Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq250> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq250 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq250 number "250".
• 1996_06_12_a-seq250 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq250 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq250 spokenAs 68.
• 1996_06_12_a-seq250 spokenText "Godājamie deputāti! Es klausījos un slaucīju asaras un domāju, cik laimīgā valstī mēs dzīvojam! 50 gadus zemi neizpārdevām ārzemniekiem, viss uzplauka. Saprotiet, neviens te nebrauca, visādi sasodīti nēģeri neblandījās pa Rīgas ielām, lauksaimnieki dzīvoja laimīgi un lēca dejas valsts svētkos, augsti cilādami kājas, un tas bija tikai tāpēc, ka šeit nebija zemes pārdošanas. (Starpsauciens no zāles: "Jūs par sevi runājat...") Bet vēl vairāk man ir žēl nabaga Vidusjūras kūrortu, jūs saprotat, Zelta krastā Francijā, jo Nicā ir 30% brīvu zemes gabalu pašreiz. Iedomājieties šo katastrofu - Latvija pieņems kaut kādu liberālu likumu par zemes pārdošanu, un visi šie miljonāri, kuri varētu nopirkt šos 30% zemes, iedomājieties, visādi Holivudas aktieri un kinoaktieri, un biržu spēlmaņi drāzīsies uz Latviju. Un kas ar viņiem notiks? Viņi izpirks... (kāds kaut ko sauc no vietas), ... pilnīgi pareizi, krievi nebrauks vairs uz Sanmarīno, viņi nebrauks uz Kanāriju salām, kur pašreiz ir kādi 24 grādi, viņi nebrauks uz Krētu, - kā jau es teicu, viņi nebrauks uz Nicu. Kur viņi brauks visi? Viņi brauks uz Latviju! Un zināt, kāpēc? Viņi izpirks šeit visus kūdras purvus, visus akačus, visus tīreļus, sacels šeit Eiropas tipa villas, lai Latvija vairs neizskatās ar šīm savām piecstāvu silikātķieģeļu mājām līdzīga Krasnojarskai. Nu vispār kaut kāds ārprāts būs - izšaus stārķus, un, nedod Dievs, vēl pēdējās koku vardes apēdīs! Līdz ar to, protams, kā es paredzu... Par Londonu jau vispār nav ko runāt, tā vispār sabruks, jo šīs pilsētas iedzīvotāji jau arī atbrauks un izpirks Rīgā visus zemes gabalus. Vispār man ir žēl arī Mauliņa kunga skaistās bērnības, jo viņš teica, ka nākotnē Latvijā bērniņi dzīvos bez nākotnes. Protams, tik laimīga bērnība kā Mauliņa kungam nevienam vairs nebūs. (Smejas.) Jo kolhozos nedrīkstēja izpārdot zemi, vispār tās nebija NVS tiesību sistēmā. Taču bija viena lieliska dzīve! Piemēram, Mauliņa kungs ir jurists, viņš ļoti labi zina, ar ko atšķiras NVS tiesiskā sistēma no Rietumu tiesiskās sistēmas. Ar vienu mazu sīkumiņu. Visas šīs bijušās socvalstis vai tagadējās bijušās PSRS republikas atšķiras ar to, ka viņām ir drusciņ savādāka attieksme pret privātīpašumu. Un absolūti tieši tāda pati attieksme pret zemes pārdošanu ir Mauliņa kungam un Grīga kungam. Ne Ukrainā, ne Baltkrievijā zemi nedrīkst izpārdot. Ekonomiskie sasniegumi tur ir grandiozi. Alga ir 7 lati, minimālā pensija - 2 lati. Protams, varbūt mēs gribam, lai būtu tāda situācija kā Gruzijā, kur par divām algām var nopirkt vienu "Snikeru". Tā ir tā gaišā nākotne, ko mums šeit sola. Bet labi, varbūt nerunāsim vairs par izpārdošanu. Varētu šo jautājumu apskatīt no drošības viedokļa. Ja runā nopietni, tad jautājums tātad šeit ir tāds: kādā tiesiskajā sistēmā mēs gribam palikt? Ja Jeļcins teica NVS valstu vadītāju sanāksmē, ka viņš aicinās arī Baltijas valstis pievienoties, tad tas bija teikts tikai politiski, jo Jeļcinam ir pietiekoši gudri padomnieki, kuri