Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq492> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq492 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq492 number "492".
• 1996_06_12_a-seq492 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq492 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq492 spokenAs 29.
• 1996_06_12_a-seq492 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par šo jautājumu - vai Maksātnespējas likumu attiecināt arī uz kredītiestādēm vai ne - esam jau runājuši vairākkārt. Par to ir runāts arī mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē. Bet acīmredzot ir nepieciešamība runāt vēl. Kāpēc? Jo uz jautājumu vēl joprojām nav atbildes. Kāpēc šis likums nav attiecināms jeb netiek attiecināts uz kredītiestādēm? Uz šo jautājumu diemžēl joprojām neesam saņēmuši atbildi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvji, bet arī viņi uz šo jautājumu atbildi nedeva. Runā par dažādām procedūras lietām, runā par to, ka, lūk, tagad, Latvijas Banka ir izveidojusi darba grupu, ka tagad strādā pie jauniem likumiem, ka ir vajadzīgs līdz 31. decembrim izstrādāt grozījumus kredītiestāžu likumos un tā tālāk. Tas viss izklausās tā diezgan nenopietni, un nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu, kāpēc tad, lūk, šis likums līdz ar savu stāšanos spēkā nevar attiekties arī uz kredītiestādēm. Kāpēc šajā likumā nav minēti kreditori? Mūsu viedoklis ir tāds, ka tas tiek darīts apzināti, tad, kad bija sākusies banku krīze. Arī Kredītiestāžu likumā, kuru pieņēma toreiz, pagājušā gada oktobrī, šie jautājumi par kreditoru līdzdalību jeb piedalīšanos maksātnespējas problēmu risināšanā nav iekļauti. Kāpēc tie nav iekļauti tur? Arī par to rodas jautājums. Un pēc tam tiesībsargājošās institūcijas, tiesa, lūk, šos likumus tulkoja pēc sava prāta, proti, neņemot vērā iepriekšējo likumu, bet vadoties pēc jaunā Kredītiestāžu likuma. Protams, viss tika darīts tā, lai kreditorus nepielaistu pie šo banku, kredītiestāžu administrēšanas. Kāpēc arī kreditoriem ir nepieciešams piedalīties šajā procesā kredītiestādēs? Pirmkārt, tāpēc, ka kredītiestādēs - bankās kreditoru nozīme ir daudz lielāka, nekā tas ir pārējos uzņēmumos, akciju sabiedrībās. Bankas galvenokārt strādā ar kreditoru naudu. Un, lūk, tāpēc tajos gadījumos, kad banka kļūst maksātnespējīga, šo kreditoru naudas atgūšana, atmaksāšana, kļūst par ļoti svarīgu, nozīmīgu problēmu, turklāt tādā kvantitatīvi ļoti atšķirīgā aspektā, jo šo kreditoru pēc skaita ir ļoti daudz. Un arī pēc ieguldītām summām. Tātad tīri naudas izteiksmē šie kreditoru līdzekļi ir ļoti lieli. Un vēl vienu momentu es gribētu minēt šajā sakarībā. Kad runājam par likumiem, mēs bieži vien atsaucamies uz Eiropas savienības standartiem, uz to, ka mums ir jāievēro, lūk, tās prasības, kādas mums šobrīd likumdošanas jomā izvirza Eiropas savienība. Un šajā sakarībā es gribu minēt to, kas ir teikts par kredītiestādēm. Tajā pašā slavenajā Baltajā grāmatā, kur šie normatīvi ir minēti, ir teikts par finansu un kredīta iestādēm (citēju): "Atšķirība ir tāda", tātad no citiem uzņēmumiem, "ka finansu iestādes darbojas ar klientu naudu un finansu iestādes, it īpaši kredītiestādes, bankrots varētu radīt ievērojamus zaudējumus