Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq410> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1996_06_12_a-seq410 type Speech.
- 1996_06_12_a-seq410 number "410".
- 1996_06_12_a-seq410 date "1996-06-12".
- 1996_06_12_a-seq410 isPartOf 1996_06_12_a.
- 1996_06_12_a-seq410 spokenAs 38.
- 1996_06_12_a-seq410 spokenText "Mēs ļoti daudz un plaši esam diskutējuši šeit par mazā uzņēmēja atbalstīšanu. Katrs jau to mazo uzņēmēju atbalsta, kā prot, - vai nu "lobējot", vai izmantojot radnieciskās saites. Es gribētu, lai beidzot uzņēmēju atbalstītu visa Saeima, visa valsts. Jo tikai tā valsts, kurai ir vidējais slānis, kuru veido mazais un vidējais uzņēmējs ar saviem darba ņēmējiem, var pretendēt uz bagātas valsts nosaukumu, uz Eiropas valsts cienīgu vārdu. Mēs gribam, lai mūsu īpašumiem būtu kārtīgs saimnieks, un tomēr visu laiku ir postsociālistiskā filozofija, kā no šā nākamā saimnieka noplēst pēc iespējas vairāk naudiņas un ielikt tajā bedrē, ko sauc "kopējais katls" - budžets. Vai nu pašvaldību speciālais, vai valsts speciālais, vai privatizācijas fonds. Un pēc tam dziļi brīnīties, kur šī nauda ir palikusi. Mans priekšlikums bija ļoti elementārs. Tikai Staļins atšķīra īpašumu no īpašnieka, šodien notiek pretējais process. 1940. gada pretdabiskais process notika dažu stundu laikā, turpretim mūsu atgriezeniskais process notiek ļoti lēni. Ja kāds vēlas privatizēt, tas ir lieliski. Ja kāds pēc privatizācijas šo īpašumu pratīs arī apsaimniekot, - tas ir mūsu mērķis. Ja kāds jau šodien īpašumu iznomā un apsaimnieko, tas nozīmē, ka šim mērķim ir stingrs paša nomnieka atbalsts. Kā palīdzēt šim mazajam nomniekam, kuram nav ne seifos lieli rēķini, ne banku rēķini? Jo valsts ir darījusi visu, lai mazais uzņēmējs tiktu izputināts. Šodien pat jau notiek diskusijas, vai atļaut tirgoties kontrabandistiem tirgū bez kases aparātiem vai neatļaut. Arī tas ir trieciens mazajam uzņēmējam. Tāpēc mazam uzņēmējam nav to latiņu, kurus varētu samaksāt par izsolē iegūto paša uzbūvēto nomas telpu. Mans priekšlikums bija dot reālu prioritāti mūsu nacionālajiem mazajiem uzņēmējiem - nevis likt tāpat kā visiem maksāt 50% latos un 50% sertifikātos, bet 75% sertifikātos un tikai 25% latos. Te ir jābūt "filozofijai": ko mēs gribam - nākamo uzņēmēju vai, tā diezgan žargoniski sakot, "izkāst" no privatizētāja lieku naudu valstij? Paņemt šodien šo zelta vistiņu un apēst vai ļaut viņai šīs zelta olas dēt? Es esmu par otro variantu. Es ļoti ceru, ka arī mani kolēģi ir par otro variantu. Un es domāju arī par tiem cilvēkiem, kuri nebija pļēgurīši un dīkdienīši un savus sertifikātus nedāļāja pa labi un pa kreisi, un paldies Dievam, ka bija arī tie, kas maksāja ne tikai vienu santīmu, bet bišku vairāk. Lai gan, vienalga, veselība jau tika sabeigta tāpat - ar tām "krutkām", ar tiem "polšiem", kas galvenokārt par šo sertifikātu naudu tika nopirkti. Tad, kad būs sertifikāts vajadzīgs, kad firmas tiešām sāks meklēt sertifikātus par 80 santīmiem, par latu, varbūt par 5 latiem, tad tie cilvēki, kuri ir ar saimniecisku dabu, nevis "taurenīši viendienītes", kas tos pārdeva pēc pirmā priekšlikuma, - viņi par saviem sertifikātiem gan nedabūs valsts garantētos 28 latus, bet tomēr tādu naudas daudzumu, kas būtu tuvāks tai summai nekā šodien. Tātad šis akts galu galā palīdzētu arī maznodrošinātiem slāņiem, kuriem tik vien ir kā rūpīgi taupītais, valsts garantētais, 28 latu vērtībā izlaistais valsts vērtspapīrs. Dosim iespēju arī cilvēkiem vismaz par dažiem latiem tos pārdot! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.".
- 1996_06_12_a-seq410 language "lv".
- 1996_06_12_a-seq410 speaker Valdis_Krisbergs-1944.
- 1996_06_12_a-seq410 mentions Q822919.
- 1996_06_12_a-seq410 mentions Q211.
- 1996_06_12_a-seq410 mentions Q193089.
- 1996_06_12_a-seq410 mentions Q6112526.