piedalās praktiski visos starptautiskajos semināros, kas ir veltīti gan Eiropas savienības paplašināšanai, gan NATO, un visi šie padomnieki viņam ir ļoti skaidri pateikuši, ka, ja Latvija aiziet no NVS, izmainot savu likumdošanas sistēmu atbilstoši Eiropas savienības likumdošanas normatīviem, jo vairāk šie likumi tiek mainīti par labu Eiropas savienībai, jo neatgriezeniskāks ir šis process - atgriezties atpakaļ NVS. Tātad to viņš teica tīri politiskā nozīmē, cerot, ka "uzķersies" arī kāds Latvijas Saeimā. Daudzi "neuzķērās", bet trīs vai četri cilvēki noteikti "uzķersies", es par to nešaubos. Vai tiešām šeit kāds nopietni domā, ka tad, ja mēs neieviesīsim Eiropas savienības likumdošanu, kāds mums uzņems Eiropas savienībā? Es saprotu, ka uzreiz parādīsies "trešā ceļa" gājēji, kuri teiks: kam mums tas viss ir vajadzīgs? NATO ir tikai tāpēc, lai tur sāktu kādu karu. Es saprotu, ka padomju izglītības sistēma diezgan spēcīgi iepotēja riebumu pret, teiksim, tādām organizācijām kā NATO, pret Rietumiem, bet kaut kā zemapziņā cilvēkiem tas viss ir saglabājies. Mīļie cilvēki, nelolosim ilūzijas! Mēs netiksim Eiropas savienībā un netiksim uzņemti NATO, ko apliecina arī pašreiz, sestdien un svētdien, Gotlandē notikusī Eiropas drošības konference par drošību Ziemeļeiropā, kur Baltijas valstīm tika pateikts skaidri un gaiši - un to pateica arī Vācijas aizsardzības ministrs Rīe: jūs tiksit uzņemti NATO, pastāvot diviem nosacījumiem: ja jums būs demokrātiska valsts iekārta un atbilstoša tiesiskā sistēma, kas garantē brīvo tirgu. Brīvo tirgu! Kā es redzu, šeit aizvieto ar vārdiem, jo nesaka jau neviens: "Man nepatīk tirgus," un neviens arī vairs nesaka: "Zināt, man nepatīk regulējamais sociālais tirgus..." vai "Man patīk regulējamais sociālais tirgus." Tagad saka tā: "Mums nepatīk, redzat, brīvais zemes tirgus", bet tirgus - vai nu viņš ir, vai viņa nav. Ja nav zemes tirgus, brīvā zemes tirgus, tad nav arī tirgus ekonomikas kā tādas. Līdz ar to nav Eiropas savienības likumdošanas, līdz ar to nav Latvijas integrēšanās NATO. Un šeit ir divi līmeņi. Viens līmenis: es piedodu vienkāršiem cilvēkiem, kuriem nav izglītības un kuri iet un, teiksim, tiešām patriotiski saka: zemi nedrīkst izpārdot, to neizpārdod! Un otrs līmenis: ir gudri cilvēki, kuri paši to nesaprot un, teiksim, tā aplinkus pasaka: zināt, Latviju taču izpirks! It kā viņi nezinātu elementāros tirgus likumus - jo vairāk pērk, jo dārgāka paliek cena, jo dārgāka paliek cena, jo mazāk pērk. Nākamais. Tātad šeit parādās, teiksim, tādas ļoti naivas idejas, ka bankas mēs piespiedīsim noteikt, zināt, kādu tur 5 vai 6%... ja kaut kāda Hipotēku banka būs, tad tai pateiks par 6% dot zemniekiem naudu. Pretī viņa saņem zemi. Un Saeimai vajadzēs nobalsot par likumu, ka šai Hipotēku bankai būs obligāti jāņem zeme. Protams, naudu neatdos daudzos gadījumos, ne visos, bet daudzos vai dažos. Un banka ar šo zemi tālāk, protams, varēs darīt to, ko viņa jau dara ar veselu rindu īpašumu, kurus viņa nekur nevar realizēt, jo, lūk, tālāk viņa šo zemi nevarēs pārdot tam, kas šai bankai varēs kaut ko samaksāt. Viņai vajadzēs nākt varbūt pie Saeimas vai mainīt atkal kaut kādu likumu un tā tālāk. Viņa nevarēs pārdot zemi Latvijas kuģniecībai pat pēc šī likuma pieņemšanas, jo šeit ir iebalsots, ka Latvijā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām var pārdot