labāk atradīsim vēl kādu citu risinājumu, piemēram, izvietosim šīs lielās granīta plāksnes apkārt Saeimai... Tad mums, kā saka, būs izveidots aizsargmūris, pie tam viņš būs dekoratīvs, un garāmgājēji varēs lasīt neskaitāmo deputātu vārdus. Kāpēc es saku "neskaitāmo"? Paskaitiet paši iemūžināšanai pašreiz paredzēto deputātu vārdus! Satversmes sapulcē tika ievēlēti 150 deputāti, piecās Saeimās kopā - 500 deputāti, Augstākā padomē - 200, kopā jau ir 850; pie tam deputāti mainījās, notika rotācija, tātad ir vēl vairāk. Pieskaitīsim paši sevi - 6. Saeimu, un ir jau 950... Tātad mēs jau tūliņ varam šogad uzstādīt plāksnes ar tūkstoš uzvārdiem šeit, Saeimā. Nu nekļūsim, draugi, smieklīgi! Es nesaprotu, kāpēc mums ir jāiekaļ visi šie vārdi piemiņas plāksnēs. Vai tiešām nav saprātīgāk darīt tā, kā bija paredzēts jau iepriekšpieņemtajā lēmumā, kur 2. punktā ir teikts: "Izveidot Piemiņas grāmatu." Un tur tad arī ierakstīsim visu deputātu vārdus un uzvārdus, un miers. Vēlāk nāks 6. Saeimas deputātu vārdi un uzvārdi klāt, nāks 7. Saeima. Tas ir loģisks risinājums, un tas būs gadu desmitiem, nevis tā, ka mēs šeit tagad vienas Saeimas deputātu, piemēram, 5. Saeimas deputātu, vārdus kalsim plāksnēs un tad pēc tam domāsim, ko darīt ar 6. Saeimas deputātu vārdiem... Nu tā nevar rīkoties! Bez tam vēl viens aspekts. Iemūžinot, piemēram, visu Augstākās padomes deputātu uzvārdus granīta plāksnēs, ko mēs ar to godināsim vēl? Mēs ar to godināsim arī toreiz Augstākajā padomē, kuru vēlēja kā Latvijas PSR Augstāko padomi, tomēr kā šo pārejas veidojumu, ievēlētos visus militāristus un pārliecinātos komunistus, kuri apzināti cīnījās pret Latvijas neatkarību, un viņi tad gadiem, gadu desmitiem vai gadu simteņiem ilgi greznos šeit Saeimas vestibila sienas. Nu kolosāli! Nu lieliski! Un viņu piemiņu mēs tagad godināsim! Atgādināšu dažus vārdus, piemēram, no šiem militāristiem - toreiz aktīviem padomju režīma aizstāvjiem: Jevgeņijs Jagupecs, Viktors Alksnis, ja kādam ir aizmirsies, čekists Jānis Dzintars, VDK robežapsardzības komandieris Valentins Gapoņenko, Vladimirs Zatuliviters un citi... arī vesela virkne LKP sekretāru, kas toreiz bija šeit: Edgars Eglītis, Igors Garajevs, Jurijs Ļaļins, Ivans Prokofjevs... tas pats nelaimīgais un reizē slavenais Alfrēds Rubiks... Vai tiešām mēs gribam iemūžināt visus šos vārdus šeit? Kolosāli! Arī trešajā un ceturtajā Saeimā tāpat bija ievēlēti vairāki kompartijas biedri, kas aktīvi cīnījās toreiz par Padomju Savienības interesēm un darīja visu iespējamo, lai Latvija zaudētu savu neatkarību 30. gadu beigās. Tāpēc nav nekādas vajadzības iemūžināt šo cilvēku vārdus piemiņas plāksnē. Izrādīsim godu vēsturei! Jā, cilvēki ir attiecīgi bijuši deputāti, un tam ir domāta šī Piemiņas grāmata, tur būs bezkaislīgi minēti visu vārdi un uzvārdi. Tāpēc es uzskatu, ka šis lēmuma projekts, kas mums ir priekšā, būtu noraidāms. Jā, un vēl vienu aspektu es varbūt tomēr minēšu, tā kā laiks man ir. Ko nozīmē īpaši atzīmēt tos, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas atjaunošanu? Interesanti, kā gan tas tiks izdarīts šajās plāksnēs, kur būs tūkstošiem uzvārdu. Varbūt starp šiem tūkstošiem uzvārdu pie Augstākās padomes attiecīgo deputātu uzvārdiem piestiprinās kaut kādu zīmi? Man jau uzreiz sāk likties, vai tik tur negatavojas piestiprināt auseklīti, un tad atkal visi redzēs... mūžam dzīvais auseklītis un "auseklīši". Es domāju, ka diez vai mūsu 6. Saeimai būtu jāuzskata šo "auseklīšu" nopelni par daudz lielākiem un svarīgākiem, nekā tie ir bijuši citu Saeimu deputātiem un Satversmes sapulces locekļiem, kas cieta abu okupācijas režīmu represijās laikposmā no 1940. līdz 1953. gadam. Es uzskatu, ir normāli, ka ir viena plāksne ar represēto valstsvīru vārdiem, tas ir atbilstoši mūsu, es domāju, valsts tradīcijām. Atcerēsimies, ka arī pirms kara Latvija iemūžināja tos, kuri, piemēram, bija gājuši bojā strēlnieku gaitās vai brīvības cīņās un tā tālāk. Šāda veida piemiņas plāksnes greznoja attiecīgajos pagastos dievnamus, Universitātē, teiksim, ir plāksne ar bojā gājušo studentu vārdiem, attiecīgi arī karaskolās un tā tālāk. Un arī šeit, Saeimā, es domāju, būtu normāli, ja iemūžinātu piemiņas plāksnē represētos parlamentāriešus, nevis ierakstītu visu vārdus un dažiem vēl kaut kādas īpašas atzīmes piekabinātu klāt. Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami, tāpēc frakcija "Latvijai" kategoriski iestājas pret šī lēmuma projekta pieņemšanu, pret to, ka mēs iekaltu neskaitāmos deputātu vārdus šeit plāksnēs. Un es uzskatu, ka šāda rīcība pat faktiski būtu okupācijas režīmu represijās cietušo parlamentāriešu piemiņas zaimošana. Aicinu balsot pret šo lēmuma projektu.".
• 1996_06_17-seq560 language "lv".
• 1996_06_17-seq560 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q822919.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q211.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q15180.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q43070.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q80919.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q724366.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q1780610.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q4109067.
• 1996_06_17-seq560 mentions Q2997793.