Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq254> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq254 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq254 number "254".
• 1996_06_12_a-seq254 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq254 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq254 spokenAs 46.
• 1996_06_12_a-seq254 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Man tiešām ir liels gandarījums, ka ārpus tās parastās kārtības, kad mēs pietiekami virspusēji diskutējam par jautājumiem, kuriem ir virspusēji politisks raksturs, par svētku un atceres dienām, par čekas maisiem, - ka šodien šeit, Saeimā, notiek diskusija arī par ekonomiskajiem jautājumiem, par ekonomisko likumdošanu, par vienu no būtiskākajiem mūsu ekonomiskās sistēmas pamatelementiem, proti, par zemes tirgu. Runājot par šo valdības iesniegto likumprojektu, es vēlos runāt tieši konceptuālā griezumā. Ne no emocionālās puses, bet pragmatiski, ar vēsu prātu un pieeju izanalizēt šā jautājuma puses, to skaitā ekonomiskās puses. Kas tad notiek šodien? Šeit daudzi jau ir izteikušies par to, ka šis likums novedīs mūs pie tā, ka tiks veikta zemes masveida izpārdošana nelatviešiem, nepilsoņiem un tā tālāk. Ja mēs gribam būt godīgi un atklāti, ir jāatzīst, ka šodienas situācija faktiski ir tāda, ka jau šobrīd notiek nekontrolēta zemes izpārdošana, tā teikt, caur mūsu pašu Latvijas pilsoņiem. Skatiet, kam faktiski pieder labākie zemes gabali kūrvietās! Tātad šeit drīzāk ir runa par zemes tirgus legalizāciju un kontroles ieviešanu, par zemes pirkšanas un pārdošanas procedūru. Mūsu frakcijas deputāti - un Kristīgie demokrāti varbūt īpaši - pasvītro atklātības nozīmi. Mēs uzskatām, ka šim zemes tirgum, šim zemes tirgus procesam ir jābūt atklātam, un tādēļ, manuprāt, ir tas princips, kas ir ielikts šajā likumprojektā, - ka katrs darījums ārpus, teiksim, šā iepriekš noteiktā pilsoņu loka, īpašnieku loka, ir publicējams oficiālā laikrakstā, un tādējādi varēs iegūt pilnīgu priekštatu par šiem zemes darījumiem, kuri šobrīd notiek. Par kontroles mehānismiem šeit jau runāja. Šeit bija divi. Viens, ko nepieminēja, - ka valdība var noteikt (un valdība ir šā projekta iesniedzēja jeb autore) zemes pirkuma apjoma ierobežojumus dažos noteiktos pagastos. Un otrs ir tas, ka ir jābūt šim darījumam saskaņotam ar pašvaldībām. Es piekrītu tiem, kas šodien teica, ka šajā likumā nav mehānisma, kā tas notiks un kādas īpašas papildu normas šeit tiks iekļautas, bet to ir iespējams izlabot, gatavojot otro lasījumu. Kas attiecas uz mītiem un mitoloģiju, es arī gribu skaidri pateikt savu personīgo nostāju. Tas ir mīts, ka mēs, pieņēmuši šo likumprojektu, panāksim tādu situāciju, ka... Tas, ka šeit uz robežām šobrīd stāv ar naudas maisiem cilvēki, kuri brauks šeit un par šo naudu izpirks visu Latvijas zemi, noraks tās virskārtu un Pitalova drīz kļūs par ostas pilsētu - tas ir mīts. Mums ir uz to visu jāskatās drīzāk reāli, ne tik daudz no mitoloģijas viedokļa. Šeit tika pieminēta Igaunija - un ļoti pareizi pieminēta. Tāpēc, ka Igaunijā jau trīs gadus darbojas likums, kurš neierobežo zemes īpašuma tiesību iegūšanu ārzemniekiem. Tad, kad šeit viesojās bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs, viņš teica vienu