Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_13-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1996_06_13-seq6 type Speech.
- 1996_06_13-seq6 number "6".
- 1996_06_13-seq6 date "1996-06-13".
- 1996_06_13-seq6 isPartOf 1996_06_13.
- 1996_06_13-seq6 spokenAs 84.
- 1996_06_13-seq6 spokenText "Augsti godātā Saeima! Jo vairāk es domāju par šo likumu, jo vairāk es nonāku -, neskatoties uz to, ka mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopumā to atbalstīja, - pie secinājuma, ka nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo zinātni mēs jau tā nicinām, un tas ir viens no zinātnes bēdīgā stāvokļa tālākas nicināšanas gājieniem, proti, ka zinātnei mēs nevarējām budžetā atvēlēt kaut cik ciešamus līdzekļus. Tagad cienījamais valsts ministrs Cimdiņa kungs saka tā, ka, lūk, vecie zinātnieki nobloķē ceļu jaunajiem. Bet kur tad šie jaunie ir, pastāvot šīm nabadzīgajām algām? Tie jaunie jau nenāk. Te šajās tabulās mēs varam redzēt, cik ir jauno un cik ir veco. Un man gribas atgādināt šo te pieeju - ja zinātnieks sasniedzis 65 gadus, tad viņam - nu labi, tas ir kompromisa variants - jāsaņem atļauja. Kāpēc tāda aizskaroša un pazemojoša? Zinātnieki, kā es te vēroju, tomēr kaut kādā ziņā ir radniecīgi ar zemnieku tautu, jo viņi ir kautrīgi. Un ne jau katrs tiks un ies pēc tām atļaujām, lai turpinātu strādāt zinātnisko darbību. Es gribu jums minēt, nosaukt atsevišķus vīrus - Krišjāni Baronu, kas sava mūža lielāko darbu veica, tieši jau būdams sirmā vecumā, Jāni Endzelīnu, selekcionāru Pēteri Upīti, tagad rakstnieci Melāniju Vanagu, kura nav tikai rakstniece vien, es viņu nosauktu par novadpētnieci - zinātnieci, kura savas grāmatas, pirmo grāmatu, sāka rakstīt tikai pēc 80 gadu vecuma. Šodien viņa jau ir sasniegusi 90 gadu vecumu, un katru gadu viņa uzraksta, nodod salikumam biezus grāmatu sējumus. Ar to es gribu uzsvērt, ka visi cilvēki nebūtu mērāmi ar vienu kritēriju - sak, nogriezīsim pēc 65 gadiem, lai gan cilvēka garaspējas vēl 90 gadu vecumā var būt ļoti ražīgas. Lai atceramies no citām zemēm kaut vai Federatīvās Vācijas kancleru Adenaueru. Arī citi cilvēki nezaudē savas spējas. Tad vēl man gribētos pieminēt profesoru Vanagu, kurš strādāja līdz 74 gadu vecumam. Viņš bija Latvijas organiskās ķīmijas skolas izveidotājs un savus būtiskākos darbus uzrakstīja, tieši vislielāko ražību sasniedza pēdējos 10 gados. Un vēlreiz es saskatu to, ka tā ir tāda pret zinātni vērsta darbība. Jā, lūk, šo zinātni tagad, kad algas ir tik mazas, lai viņu noturētu... jaunie jau tur neiet, jaunie meklē citus ceļus. Te ir līdzība ar to, kā bija padomju laikos, kad Latvijas augstskolas beigušo skaits aizvien kritās un jau Vidusāzijas republikas apsteidza mūs. Kāpēc? Tāpēc, ka jaunie cilvēki redzēja, ka nav vērts mācīties, jo lielākas algas bija ceļamkrānu vadītājiem, traktoristiem vai vienkārši būvtehniķiem. Latvija - augstskolu zeme, kādu to kādreiz pazina pasaule, jo tur bija visvairāk studentu, šo savu inteliģenci zaudēja. Un tāpat tagad jaunatne zaudē savu inteliģenci ar to, ka zinātniekiem praktiski maksāšana ir ļoti, ļoti bēdīga. Un tāds arguments neiztur kritiku, ka vecie zinātnieki bloķē ceļu jaunajiem. Paldies.".
- 1996_06_13-seq6 language "lv".
- 1996_06_13-seq6 speaker Guntis_Enins-1933.
- 1996_06_13-seq6 mentions Q822919.
- 1996_06_13-seq6 mentions Q211.
- 1996_06_13-seq6 mentions Q284106.
- 1996_06_13-seq6 mentions Q183.
- 1996_06_13-seq6 mentions Q2512349.
- 1996_06_13-seq6 mentions Q4476297.
- 1996_06_13-seq6 mentions Q16363404.