Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq274> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq274 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq274 number "274".
• 1996_06_12_a-seq274 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq274 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq274 spokenAs 68.
• 1996_06_12_a-seq274 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Vienmēr, kad sāk runāt par izmaiņām zemes reformas likumos, kaislības sit ārkārtīgi augstu vilni. Un vēl augstāku vilni tās sit tad, ja runājam par zemes tirgu. Tad nez kāpēc visi sāk runāt par brīvu zemes tirgu. Un te es jums gribu atgādināt, ka brīvs tirgus nav pat Centrāltirgū, kur nupat valdība ir pieprasījusi ieviest kases aparātus. Un es domāju, ka pareizi to dara, jo katram pārdevējam ir zināma nodeva jādod arī mūsu valsts kasē, lai pildītos mūsu valsts budžets. Un tagad par to, ko mēs saucam par zemes tirgu. Vai tad viņa nav? Viņš ir. Arī tagad var pirkt un pārdot zemi, un pirmie pircēji, kas visaktīvāk piedalās šajā zemes tirgū, tiklīdz zemes īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, ir mūsu pašu paju sabiedrības. Un viņām pašlaik tas piedāvājums ir, tikai naudas viņām ir pamaz, tāpēc viņas nevar šo zemi izpirkt. Aizstāvot mūsu paju sabiedrības, es saku, ka, atlaižot vaļā šī brīvā zemes tirgus grožus, ja mēs viņu salīdzinām ar tādu auļojošu zirgu, tad vienīgi to var darīt tā, ka sākumā pievelk grožus stingri - tā, kā tas ir pašreizējā likumā -, bet pēc tam likumā izdara tādas izmaiņas, ka groži tiek palaisti mazliet vaļīgāk, - tiek paplašināts šo īpašumu pirkšanas, tas ir, zemes īpašuma tiesību, subjektu loks. Bet, ja mēs uzreiz palaižam grožus pilnīgi vaļā, tad zirgs no streņģēm ārā un rati ir apkārt. Tad vairs atturēt un labot neko nevarēs. Nekas mums neliedz pēc īsa brīža - pēc diviem trim mēnešiem, varbūt jau pat rudenī, pabrīvināt šo zemes tirgu, bet šajā mirklī, kad viņš jau ir, mums tomēr viņš ir ļoti uzmanīgi jāpaplašina, ko ierosina Ministru kabineta projekts. Pilnīgi visiem - visām juridiskajām personām, visām fiziskajām personām ir tiesības iegūt zemi īpašumā. Ko ierosinu es, ko ierosina frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" un vēl daudzi citi deputāti, kas šeit runāja lietišķi? Es nerunāju par tiem deputātiem, kas runā vispār, runā ar skaļām emocijām, jo, manuprāt, likumus pieņemot, vispirms jāievēro viens noteikums - ir jāiepazīstas ar tiem likumiem, kas ir spēkā. Tātad ir ierosinājums paplašināt savu zemes tirgu, un pirmām kārtām tā, lai zemi varētu nopirkt arī to valstu fiziskās un juridiskās personas, ar kurām noslēgti starpvalstu līgumi. Līdz šim to varēja izdarīt tikai šo valstu juridiskās personas. Un kuras tad ir šīs valstis? Tātad Francija, Norvēģija, Polija, Somija, Šveice, Taivana, Vācija, Zviedrija. Jau ir sagatavoti starpvalstu līgumi, mums viņus pieklātos lielā tempā akceptēt, lai arī, piemēram, ASV, ar kuru šis līgums jau ir sagatavots, savam "Kellogg's" varētu iegādāties zemi īpašumā, nevis nomāt uz 99 gadiem. Lai Austrija, Dānija, Izraēla, Lielbritānija un Nīderlande, viņu visas fiziskās personas un visas juridiskās personas varētu pie mums pirkt zemi. Kāpēc? Tāpēc, ka ar šīm valstīm noslēgtajos līgumos mums taču ir iestrādātas garantijas. Bet