Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq612> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq612 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq612 number "612".
• 1996_06_12_a-seq612 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq612 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq612 spokenAs 78.
• 1996_06_12_a-seq612 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Būtībā manas iebildes ir tādas pašas, kādas es izteicu pagājušajā reizē, tas ir, vakar, kad skatījām grozījumus likumā par zemes privatizāciju Latvijas lauku apvidos. Un tie attiecas uz tiem pašiem jautājumiem. Tātad darījumi. Varbūt laukos šie darījumi nav tik būtiski, taču, ja netiek kārtējo reizi precizēts jēdziens, kas ir "darījumi", tad tādā gadījumā vismaz pilsētās, kur ļoti daudz zemes vēl nav reģistrēts zemesgrāmatā, kur tomēr liela daļa šobrīd ir lietotāji, pašvaldība nevar risināt jautājumus ne par jaunas benzīna tanka vietas nodošanu nomā, ne par kādām citām mazā vai vidējā biznesa nomas lietām, jo arī lietošana šinī gadījumā ir darījums un, ja šī zeme nav reģistrēta zemesgrāmatā, tātad šādus darījumus nevar veikt. Tas nozīmē to, ka Rīgas pilsētā būs uz kādu laiku jāpārtrauc šādas te nomas lietas, kas pašlaik tiek nostiprinātas. Es minēju šeit benzīna tankus, bet ļoti daudz jau esošo objektu - skolas, mazas vai lielākas darbnīcas. Arī rūpnīcu objekti, kuri vienkārši tiek nostiprināti ar lietošanas tiesībām. Tās tiek ņemtas no Rīgas pilsētas nomām. Un, kamēr nav šī zeme sakārtota un nav pateikts, vai tā būs valsts vai pašvaldību zeme, tikmēr zemes reformas laikā ir pagaidu lietošanas tiesības, un šīs tiesības ir noformētas. Tātad mums ir jāapzinās, ka, ja šādi darījumi būtībā tiks apstādināti, ko tas maksās pašvaldībai, kādi būs zaudējumi budžetā. Es pat baidos to prognozēt. Nākamais. Mēs runājam un vairāk pievēršam uzmanību šim faktam par citām fiziskajām un juridiskajām personām, bet šī te fakta aizsegā aiziet vēl daudzi citi būtiski grozījumi, kas ir spēkā esošajā likumā. Runa ir par zemes reformas ierobežojumiem laikā. Man rodas jautājums: vai tad zemes reforma ir jau beigusies? Vai mums ir bijis ziņojums par zemes reformas trešās kārtas beigšanos, ka mēs pasakām, ka vairs nekādi ierobežojumi nav vajadzīgi? Kādas ir starta pozīcijas vieniem, kas pašlaik stāv rindā, lai varētu reģistrēt savu zemi, un tiem, kas zemi ir jau reģistrējuši zemesgrāmatā? Un, ja mēs šobrīd pasakām to, ka var sākt darboties šis brīvais tirgus... Protams, tas atvērs drusciņ brīvākas rokas bankām, kuras ir paņēmušas ķīlā nekustamo īpašumu, un viņas varēs realizēt šo ķīlu. Bet cik daudz ir to, kas var pirkt šo zemi? Šobrīd piedāvājums ir krietni lielāks par pieprasījumu. Un līdz ar to būtībā mēs jau vakar runājām par cenām. Cena ir niecīga. Kāpēc tad zemes īpašniekam, kuram ir atjaunotas īpašuma tiesības, uz viņa zemes atrodas pašvaldījuma valsts dzīvojamās mājas, kuras nepiekrīt nekādā gadījumā ar īpašnieku vienoties, lai varētu maksāt zemes nomu? Kāpēc tad mēs neatrisinām šos jautājumus, bet dzenam īpašnieku strupceļā, lai viņš neko citu nevar izdarīt, kā vienīgi šo zemi pārdot, jo tik un tā ienākumus no šīs zemes viņš nevar iegūt. Kas šādu zemi pirks? Vai viņš šādu zemi var arī ieķīlāt? Arī bankas, saņemot ķīlā šādu zemi, to nevarēs pārdot. Mēs atkal, kā es jau minēju, nerisinām daudzus citus jautājumus, kas varētu jau šodien iedzīvināt situāciju, lai zemei būtu vērtība, lai zemes īpašnieks varētu iekasēt šos līdzekļus jau šodien, lai varētu gūt savus ienākumus un varētu maksāt nodokļus valstij no šiem ienākumiem. Bet mēs risinām, plānojam nākamos procesus, kaut gan neesam pabeiguši un sakārtojuši iepriekšējos procesus. Tāpat kā iepriekšējā likumā, kā es minēju, nav kārtīga pamatojuma un motivācijas, kāpēc ir šādi grozījumi nepieciešami. Atsauce uz to, ka tas iekustinās zemes tirgu, būtībā nav pareiza, jo, kā es minēju, pirktspēja šodien ir krietni mazāka nekā piedāvājums. Varbūt lauku apvidos tas nebija tik būtisks, bet pilsētās... Rīgas teritorija ir 50 gados mainījusies, ir sabūvēti