Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq268> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq268 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq268 number "268".
• 1996_06_12_a-seq268 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq268 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq268 spokenAs 78.
• 1996_06_12_a-seq268 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uzreiz varu teikt atklāti, ka es esmu par brīvo zemes tirgu. Un arī frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" ir par brīvo zemes tirgu. Neviens tik neekonomiski domājošs šeit nav. Vēl, Kiršteina kungs, jūs baidāt mūs, ka tie, kuri balsos "pret" un noraidīs šo likumprojektu, ka tie tūlīt aus kājas un skries uz NVS. Nu nav tā, Kiršteina kungs! Nu nav! Es tikai domāju tā, ka Latvijā jau nekad nav pirkta un pārdota zeme pirms Latvijas brīvvalsts sākuma, pirmās Latvijas brīvvalsts sākuma. Mūsu Latvijas zeme jau vienmēr ir iekarota - gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Varbūt tik tiešām, izejot no ekonomiskajiem apsvērumiem, vai arī no iespējamajiem taisnības aspektiem, kā gudri izsakās, mums derētu atdot mūsu zemi atpakaļ godīgi tiem, kam tā piederējusi 700 gadus, tas ir - vācu baroniem. Tas ir ilgs laika posms, bet, kā zināt, laikmeti mainījās, un baskājains latviešu puisis vai strēlnieks diemžēl atguva beidzot 1918., 1919. gadā savu zemes pleķi šeit, ilgi bradātu no Rietumiem un Austrumiem. Jūs varbūt uzskatīsit, ka tās ir manas emocijas, ja emocijas ir slikta rakstura īpašība, taču es uzskatu, ka vēl sliktāka rakstura īpašība ir bezemociju cilvēki, tie ir staigājoši nelaiķi, jo viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem pārdos gan zemi, gan māti, gan līdzpilsoņus un parakstīs nāves spriedumu. Tā tas bija 1919. gadā, Stučkas valdīšanas laikā, un arī 1940. gadā - Baigajā gadā. Tātad es varētu teikt, ka mums ir jāatdod baltvāciešiem atpakaļ viņiem piederošās zemes, ko viņi labprātīgi mums pārdeva 1939. gadā. Un tad mēs būsim Eiropā ar visām rokām un visām kājām. Kiršteina kungs, vai tā nebūs? Jums kā īpašu uzdevumu Eiropas lietu ministram es ieteiktu, zināt, vienu lietu, ko nupat es atklāju šajā žurnālā, ko es jums parādīšu un nocitēšu. Tās ir "Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras Ziņas". Pēdējais numurs. Būdams zemnieks, es vienmēr meklēju, ko Latvija varētu pārdot, ko zemnieki varētu pārdot Eiropai un pasaulei. Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts: "Firmas, kas vēlas Latvijā pirkt..." Iegaumējiet šo teikumu! Lasu, ko tad viņas vēlas šeit pirkt: kaļķakmeni, finiera saplākšņus, metālu caur Latviju no Krievijas, vēlas sadarboties. Viss ir lieliski, bet es domāju; ko zemnieks varētu piedāvāt pārdošanai? Un pēkšņi lasu - 350. punkts: Embassy of Latvia, Canada, 112 Kenstreet, Tower-B, Swai-208, Otawa, Ontario. K-1, P-5, P-2, Canada. Contact G. Andrejevs. Georgs Andrejevs. Fax - 6132387044. Telefons 6132386014. Es pārbaudīju. Mūsu vēstniecība Kanādā iepērk: tulpju sīpolus... Es jums varu tikai pateikt, ka mēs, zemnieki, atbalstām šādu rīcību un ļoti priecājamies, ka visas Eiropas un pasaules vēstniecības sāk nodarboties ar dažādu produkcijas veidu iepirkšanu. Būtu ļoti vēlams jums kā Eiropas īpašo uzdevumu ministram to veicināt. Pieaiciniet, lūdzu, līdzi vēl Krisberga kungu un Lībanes kundzi, un viss būs kārtībā! Mēs tikai priecāsimies. Redzat, visdīvainākais man, cilvēkam, kurš ir aizgājis uz laukiem, kurš ir redzējis, kā veļas velēna, kā dīgst grauds, kā raža tiek vākta, kā piens nāk govij no pupiem... es esmu redzējis, ko nozīmē strādāt, atšķirībā no jums daudziem, kas nezina, ko nozīmē strādāt. Tas ir pirmais bauslis - strādāt, darbs! Un pēc tam ir - pārdot. Pārdot - pēc tam ir otrais gājiens. Jā, ir jāpārdod, bet es nedomāju, ka mūsu tautai ir jāpaliek par tādu tautu, kas sēž ar sakrustotām kājām un tibeteiku galvā un pārdod visu, kas pagadās. Kāpēc tad šī zeme ir iekārota no