varbūt priekš jums daudziem ļoti šokējošu skaitli: pa šiem trim gadiem ir notikuši mazāk nekā 10 darījumi, kuros ārzemnieki ir ieguvuši šīs īpašuma tiesības uz zemi, neskatoties uz ierobežojumiem. Trīs gados mazāk nekā 10 darījumi. Manuprāt, mīts ir tas, ka potenciālajiem ārvalstu pircējiem ir paaugstināta interese par mūsu zemi. Tas ir mīts, un tas ir izrunāts. Protams, ka jautājums par... Toties ir efekts, tīri no uzņēmējdarbības vides veidošanas viedokļa, ir efekts: šāds likums ir skaidrs signāls, ka ārzemju investīcijām šeit ir piemērota uzņēmējdarbības vide. Es piekrītu Mauliņa kungam vienā aspektā: šeit nevajadzētu runāt par brīnumlīdzekļiem, par brīnumnūjiņām. Zemes tirgus nav brīnumlīdzeklis attiecībā uz mūsu valsts labklājības momentānu izveidošanu. Protams, tāpat arī ekonomiskās zonas nav brīnumlīdzeklis un daudz kas cits nav brīnumlīdzeklis. Ārvalstu investīciju piesaistīšana ir atkarīga no daudziem aspektiem, tajā skaitā no likumu, citu likumu, sakārtošanas, birokrātisko šķēršļu "nobūvēšanas". Bet šeit ir viena lieta: zemes tirgus nav brīnumlīdzeklis, bet zemes tirgus ir tirgus ekonomikas pamatelements. Un tirgus, šī iespēja pirkt un pārdot zemi, ir tas, kurš ne vien īpašumam noteiks tās faktisko vērtību, bet arī katram īpašumam atradīs piemērotāko saimnieku. Par zemniekiem. Šis likums tieši skar zemnieku intereses - un tieši pozitīvajā aspektā, proti, hipotekārās sistēmas izveidošanas aspektā. Šobrīd Latvijā ir problēmas, ja grib iegūt kredītu un kreditēt lauksaimniecību. Zemniekiem ir problēmas, ja viņi grib saņemt nodrošinātu kredītu. Es gribu atzīmēt vienu lietu, ko mūsu valdība ir izdarījusi un panākusi pietiekami īsā laikā, proti, tā ir spējusi samazināt valdības parādzīmju tirgū diskontu likmes turpat vai trīs reizes. Šobrīd tās svārstās no 13 līdz 14% gadā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdība ir pateikusi "A", bet parlaments nav pateicis "B". Un tas "B" šobrīd ir nepieciešamība reāli iedarbināt nekustamā īpašuma tirgu, lai šajā situācijā, kurā kredītiestādes ir spiestas kreditēt tautsaimniecību, tās varētu šos līdzekļus nodrošinātā veidā, arī kā kredītresursus, izdalīt. Un vai zināt, kāda ir Latvijas Bankas politika? Manuprāt, jums ir zināms, ka, ja kredīts nav nodrošināts, tad bankai jeb kredītiestādei ir jāuzkrāj rezerves par tādu apjomu, par kādu šis kredīts nav nodrošināts, un ļoti daudzas bankas šajā situācijā to izpildīt vienkārši nespēj. Zemnieki ir ieinteresēti, lai būtu šis zemes tirgus, lai izveidotos hipotekārā sistēma, ķīlu sistēma, lai, ieķīlājot zemes īpašumu, būtu iespēja iegūt pretī kredītresursus. Kas attiecas uz šā "B" teikšanu, es gribu teikt šobrīd tā: ja šis "B" netiks pateikts, tad sekos krīze. Faktiski mūsu banku sistēmas pirmā krīze bija vairāk saistīta ar negodīgu baņķieru rīcību, turpretim otrā krīze, kura tai sekos, būs ekonomiski pamatota un tai būs tīri ekonomiski iemesli un cēloņi - tas, ka mēs neizprotam makroekonomiskās sakarības. Jo šobrīd bankām ir divas iespējas - vai nu riskēt un ieguldīt līdzekļus nenodrošinātos kredītresursos, (skat. G-24 un tā tālāk), vai ieguldīt savus brīvos kredītresursus ārpus Latvijas robežām, lai veicinātu citu valstu tautsaimniecības attīstību, nevis mūsu valsts tautsaimniecības