lielceļi virsū, valsts un pašvaldību sociālām vajadzībām ir sabūvētas daudzas ēkas - skolas, slimnīcas, bibliotēkas, un var zemi zem šīm ēkām īpašniekam neatdot, jo tādā gadījumā var rasties problēmas ar šo zemes nomu. Īpašniekiem tiek piedāvāti alternatīvie zemes gabali, un viņi piekrīt tam un stājas pašvaldības uzskaitē, ka viņi saņems brīvos zemes gabalus kaut kad pēc zemes reformas trešās kārtas, kad būs konstatēta tā daļa, kas ir atdodama, un tā daļa, kas paliek valsts un pašvaldību zeme, kuru varētu atdot tiem zemes īpašniekiem, kuriem zemi atdot natūrā diemžēl nav vairs iespējams. Tātad, kā jau es minēju, lauku apvidos un arī šeit, Rīgas pilsētā, un arī citās pilsētās būs tas, ka šie jautājumi vairāk netiks risināti, jo zemi pašvaldība un valsts nostiprinās uz sava vārda un pārdos to par naudu. Ko mēs viņiem, šiem cilvēkiem, pateiksim? Viņiem pat nav kompensācijas sertifikāti piešķirti. Ja mēs tagad atbalstīsim šādu likumprojektu, tad, es domāju, mums daudziem būs neērti skatīties acīs tiem zemes īpašniekiem, kuriem īpašumu atdot natūrā nevar. Mums būs grūti viņiem acīs skatīties. Tāpēc es domāju, ka, protams, ir nepieciešams veikt likumdošanā kādas izmaiņas, kas varētu iedzīvināt zemes tirgu, bet nevar šos procesus iekustināt, ja mēs liedzam citiem saņemt zemi īpašumā. Runājam par to, ka zemes tirgus iedzīvināšana radīs daudzus mūsu pilsoņus, zemes īpašniekus, bagātus. Stipri šaubos, jo, šodien pārdodot zemi par ļoti neizdevīgu cenu, viņi bagātāki nekļūs, jo šo naudu viņiem arī nebūs kur ieguldīt. Vai mums ir kādi perspektīvi uzņēmumi, kuros var ieguldīt līdzekļus un kuros būtu kaut kādas dividendes? Daži jau mēģināja pārdot savus dzīvokļus un pāriet uz vienistabas dzīvokļiem un naudu noguldīja bankās, kas solīja, ka būs dividendes un ka tādā veidā vismaz vecumdienās varētu būt papildus kaut kādi iztikas līdzekļi. To, kas pēc tam notika, mēs visi redzējām pagājušogad - šie cilvēki visi tika apkrāpti. Un šobrīd mēs ar šādu likumdošanu būtībā pieļaujam, ka tādu gadījumu būs vēl vairāk. Es negribētu piekrist tam, ka publikācijas būs tas ierocis, kas novērsīs šīs nelikumības. Kāpēc tiek kārtoti dāvinājumi? Kāpēc tiek kārtota nevis pirkšana un pārdošana, bet dāvinājumi? Tāpēc, ka dāvinājumam nav vajadzīgas "pirmās rokas" tiesības, ko prasa Pašvaldību likums, - ka pašvaldība izmanto "pirmās rokas" tiesības. Un tātad, ja mēs uzskatām, ka ar šādām izmaiņām tas process tiks noregulēts, tad ir jāsaka, ka tā nebūs. Tāpat daudzi, kas gribēs, likumu apies, un mēs neredzēsim šo ainu... mēs sakām, ka ar šādu regulāciju mēs redzēsim reālo ainu, bet tā tas nebūs. Reālā aina tā neparādīsies. Ir jāprecizē citos likumos daudz kas. "Tēvzemei un Brīvībai" savā alternatīvajā likumprojektā piedāvāja, ka rūpnieciskajām vajadzībām zemi var pārdot ārvalstu investoriem. Ministru kabinets ir apstiprinājis pilsētas plānojumu, kur ir noteikts, kuras zonas ir rūpnieciskās un jauktās zonas. Protams, lai tajās zonās šīs investīcijas varētu ienākt, zeme ir pārdodama ārvalstu investoriem. Bet jau esošais likums to pieļauj. Kāpēc mēs to neesam izdarījuši? Vakar jau pateica "Latvijas ceļa" pārstāvji, ka investoru nav. Nav jau šo investoru nemaz. Tik tiešām, nav viņu aiz robežas, jo daudzi citi likumi mums šos investorus atbaida. Kāpēc mēs papriekš nesākam ar šiem citiem likumiem, lai šie investori tiešām stāvētu pie robežas? Un tad, lūk, mēs varētu taisīt izmaiņas Latvijas Republikas pilsētu zemes reformas likumā, tad būtu mums jāatceļ šie daži ierobežojumi, kas ir, un šie daži ierobežojumi, es atkārtoju vēlreiz, ir attiecināmi uz zemes reformas laiku. Un, kamēr zemes reforma nav pabeigta, kamēr neesam sakārtojuši tos procesus, ko esam uzsākuši, es nevaru piekrist tam, ka mēs sākam citus procesus. Paldies.".
• 1996_06_12_a-seq612 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq612 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 1996_06_12_a-seq612 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq612 mentions Q211.
• 1996_06_12_a-seq612 mentions Q2660080.
• 1996_06_12_a-seq612 mentions Q3899540.