Rietumiem un Austrumiem? Ne jau kā investīciju vieta, jo kārtīgs biznesmenis... es pieļauju, ka kārtīgam biznesmenim, kas nāk vienalga no kurienes - no Eiropas, no Austrumiem vai no Rietumiem, viņam faktiski zeme neinteresē. It sevišķi šeit, Latvijā, šī bez maksas, praktiski par velti iegūstamā zeme. Viņam interesē tā rūpnīca un peļņa, ko dod šis lētais darbaspēks un šī telpa vai ražošana, bet zeme viņam galīgi neinteresē. Nāk tikai iekšā kaut kādas "sīkalas", šie biznesmenīši. Viņiem neinteresē zeme. Tad kāpēc es nevaru nopirkt iekšējā tirgū zemi? Kāpēc? Vai tādēļ, ka mēs esam slinki? Tādēļ, ka piecu gadu laikā, zināt, mums ir radusies situācija, lai mēs to zemi uzdāvinātu kā sertifikātus - par velti. Faktiski, ja Krisberga kungs saka, ka mēs paliksim bagāti pēc tam, lai Dievs dod, ka mēs, pārdodot šo zemi, iespējams, uzbūvēsim uz zemes objektus, būs liela ražošana, un mēs iesim par kalpiem vai par ko citu strādāt - par inženieri, vienalga, par reportieri vai par ko citu, bet mēs pēkšņi kļūsim bagāti. Nu lieliski! Bet tas vairs nav mans, tas nav mūsu vairs. Nu nav taču vairs mūsu! Šis mazais zemes pleķītis ir tik maziņš. Nu, pieņemsim, Rīgā kādu rūpnīcu, var atļaut... zem šīs rūpnīcas lielai, spēcīgai kompānijai vai kādam citam var atļaut nopirkt to zemi zem ēkām. Pilnīgi pareizi, varētu tam piekrist. Radīs jaunas darba vietas un tā tālāk. Bet es to salīdzinu apmēram kā lauku cilvēks, kā ražotājs laukos, kas kopis un apstrādājis zemi. Mums pašlaik ir 60 hektāru, es labprāt gribētu nopirkt no kaimiņa vēl 60, viņš pārdod, bet man nav par ko pirkt, jo bankās es nevaru ieiet, man nav "Auseklīša". Es neesmu izkrāpis naudu nevienam, neesmu noguldījis kā augļotājs "Baltijas" bankā. Es nevaru to izdarīt. Es gribu nopelnīt ar savu darbu, ar tulznām, lai būtu, lai tirgū ietu mana ražotā produkcija, bet diemžēl neatļautais tirgus ir vaļā. Taču pamēģiniet šovakar pielādēt vienu kravas mašīnu un ievest tepat Polijā kaut vai gaļu vai vienu piena cisternu. Nemūžam jūs neievedīsit! Bet kāpēc tad mums stāv šie vārti vaļā, kas sit lauku ražotāju no kājām nost, vispār nosit no kājām? Tas ir apmēram tā kā, teiksim, lai gan es nedaudz kauties varbūt protu, bet mani uzdzen ringā pret Taisonu un tad saka tā: "Kāpēc tu dabūji pa purnu, kad iedzina stūrī? Kāpēc tu viņam nesiti pretim?" Tāpēc, ka man nebija radīti treniņa apstākļi un man nebija laba trenera. Tikai tāpēc! Kāpēc tad mums nav radīti apstākļi, lai mēs to zemi pārdotu iekšēji, savstarpēji tirgū, kurš ir slinkāks vai kuram nepaveicas, bet iekšējā tirgū? Nu kāpēc? Sakiet - kāpēc? Nu kāpēc mums ir jāpārdod tiešām ārzemju firmām vai juridiskajām un fiziskajām personām? Jā, šeit minēja Perepjolkinu, bet kā vaina tad tā ir? Nu pārdodiet zemi, man jau nekas nav pretī! Atdosim arī baltvāciešiem. Nu, dodiet un ņemiet, viss būs kārtībā, un mēs būsim Eiropā. Cepuri nost! Bet es tikai gribēju pateikt vienu: es neesmu krauklis, kas ķērc, bet, ja šo jautājumu nobalsos parlamentā, tas ieies vēsturē, un tik tiešām bērnubērni to pieminēs, bet es nedomāju, ka tie cilvēki, kam vēl ir sirdsapziņa un kam ir tiešām svēta šī zeme, es nedomāju, ka viņi to tik viegli atstās. Paldies.".
• 1996_06_12_a-seq268 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq268 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q211.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q79820.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q2660080.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q193089.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q16.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q39731.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q159.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q36.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q3899540.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q16361131.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q488134.
• 1996_06_12_a-seq268 mentions Q1509526.