tikai tad, ja vairāk nekā puse kapitāla pieder Latvijas pilsoņiem. Un, iedomājieties, tas arī ir absurds, kas otrajā lasījumā būs jāizmaina. Pieņemsim, Latvijas kuģniecība savā vientiesībā sagribēs nopirkt Rīgā zemi un uzbūvēt šeit biroju. Un Saeima uzreiz paziņos, bet, zināt, šīs akcijas tiks kodētas, teiksim, Helsinku biržai vai, vēl trakāk, Ņujorkas biržai ar kompjūteru palīdzību, ar datoriem, un katru dienu, katru minūti milzīgā ātrumā mainīsies īpašnieku skaits. Un Saeima teiks Latvijas kuģniecībai: mīļie, atnesiet savus sarakstus ar kontrolpaketi, cik tad tur latviešiem pieder! Un līdz ar to Latvijas kuģniecība, neviena akciju sabiedrība Latvijā nekādu zemi nenopirks atbilstoši mūsu likumam, jo nevarēs pierādīt, ka viņiem vairāk nekā 50% pieder šeit pilsoņiem kaut kādi īpašumi. Otrs variants. Protams, mēs varētu būt ļoti oriģināli. Man ir priekšlikums - izmainīt šeit likumu par akcijām. Latvijas pilsoņiem pārdot akcijas, teiksim, sarkanbaltsarkanā krāsā, pārējiem pārdot kaut kādā zaļā, un tad, viņas skaitot, varētu noteikt, vai Latvijas pilsoņiem ir šī kontrolpakete vai nav. Vai arī otrs variants - vispār neveidot akciju sabiedrības, bet visu laiku dzīvot ar kaut kādiem SIA vai mazajiem uzņēmumiem, kuri, teiksim, pastāv. Te, protams, šo lietu var izkontrolēt, bet es vēlreiz uzsveru: pēc šī likuma pieņemšanas neviena akciju sabiedrība Latvijā zemi nenopirks, jo nevienai lielai akciju sabiedrībai nevar pateikt, cik tur pieder starptautiskajai akciju sabiedrībai un cik procentu katram tur pieder. Kurš to var pateikt, piemēram, "General Motor", kur lielākajam akciju turētājam pašreiz ir 1,5%, kam pieder visas šīs akcijas. Tas ir... Mēs varam pateikt, protams, ka Latvijā ekonomika nekad neattīstīsies un ka šeit nebūs tādu akciju sabiedrību, kuru akcijas būtu vērts pārdot. Bet, ja mēs šādu pieņēmumu izsakām, tad neviens arī šeit zemi nepirks, jo mēs vienmēr paliksim nabagi un neizglītoti, jo nebūs naudas arī šīs pašizglītības sistēmai. Nākamais mīts par to, ka uz 99 gadiem iznomā. Nu kāda tur atšķirība? Ja kādam šo zemi pārdod, tad no viņa var atpirkt, bet ja viņu iznomā, ja viņš tur kaut ko uzceļ un pēc tam mēs esam izdarījuši kļūdu... vai mēs ar likumu viņam atņemsim pēc tam šo zemi, kas iznomāta uz 99 gadiem? Ja kādam zemi iznomā un tur uzbūvē virsū rūpnīcu, tad mēs šo zemi lietosim. Tātad tā ir tikai psiholoģiska atšķirība. Varētu jau teikt: priekš kā ir vajadzīga šī zemes pārdošana? Bet tad ir otrs jautājums, kas Saeimai jāapskata, - vai ir sakarība starp brīvo zemes tirgu un valsts ieguldītajiem kapitālieguldījumiem? Ozoliņa kungs atsaucās uz salām, galvenokārt uz Japānu, Šveici, uz Kuveitu un tā tālāk, taču ne Japānas, ne Šveices, ne Kuveitas, protams, Eiropas savienībā nav, un viņu drošības situācija... Kuveita, teiksim, vairāk vai mazāk ir savienotās valstis, un ir šaubas, vai viņa to varēs... Bet netika pieminēts, piemēram... te gan arī indiāņus pieminēja Pēterkops, bet aizmirsa pateikt klasisku piemēru. Bija tāda varena inku valsts, kā jūs zināt no vēstures, lieliska valsts, kas pastāvēja, tomēr viņa sabruka. Tur nebija attīstīts privātīpašums un nebija arī, starp citu, brīvas zemes pārdošanas, runājot par indiāņiem. Taču paņemsim to pašu Igauniju, kur 1993. gadā atcēla šos ierobežojumus. Tur ir arī zināmi ierobežojumi, bet Igaunijas likums ir daudz labāks, es uzskatu, nekā