tās klientiem. Kopienā," (šeit domāta Eiropas kopiena) "tas nav pieņemams, un tāpēc finansu iestādēm nepieciešami daudz stingrāki noteikumi nekā citiem pakalpojumu sniedzējiem kopumā. Šo noteikumu vai piesardzības normu galvenais mērķis ir aizsargāt šo iestāžu klientus." Galvenais mērķis ir aizsargāt šo iestāžu klientus. Kredītiestāžu gadījumā tātad galvenais klientu kontingents jeb galvenais klientu sastāvs ir kreditori - gan fiziskas personas, noguldītāji, gan juridiskas personas, uzņēmumi, kam ir "tekošie" konti, norēķinu konti, un tā tālāk. Tātad, kā mēs redzam, šī prasība ir virzīta uz to, lai maksimāli nodrošinātu, lūk, šo klientu jeb kreditoru aizsardzību. Bet kas iznāk pie mums? Ko mēs darām? Mēs kreditorus vispār atstājam ārpus likuma, vispār uz viņiem neko neattiecinām un nekur viņus, kā saka, nelaižam pie to problēmu risināšanas, kādas konkrētā gadījumā izvirzās un izraisās. Mēs, nākot šeit uz sēdēm, vienmēr redzam, ka šie kreditori stāv šeit uz Torņu ielas stūra ar lozungiem, ar plakātiem un vērš mūsu uzmanību, lūk, uz to, ka viņi tādi vispār pastāv, ka viņiem arī ir kaut kādas problēmas, kaut kādas prasības. Jo viņiem citu iespēju nav. Viņiem nav likumīgas iespējas kaut kur piedalīties, uzstāties un arī kaut kādus lēmumus pieņemt, ieteikt kaut ko. Bet kas faktiski notiek? Faktiski notiek rīcība ar viņu naudu, ar viņu līdzekļiem. Bet ar tiem rīkojas, lūk, viens tiesas iecelts administrators, viņš ir "Dievs un ķeizars" šajā bankā un rīkojas pēc sava prāta un gribas. Ar svešu naudu, es pasvītroju! Ar to cilvēku naudu, kuri stāv šeit, uz tā stūra. Sakiet, cienītie deputāti, vai te ir kāda loģika? Vai te ir kāda jēga? Un atkal mēs gribam pieņemt jaunu likumu, kurā, lūk, šie kreditori būtu atkal atstāti, kā saka, ārpus likuma. Es uzskatu, ka tā turpināt nevar. Mums ir, kā saka, jāsper radikāls solis un visa šī procedūra, kas attiecas uz maksātnespēju, bankrotu, ir vienādi jāattiecina uz kredītiestādēm. Un tad arī būs citāda kārtība. Šeit mēs redzam, ka administratoru ieceļ tiesa, bet tanī pašā laikā likums paredz, ka administrators atskaitās kreditoru sapulcei. Kreditoru sapulcei atskaitās! Kam šodien atskaitās Grūbes kungs - bankas "Baltija" administrators? Nevienam. Formāli - tiesai, bet tiesa jau visu pieņem, tiesa arī nekur neiejaucas, un praktiski šeit notiek tā, ka administrators var ar šiem līdzekļiem rīkoties. Rīkoties ar bankas mantu un tā tālāk. Kreditori ir pilnīgi izolēti, pilnīgi nekur netiek pielaisti. Tāpēc mans priekšlikums ir tomēr pieņemt šo manu priekšlikumu, balsot par to, proti, svītrot 1. panta otro punktu. Un likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā, gatavojot tā trešo lasījumu, iesniegsim arī papildinājumus citos pantos, priekšlikumus par grozījumiem citos pantos, arī Kredītiestāžu likumā! Protams, šiem likumiem ir jābūt saskaņotiem. Ir jāpanāk, lai šie likumi būtu saskaņoti un lai tie varētu normāli darboties. Paldies.".
• 1996_06_12_a-seq492 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq492 speaker Elmars__Zelgalvis-1938.
• 1996_06_12_a-seq492 mentions Q211.
• 1996_06_12_a-seq492 mentions Q193089.
• 1996_06_12_a-seq492 mentions Q687709.
• 1996_06_12_a-seq492 mentions Q39731.
• 1996_06_12_a-seq492 mentions Q52847.