Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq6> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq6 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq6 number "6".
• 1996_06_12_a-seq6 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq6 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq6 spokenAs 29.
• 1996_06_12_a-seq6 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jā, vairāki valdošo frakciju deputāti - "ceļinieks" Aivars Endziņš, "tēvzemietis" Aigars Jirgens, "saimnieks" Juris Kaksītis, "zemnieks" Pauls Putniņš un LNNK pārstāve Anna Seile - mums ir iesnieguši interesantu Satversmes grozījumu projektu. Labojuma būtība ir it kā vienkārša - mainīt Satversmes 10. pantu, nosakot, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Līdz šim, kā atceramies, 10. pantā ir teikts, ka Saeimu ievēlē uz trim gadiem. Mēģinājumi grozīt šo kārtību bija jau 5. Saeimas laikā, taču tie bija nesekmīgi. Likumprojekta autori acīmredzot uzskata, ka trīs gadi ir pārāk mazs laika posms, lai deputāti sāktu strādāt normāli. Tādējādi šie deputāti zināmā mērā izraksta arī "nabadzības apliecību" Saeimai, jo, viņu skatījumā, trīs gadi ir pārāk īss laika posms, lai deputāti spētu normāli strādāt Saeimā. Likumprojekta autoru loģika ir bezgala vienkārša, iznāk, ka vismaz viens gads ir vajadzīgs, nepieciešams, lai deputāts adaptētos Saeimā, saprastu, ko dara komisijās, kura poga tad īsti jāspiež, balsojot sēdē. Pēc tam gadu tad viņš pastrādā, bet vismaz vienu gadu pirms vēlēšanām deputātam atkal jāsāk domāt par nākamajām vēlēšanām - un atkal nevar strādāt. Tātad iznāk, ka deputāts Saeimā kaut ko dara tikai vienu gadu. Gribas jautāt likumprojekta autoriem, vai viņi šādus secinājumus izdarījuši, vadoties no pašu pieredzes, ja nākuši ar šādu priekšlikumu. Vai ir pamats secinājumam, ka likumprojekta iesniedzēji tikai rūpējušies par savu imidžu un centušies nodrošināt pašu atkārtotu ievēlēšanu Saeimā. Pamatojot nepieciešamību pagarināt Saeimas pilnvaru laiku no trim uz četriem gadiem, likumprojekta autori, kā tas jau ierasts šeit, atsaucas arī uz Rietumvalstu pieredzi. Nu, konceptuāli iespējams, ka tiešām nākamās Saeimas varētu arī strādāt, piemēram, četrus gadus - domājams, ka tas nepamazinātu Saeimas darba kvalitāti, - taču nav pieņemams tas, kādā veidā uz šo principu tiek pāriets. Varētu pieņemt un akceptēt to, ka nākamā Saeima strādā četrus gadus, - labi, tad šī Saeima nostrādātu trīs gadus, rudenī notiktu nākamās vēlēšanas un tad tajās ievēlētā nākamā Saeima strādātu četrus gadus, tas būtu tāds pieņemams, normāls, demokrātisks risinājums, bet mēs šādā veidā, kā to jau... kad notiks debates šeit, Saeimā... jau iepriekš sāka teikt - te tāda mīkla mums ir, zemnieku viltība, ka mēs vēl domāsim, kā rīkosimies, pagarināsim sev laiku tagad. Mēs paši samudžinām šīs problēmas faktiski diezgan vienkāršo risinājumu. Mums, frakcijai "Latvijai", ir absolūti nepieņemams grozījums, kas paredz mainīt Satversmes 11. pantu. Kā zinām, šis pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās. Likumprojekta autori vēlas Satversmes 11. panta redakciju izteikt šādā veidā: Saeimas vēlēšanas izdarāmas aprīlī, vēlēšanu diena nosakāma ar Saeimas lēmumu. Nav saprotams, kāpēc jāpārceļ Satversmē paredzētais vēlēšanu laiks no oktobra uz aprīli. Vai tādā veidā valdību veidojošo frakciju deputāti cer panākt, ka viņus sagaidīs kā "pavasara vēstnešus" un tāpēc uzreiz ievēlēs nākamajā Saeimā? Ja viņi tiešām lolo šādas cerības, tad es gribu teikt, ka tās ir veltas. Vēlētāji skatās uz partiju darbiem, nevis klausās tukšajos solījumos. Ir dzirdēti arī argumenti, ka nepieciešams pārcelt vēlēšanu laiku no oktobra uz aprīli, lai valdība varētu sagatavot un iesniegt apspriešanai Saeimā nākamā gada valsts budžetu. Nav saprotams, kas traucē valdībai gatavot budžeta projektu jau pusgadu agrāk. Šāda argumentācija liecina vienīgi par to, ka likumprojekta autori uzskata mūsu valdību par gaužām mazspējīgu, ja jau tā spēj vienīgi pavasarī iesniegt nākamā gada valsts budžeta projektu. Iespējams arī, ka visus ir nobiedējis kādreizējā neveiksmīgā premjera Māra Gaiļa piemērs, kurš tā arī nekādi nespēja laikus iesniegt Saeimā budžeta projektu. Domāju vienīgi, ka mazliet aizvainojoši ir visus nākamos ministru prezidentus pielīdzināt tieši "bankrotējušajam" Gailim. Acīmredzot Satversmes grozījumu autoru mērķis, paredzot pārcelt vēlēšanu laiku no oktobra uz aprīli, nebūt nav rūpes par nākamo Saeimu darba kvalitāti. Ir acīm redzama šo deputātu vēlēšanās nodrošināt sev iespēju vienkārši maksimāli ilgi palikt deputātu godā. Kā par pašsaprotamu lietu tiek runāts par 6. Saeimas pilnvaru laika pagarināšanu par sešiem mēnešiem. Tātad ir paredzēts, ka šī Saeima strādās trīsarpus gadus. Šāds nodoms apliecina vienīgi to, ka mūsu valsts vēl atrodas tālu no tiesiskuma izpratnes, no demokrātijas izpratnes. Šeit atkal ir redzama Latvijas likumdevēju tik ierastā prakse, proti, likumu pieņemšana ar atpakaļejošu datumu. Gribu atgādināt, ka vēlētāji ievēlēja 6. Saeimu uz trim gadiem, atbilstoši mūsu valsts pamatlikumam - Satversmei. Viņi nezināja, ka 6. Saeima strādās pusgadu ilgāk. Mēģinājumi šobrīd pagarināt 6. Saeimas pilnvaru laiku no trim uz trīsarpus gadiem jau atkal kuro reizi demonstrē valdību veidojošo frakciju augstprātīgo attieksmi pret vēlētājiem kā pret kādas zemākas pakāpes radījumiem, kam Dievs ir it kā liedzis tādas pašas garaspējas kā deputātiem. Esmu pārliecināts, ka vēlētāji vēl ļoti labi atceras 6. Saeimas vēlēšanu dienas, kad tie presē, televīzijā un radio tika saukti par muļķiem, vientiešiem, nejēgām un tamlīdzīgi, jo neesot sapratuši, par kuru partiju tad vajadzēja īstenībā balsot. Tagad likumprojekta autori atkal grib norādīt vēlētājiem viņu "īsto vietu". Tā teikt, kāda nozīme tam, uz cik ilgu laiku ir bijusi ievēlēta Saeima, mēs vēlamies uz nodokļu maksātāju rēķina pusgadu ilgāk izmantot savas privilēģijas, saņemt salīdzinoši labas algas, braukt ārzemju komandējumos, pie viena arī sēdēt vēl uzņēmumu padomēs un taisīt savu biznesu. Bet jūs, vēlētāji, varat pagaidīt, kamēr likumdevēji jums atļaus vēlēt nākamo Saeimu! Iespējams, pēc gada vai diviem vēl kādiem valdību veidojošo frakciju deputātiem ienāks prātā, ka varbūt vispār vairs nav vajadzīgas citas Saeimas vēlēšanas. Atkal šeit tiks izdarīti vajadzīgie grozījumi Satversmē un "vilciens varēs ripot tālāk"- 6. Saeima varēs darboties kaut vai vēl 100 gadus, deputāti ar godu novecos un tiks izvadīti uz kapiem no 