pašreizējais Latvijas Zemes pārdošanas likums. Un vēl es nosaukšu Ungāriju un Čehiju. Tātad ne Ungārijā, ne Čehijā kādus gadus septiņus atpakaļ nebija labāki apstākļi, kādi pašreiz ir Latvijā; kapitālieguldījumi uz vienu cilvēku tur nepārsniedza 40 dolāru. Pašreiz Ungārijā... Mēs jau neesam oriģināli, jo gan Polija, gan Ungārija pieņēma likumus, kas aizliedza pārdot zemi, taču pēc tam viņi bija spiesti tos mainīt. To, kā izmainījās situācija attiecībā uz ieguldījumiem, es jums nodemonstrēšu ar dažiem skaitļiem. Tātad Igaunija ar ko atšķīrās? Ar to, ka viņa 1993. gadā pieņēma līdzīgu likumu, un viņiem nebija muitas tarifu. Mēs sākām apmēram līdzīgās pozīcijās, taču pašreiz Igaunijā uz vienu cilvēku ir 140 dolāri, Latvijā - 60. Starpība pieauga divos pēdējos gados. Otrs, protams, ir arī muitas tarifi. 1994. gadā mēs šeit debatējām, ka ir jāpaceļ muitas tarifi, jo, lūk, tiks aizsargāta Latvijas lauksaimniecība. Rezultātā no katriem četriem ārzemju kopuzņēmumiem trīs pašreiz aiziet uz Igauniju, gan tāpēc, ka tur ir praktiski mazāka birokrātija, nav ierobežojumu šai zemes tirdzniecībai, gan arī tāpēc, ka nav šo muitas tarifu. Var, protams, šos skaitļus neanalizēt, var pārtikt no mitoloģijas, teiksim, no dažādām brāļu Grimmu pasakām, lasīt indiāņu stāstus un tā tālāk, bet, ja jūs normāli izanalizēsit šos salīdzinošos datus, tad redzēsit, ka Latvijas situācija pasliktinās. Latvija nav pievilcīga zeme ārzemju kapitālu ieguldījumiem, jo viņa ir maziņa. Šeit nav tirgus, tāpēc nevajag runāt par Ķīnu, kur ir vairāk nekā miljons. Ķīna ir tirgus patērētāju ziņā, tur nav zeme jāpārdod, lai tur cilvēki ieietu ar saviem kapitālieguldījumiem. Latvija ir tik maza un ar tik atpalikušu tehnoloģiju, ka mums ir jāizdomā kaut kas vēl labāks par to, kas ir kaimiņiem. Kā mēs varam runāt te par kaut kādu Japānu vai par Kuveitu, ja mums ir jāskatās, kas ir Igaunijā! "Ko mēs esam izdarījuši labāku, šeit sēžot?" es gribētu jums visiem pajautāt. Vai esam izstrādājuši filozofiju, lai mums būtu labāka ekonomiskā vide nekā ir konkurentiem blakus - Igaunijā? Ko mēs te esam pieņēmuši? Mēs kaut ko labāku tagad radīsim? Mēs atkal "vilksimies astē". Tagad nākamais. Lai tiešām šeit kaut kādā veidā ir kaut kāds zemes tirgus, kas ļaus te visiem iebraukt un iztirgot... Nu, mīļie cilvēki... 29. pants paredz, ka zemi var iegūt īpašumā pēc saskaņošanas ar pašvaldību. Es arī piekrītu Juridiskās komisijas novērtējumam, ka tas ir tāds "stiepjams" jēdziens, jo var saskaņot varbūt tiešām kaut kādā veidā korumpējot šīs pašvaldības. Un kā tur ir domāts? Mums varbūt šis mehānisms ir jāizstrādā, bet pats princips, ka pašvaldības noteiks, tas atbilst Eiropas Pašvaldību hartas principiem, ka nevajag "no augšas" ņemt to, ko labāk redz "apakšā". Ja tiešām šī pašvaldība, kā Liepājas gadījumā, būtu vairāk skatījusies un vairāk izrādījusi iniciatīvu, tad varbūt būtu bijusi situācija, kas līdzīga tai, kāda ir Ventspilī, un nevajadzētu tagad prasīt, lai atbalsta brīvo ekonomisko zonu, jo sabrūk simtiem māju. Tad ko - vai mēs novedīsim vēl pāris pilsētu līdz šim stāvoklim? Ja mēs neuzticamies pašvaldībām, tad to vajag skaidri pateikt, bet, ja tas ir ierakstīts 29. pantā, ka tikai pēc saskaņošanas ar pašvaldībām, tad kas tā ir, piedošanu par izteicienu, velns, par pašvaldību, kurai neuzticas vēlētāji? Nu tad vēliet jaunu pašvaldību! Es varu