Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_13-seq40> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1996_06_13-seq40 type Speech.
- 1996_06_13-seq40 number "40".
- 1996_06_13-seq40 date "1996-06-13".
- 1996_06_13-seq40 isPartOf 1996_06_13.
- 1996_06_13-seq40 spokenAs 29.
- 1996_06_13-seq40 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Par likuma nepieciešamību. Valsts institūciju, uzņēmumu, organizāciju un dažādu komercstruktūru, kā arī jebkuras fiziskas personas darbība vienmēr ir saistīta ar informāciju, tās iegūšanu, analīzi, izmantošanu un glabāšanu. Informācijas esamība vai tās trūkums, tās patiesīguma līmenis vai melīgums var gan stiprināt, gan vājināt gan politisko partiju un organizāciju, gan dažādu privātstruktūru intereses, var nest tām labumu vai ļaunumu. Informācijas ietekmi uz situāciju valstī tāpēc ir grūti pārvērtēt. Informācija ir tirgus objekts, viens no īpašuma veidiem ar reālu ekonomisko un politisko varu. Mūsuprāt, tieši šie apstākļi izraisa nepieciešamību nekavējoties pieņemt valstī likumu par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību. Šāda likuma pieņemšanu nosaka vairāki apsvērumi. Tos nosacīti var iedalīt vairākos faktoros, kas saistīti ar: 1) valsts drošības jautājumiem; 2) starptautiskajām attiecībām; 3) ekonomiskajām attiecībām; 4) starptautiski akceptētajām cilvēktiesībām. Visi šie faktori ir vienādi svarīgi, un, neatrisinājuši šos jautājumus, mēs nevaram cerēt uz ātru un sekmīgu valsts stabilizāciju, ekonomikas attīstību, dzīves līmeņa augšupeju, iekļaušanos Eiropas un transatlantiskajās ekonomiskajās politiskajās un drošības struktūrās. Saeimai agrāk piedāvāto Gunta Ulmaņa iesniegto likumprojektu par valstiski svarīgas informācijas aizsardzību Saeima noraidīja, arī likumprojektam par valsts noslēpumu ir daudz trūkumu, tāpēc piedāvājam šo likumprojektu. Tā pozitīvās puses: 1) likumprojekts ir visaptverošs, tajā ir runa gan par informāciju, kas pieder valstij un tās institūcijām, gan par informāciju, kas pieder dažādām organizācijām, komercstruktūrām, juridiskām un fiziskām personām; 2) likumprojektā ir ievērotas ANO Cilvēktiesību deklarācijas normas, cilvēktiesības meklēt, iegūt un izmantot informāciju savu uzskatu brīvai paušanai vai apstiprināšanai; 3) šim likumprojektam piemīt daudz demokrātiskāks raksturs. Projektā ir paredzētas jebkura valsts iedzīvotāja, sabiedriskās vai politiskās organizācijas tiesības saņemt no valsts pārvaldes struktūrām informāciju, kuru nedrīkst iekļaut valsts noslēpumu saturošās informācijas sarakstā. Tiek noteikts, kādai informācijai valstī ir jābūt atklātai; 4) tiek piedāvātas vienkāršas definīcijas slepenības kategorijas noteikšanai un ir strikti noteikts, kas un kādā veidā var saņemt atļauju darbam ar informāciju, kas satur valsts noslēpumu, un ar cita veida informāciju; 5) likumprojektā tiek piedāvāti mehānismi, kādā veidā var tikt noņemti slepenības grifi, pagarināti vai samazināti slepenības termiņi, anulētas atļaujas darbam ar informāciju, noteikta uzraudzība pār likuma ievērošanu un atbildība par likuma neievērošanu. Likumprojekta struktūra. Likumprojektā ir iekļauti 43 panti, kuri sadalīti piecās nodaļās. Pirmajā nodaļā "Vispārīgie noteikumi" ir iekļauti jautājumi par īpašumtiesībām uz informāciju, tiesībām rīkoties ar informāciju, ir fiksētas cilvēku tiesības iegūt, glabāt un izmantot informāciju, tiesības pieprasīt informāciju no valsts pārvaldes struktūrām. Otrā nodaļa "Valstiskās informācijas pieejamība un tās ierobežojumi". Precīzi ir noteikti ierobežojumi valstiskās informācijas pieejamībai. Trešajā nodaļā "Valstiskās informācijas pieejamības nodrošināšanas kārtība" ir aprakstīts mehānisms, kādā veidā tiek nodrošināta valstiskās informācijas pieejamība. Ceturtā nodaļa "Valsts noslēpums un tā aizsardzība". Šeit ir būtiskas atšķirības no iepriekšējiem likumprojektiem, tās ir šādas: 1) par valsts noslēpumu mēs piedāvājam atzīt daudz mazāku informācijas klāstu; 2) ir būtiski samazināts tās iestāžu iekšējai lietošanai paredzētās informācijas apjoms, kurai var piešķirt grifu "Dienesta"; 3) mūsuprāt, precīzāk ir definēti gadījumi, kuros personām nedod atļauju darbam ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un kuros šī atļauja tiek anulēta. Ir iekļautas arī personas tiesības pārsūdzēt šo amatpersonu tiesā. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējiem likumprojektiem, jo agrāk SAB direktora un ģenerālprokurora lēmums bija galīgs un nepārsūdzams. Tas nozīmēja, ka iepriekšējos projektos tika ignorēta tiesu vara un ka kaut kādas amatpersonas lēmums bija pārāks par visu tieslietu sistēmu; 4) ir precīzāk parādīts mehānisms, kā var saņemt atļauju, lai iepazītos ar informāciju, kas ir valsts noslēpums. Piektajā nodaļā "Uzraudzība pār likuma ievērošanu" ir atspoguļoti personas pienākumi un tās tiesību ierobežojumi šajā sakarā, kā arī atbildība par tādas informācijas izpaušanu vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas ir valsts noslēpums. Mēs, frakcija "Latvijai", esam gatavi uzklausīt visu deputātu konstruktīvos priekšlikumus, kas vērsti uz šā likumprojekta papildināšanu un uzlabošanu tālākajā apspriešanas gaitā, tāpēc aicinām šobrīd nodot likumprojektu izskatīšanai Saeimas komisijās.".
- 1996_06_13-seq40 language "lv".
- 1996_06_13-seq40 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
- 1996_06_13-seq40 mentions Q822919.
- 1996_06_13-seq40 mentions Q211.
- 1996_06_13-seq40 mentions Q193089.
- 1996_06_13-seq40 mentions Q60106.