kādas garantijas ir iestrādātas attiecībā uz šīm Austrumvalstīm, kur, kā Kiršteina kungs man divas dienas atpakaļ teica, nav pat zemesgrāmatu? Viņiem nekā nav, bet pie mums viņi uz tādiem pašiem noteikumiem varēs iegādāties šo zemi īpašumā. Es protestēju pret tādu nostāju. Arī viņiem ir jāievieš kārtība savā Austrumu valstī. Un tikai tad viņi varētu iegādāties zemi arī pie mums. Kur mums tik ļoti ir jāskrien? Ministru kabineta sagatavotais projekts pasaka, ka tātad paplašinās šo subjektu loku. Bet tajā pašā laikā tik tiešām es nebiju pat pievērsusi uzmanību tam, uz ko jūsu uzmanību vērsa Pēterkopa kungs. Tikko šodien pieņemtais likums tiek anulēts. Un nebūs tiem bijušajiem īpašniekiem šīs kompensācijas par zemi, jo attiecīgais pants līdz ar šo Ministru kabineta izstrādāto projektu ir nosvītrots. Vienā sēdē mēs esam pieņēmuši divus galēji alternatīvus likumus. Mēs runājām Tautsaimniecības komisijas sēdē par to, vai šeit vajadzētu tik ļoti steigties. Vai nevajadzētu visus iesniegtos alternatīvos variantus, kuri, starp citu, ir izstrādāti kopā ar daudziem juristiem, vai viņus nevajadzētu apvienot vienā? Es nesaku, ka Ministru kabineta iesniegtais projekts būtu jānoraida uzreiz un pavisam. Bet viņš ir tik ļoti saīsinājis šos noteikumus, kas ir paredzēti likumā, ka sajūk visi šie zemes likumi, sajūk visas normas, kas tur ir. Tādēļ es aicinu uz tādu kompromisa variantu. Jā, diemžēl tā ir. Man ir jāaicina neatbalstīt Ministru kabineta izstrādāto likumu pirmajā lasījumā. Vajag sīki un pamatīgi izveidot darba grupu, kura apvienotu visus šos alternatīvos priekšlikumus. Un es saprotu arī no Šķēles kunga, ka viņam ir ļoti daudzas idejas, kuras nav iestrādātas šajā iesniegtajā projektā, kā, piemēram, noteikums par to, ka pēc zemes reformas pabeigšanas puse zemes pienāktos pašvaldībai, bet otra puse - valstij. Līdz šim visa brīvā zeme, kas netiek sadalīta zemes reformas gaitā, nonāk valsts īpašumā. Un kā jūs domājat, kādēļ neviena pašvaldība nepieņem lēmumu par zemes reformas beigām, kaut arī apmēram 50% to varētu izdarīt tagad? Un zemes reformā īstenībā nevajadzētu gaidīt, kamēr katrs zemes gabals tiek iemērīts. Viņu varētu pabeigt ar to brīdi, kad ir pieņemti atbildīgo zemes komisiju lēmumi. Un tad šo zemi, ja viņa nonāk pašvaldībai... pašvaldība būs tā, kura zemi pārdos. Tādu ierosinājumu vajadzētu pieņemt. Vajadzētu viņu iestrādāt. Ja mēs nobalsosim par Ministru kabineta projektu, tad iestrādāt ir ārkārtīgi grūti... Tad praktiski ir jāuzraksta jauns likumprojekts. Nu, lūk, un daudzas tādas normas ir. Tā, piemēram, ja pieņem Ministru kabineta sagatavoto projektu, ir redzams, ka šajā gadījumā pilnīgi pazūd visi teicieni attiecībā uz zemes reformas beigām. Mēs bijām izdomājuši šo sistēmu tādu, ka šeit, Saeimā, jums visiem klātesot un balsojot, svinīgi pasludinātu zemes reformas beigas katrā atsevišķā pašvaldībā. Jūs teiksiet - vai Saeimai ar to jānoņemas? Ir jānoņemas. Vienā reizē, vienā Saeimas sēdē, var apstiprināt vismaz 10, 15 vai pat 20 šādus pašvaldību lēmumus par zemes reformas beigām. Un ko saka mūsu tālākie likumi? Tie saka tā: tad, kad pašvaldība ir pasludinājusi zemes reformas beigas un Saeima to ir akceptējusi, - tad stājas spēkā Civillikums. Un tad ir šis pilnīgi brīvais zemes tirgus. Pilnīgi brīvais. (Jo Latvijas Republikas