attīstību. Runājot par Eiropas savienību, šeit tika pieminēts... Kolēģi, es mazliet brīnos... un it īpaši tās partijas, kuras ir valdībā, un arī citas, ārpus valdības partijām, saka, ka ir it kā panākts šis konsensuss Eiropas savienības jautājumā. Politiķu līderi jeb elite atzīst, ka tā ir vienojusies par kopējiem principiem Latvijas virzībai uz Eiropas savienību, bet tajā pašā laikā atsevišķos elementos, piemēram, zemes tirgus jautājumā, nerīkojas adekvāti šai savai politiskajai nostājai. Kaut gan argumentācija par labu Eiropas savienībai būtu kaut vai argumenti, kuri rodas, raugoties no drošības viedokļa vai no kāda cita politiskā viedokļa. Eiropas savienības pamatā ir šīs četras brīvības - preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka tirgus, tajā skaitā arī zemes tirgus. Protams, dažādās Eiropas savienības valstīs ir izņēmumi... Mēs ar Ozoliņa kungu bijām nesen Dānijā, kur iepazināmies arī ar Dānijas likumdošanu šajā jautājumā. Ir izņēmumi, kurus atsevišķas Eiropas savienības valstis ir spējušas panākt attiecībā pret citām valstīm. Tā, piemēram, Dānijā ir aizliegts pārdot ārzemniekiem zemi ūdenstilpņu apkārtnē, un viņi skaidri pasaka, kāpēc. Tāpēc, ka viņi negrib, lai viņu vasarnīcu zemes uzpērk vācieši. Un to viņi ir panākuši, tas ir atrunāts, tas ir vispārakceptēts. Es nenoliedzu to, ka šajā likumprojektā, gatavojot otro un trešo lasījumu, ir iespējams iestrādāt ierobežojumus. Ja politiķi to uzskata par nepieciešamu, tad viņiem tie ir jāsagatavo un jāizsniedz, un mēs visi varam šeit diskutēt par to, bet nevis par šo pamatprincipu, proti, par vai pret zemes tirgu. Un visbeidzot. Šeit tika piesauktas pilsoņu intereses. Šeit tika runāts par mūsu pilsoņu tiesībām. Un es gribu pateikt varbūt visbūtiskāko argumentu. Ar kādām tiesībām šodien Saeima aizliedz Latvijas pilsoņiem brīvi pārdot savu īpašumu? Ar kādām tiesībām mēs ierobežojam Latvijas pilsoņu tiesības, īpašnieku tiesības šo zemi, šo savu īpašumu, neierobežoti pārdot atbilstoši tirgus cenām? Es ticu, ka katrs Latvijas pilsonis, katrs cilvēks un katra personība spēj racionāli izšķirties, spēj pieņemt racionālus - savās interesēs -lēmumus un nepārdot šo zemi "par santīmiem". Jo vairāk ir pircēju, jo augstāka ir cena. Mēs varēsim pacelt šīs zemes vērtību tirgū tieši tad, ja būs šis tirgus. Un nobeidzot. Bez tā, ko es jau teicu par katra pilsoņa brīvu izvēli, katra pilsoņa patriotisma pakāpi, gribu teikt, ka izvēle, vai pārdot vai nepārdot šo zemi, - tā ir viņa paša izvēle šajā gadījumā. Un arī tas, kam var pārdot. Es atbalstu - un mūsu frakcijas vairākums atbalsta - šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, konceptuāli to tātad atbalstot un tad strādājot pie otrā un trešā lasījuma redakcijas. Un es lūdzu arī visus citus deputātus atbalstīt valdības nostāju šajā jautājumā. Paldies par uzmanību.".
• 1996_06_12_a-seq254 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq254 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1996_06_12_a-seq254 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq254 mentions Q211.
• 1996_06_12_a-seq254 mentions Q191.
• 1996_06_12_a-seq254 mentions Q193089.
• 1996_06_12_a-seq254 mentions Q687709.
• 1996_06_12_a-seq254 mentions Q35.
• 1996_06_12_a-seq254 mentions Q184361.