6. Saeimas. Bet viņu vietas ieņems mantinieki - bērni un mazbērni! Ja, piemēram, bijušās Padomju Savienības politbirojā tā locekļi sēdēja gandrīz līdz mūža galam, tad jau varbūt arī mēs, 6. Saeimas deputāti, varētu valdīt līdz pēdējām mūža dienām. Tā varētu turpināt šo "ķēdi", vadoties no šobrīd iesniegtajiem Satversmes grozījumiem. Bet ne jau tikai Saeimas deputāti vēlas pēc iespējas ilgāk sēdēt savos krēslos. Ne velti likumprojekta autori ierosina mainīt arī Satversmes 35. pantu, nosakot:"Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem." Tādējādi līdz šim paredzēto trīs gadu vietā arī Valsts prezidents valdītu četrus gadus. Paredzēts arī attiecīgi grozīt 39. pantu, nosakot, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas, līdz šim noteikto sešu gadu vietā. Pašreiz aktīvi notiekošā Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņa skaidri demonstrē tagadējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa cīņu par savu krēslu. Ir acīm redzams, ka viņš ir gatavs uz visu, lai ilgāk noturētos pie varas. Protams, Ulmanis ļoti vēlētos un gribētu vēl kādu gadu atrasties Valsts prezidenta amatā, tāpēc viņš noteikti atbalstīs šos grozījumus Satversmes 35. pantā un 39. pantā. Ne jau velti masu saziņas līdzekļos ik pa laikam tiek atgādināts, ka Valsts prezidents var atlaist viņam nepaklausīgo Saeimu un rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Viss šobrīd notiekošais tāpēc atgādina tādu kā spēlēšanos: sak', atkārtoti ievēliet mani par Valsts prezidentu, tad varēsit arī paši pusgadu ilgāk atrasties Saeimā. Izskatās pat, ka ir notikusi savstarpēja saprašanās, lai nodrošinātu iespēju visiem - gan deputātiem, gan Valsts prezidentam - ilgāk saglabāt savu kāroto stāvokli un ilgāk valdīt pār tautu. Tā rezultātā valdību veidojošo frakciju deputāti sēdēs Saeimā pusgadu ilgāk, bet Ulmanis atkārtotas ievēlēšanas gadījumā varētu atrasties pie varas pat gadu ilgāk. Nodoms pagarināt 6. Saeimas darbības laiku no trim uz trīsarpus gadiem kārtējo reizi apliecina, ka mūsu likumdevējiem demokrātija ir gauži stiepjams jēdziens, un frakcija "Latvijai" tāpēc uzskata, ka nav pieļaujami Satversmes 11., 12. un 13. panta grozījumi, pārceļot vēlēšanas no oktobra uz aprīli. Nav redzami nekādi pamatoti argumenti šo grozījumu pieņemšanai. Centieni pagarināt 6. Saeimas darbības laiku no trīs uz trīsarpus gadiem vienīgi mazina mūsu, likumdevēju, autoritāti cilvēku acīs un veido priekšstatu par Latviju kā par nenopietni uztveramu valsti arī ārzemju skatījumā. Tāpēc frakcija "Latvijai" neatbalsta šo likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" un aicina nebalsot par to.".
• 1996_06_12_a-seq6 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq6 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q211.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q15180.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q4766164.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q554114.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q9155673.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q60106.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q710198.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q2791789.
• 1996_06_12_a-seq6 mentions Q16350401.