Civillikums neparedz nekādus ierobežojumus nevienam. Tas, kas pērk zemi, var būt pilsonis, un tas var būt arī nepilsonis.) Jo tas nozīmē, ka šajā teritorijā, šajā konkrētajā pašvaldībā, reforma ir pabeigta. Viss ir kārtībā, un cilvēks ar savu zemes īpašumu var brīvi rīkoties - pārdot, ieguldīt, dāvināt, kam vien vēlas. Un tad mums stājas spēkā šie civilizētie noteikumi. Bet nesteigsimies palaist tos "grožus" pārāk vaļīgi un pārāk ātri! Un lai jums mazliet pateiktu... Sešas minūtes palikušas. Lai jums pateiktu par privatizācijas gaitu Latvijā, par ko neviens šeit nerunāja, es jums varu pateikt, ka visā Latvijā pieprasījumus, lai atgūtu savus zemes īpašumus kā pilsētās, tā laukos, kopumā ir iesnieguši aptuveni 370 000 pieprasītāji. No tiem tikai 103 000 ir saņēmuši zemes komisiju lēmumus. Nedomājiet, ka zemes komisijas ir slinkas. Viņi lēmumu nevar saņemt tāpēc, ka zeme nav iemērīta. Tāpēc, ka arhīva dokumenti varbūt nebija savlaicīgi sagatavoti un iesniegti. Iemesli ir daudzi un dažādi. Tātad tikai aptuveni ceturtajai daļai ir pieņemti šie lēmumi par viņu zemes īpašuma likteni. Bet zemesgrāmatā ierakstīti (tātad tie, ar kuriem darījumi varētu notikt, arī šo Ministru kabineta izstrādāto noteikumu noteiktajā kārtībā) ir tikai 46 000, tas ir aptuveni 10 reizes mazāk. Tātad tikai viena desmitā daļa no zemes pieprasītājiem ir spējuši ierakstīt savus zemes gabalus zemesgrāmatā. Reforma iet pilnā sparā, un, ja mēs atņemsim pašvaldībai šo stimulu pašai pabeigt savā teritorijā zemes reformu, darīt to visātrāk, un ja mēs atņemsim valdībai to iespēju iedot nedaudz līdzekļu zemes reformas paātrināšanai, zemes iemērīšanai... starp citu, daudz kas jau ir iemērīts, jau ir daudzi... vairāki zemesgrāmatu tiesneši un viņu vietnieki, kas var pieņemt šos lēmumus, šis process ir tapšanas stadijā. Un, no šā viedokļa vadoties, es jūs aicinu tomēr šo likumprojektu noraidīt, - bet ar domu, ka tas ir uzlabojams, "revidējams", pārstrādājams. Un arī es pati apņemos, izmantojot savu pieredzi Zemes komisijas darbā, sagatavot vēlreiz vienu alternatīvo projektu kādas darba grupas sastāvā, un pa šīm dienām, ko mēs saucam par Saeimas brīvdienām, bet kas, pareizāk sakot, ir starplaiks starp divām sesijām, sagatavosim tādu likumprojektu, par kuru vismaz trīs ceturtdaļas varēs balsot droši. Paldies par uzmanību.".
• 1996_06_12_a-seq274 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq274 speaker Anna_Seile-1939.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q211.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q40.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q33.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q35.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q142.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q55.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q23666.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q183.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q36.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q34.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q20.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q801.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q39.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q12360039.
• 1996_06_12_a-seq274 mentions Q3899540.