pateikt katram lauku iedzīvotājam tā: ja viņi savai pašvaldībai neuzticas, lai viņi sanāk kopā un lemj, jo tas taču likumā ir iestrādāts. Nevajag stāstīt, ka te, zināt, atbrauks kāds "mafiozņiks" no Krievijas un nopirks, teiksim, bērzu birzi kaut kur Cesvainē. Un, ja pašvaldība viņam pārdod, nu tad, piedošanu, tādi tur ir arī vēlētāji. Tad tur arī nepalīdzēs ne šis likums, ne Saeima, jo viņi atradīs citus ceļus, ja viņi būs gatavi... Es vēl gribētu un ceru, ka kāds spēka mitriķis te atnāks un pastāstīs par Latvijas trešo ceļu, kas mums jāiet, - zeme nav jāpārdod, jānodarbojas ar protekcionismu, jāpaceļ visādi muitas tarifi un tā tālāk, un tad mēs uzplauksim un laimīgi dzīvosim. Arī NATO mums nevajag un Eiropas savienību arī mums nevajag. Uz jautājumu mēs atbildam tā: nekāda brīvā zemes tirgus te nav, nekā te nebūs un nekādi ārzemju investētāji mums šeit nav vajadzīgi! Atbildam skaidri un gaiši un dzīvojam laimīgi tālāk, jo VEF taču pirms kara bija laba valsts rūpnīca, vēl bija viena vai divas valsts rūpnīcas. Apstādināsim privatizāciju... . Pašās beigās es vienkārši gribētu pateikt piecus secinājumus. Mēs baidāmies nevis no zemes tirgus, bet mēs baidāmies vispār no brīvā tirgus un viņu regulējošā mehānisma. Pat no tiem ierobežojumiem, kurus uzliek valdība un parlaments. Tas ir pirmais. Otrais. Jāpasaka skaidri un gaiši: "Nost ar Eiropas savienību, lai dzīvo NVS tiesiskā sistēma!" Jo viss, ko es te dzirdēju, un viss, ko te piedāvā, ir tas, kas pašreiz ir Minskā, Kijevā, Maskavā, tad vajag tur aizbraukt un aplaudēt, un apskatīties, cik tur ir labi. Esiet godīgi un pasakiet: "Mēs paliekam NVS tiesiskajā sistēmā!" Jo atšķirības ir tikai divas - attieksme pret privātīpašumu un Civillikums. Privāttiesības un privātīpašums ir, tajā skaitā zemes privātīpašums, vēl attiecīgās zemesgrāmatas, Zemes reģistri un viss pārējais. Tā nav NVS valstīs nekur, bet atkal vajag šeit godīgi pateikt, un par to mēs saņemsim... vai daži saņems milzīgus aplausus. Trešais - nost ar hipotēku bankām! Es ceru, ka Valdmaņa kungs šeit atnāks un izstāstīs, kā Hipotēku banka darbojas, cilvēkiem, kas to nezina. Un, ja kāds lolo ilūzijas, ka šī banka kādam dos naudu, tad es pasaku: "Absolūtas muļķības un absurds! Nedos banka naudu nevienam zemniekam, jo tādu zemi, kuru viņa nevar pēc tam pārdot, kā viņa grib, viņa neņems ķīlā!" Tad mēs varēsim paši... jeb tie gudrinieki varēs paši savu banku atvērt un drukāt naudu. Ceturtais. Vieni mainīs naudu, te bankā sēdēs, otri, teiksim, tirgos naftu, bet latvieši, kuru lielākā daļa ir laukos, kā vislielākie latviešu aizstāvji saka, paliks ar to vērtību, kurai ir nulles vērtība, jo nulles vērtība ir tikai tam, ko nevar pārdot vai kam nav tirgus vērtības, kā jūs zināt, tam nav nekādas vērtības. Tad varēs sēdēt uz sava smilšu kalniņa un dziedāt dziesmiņu par to lielo vērtību, kas ir viņa rokās. Es nerunāju, teiksim, par abpusējo principu, ja kāds latvietis nopērk zemi... Arī katrs latvietis var nopirkt jebkurā Eiropas savienības valstī zemi, viņš var braukt gan uz Grieķiju, gan uz Londonu, un viņam nekādu ierobežojumu absolūti nav. Šeit nekas vairāk nav ielikts. Tātad piektais - "Nost ar kapitālieguldījumiem!" Jo jebkura salīdzinošā tabula starp divdesmit sešām postkomunisma valstīm jums parādīs, ka ir piecas, tikai piecas vai sešas, valstis ar pilnīgi liberālu ekonomiku un brīvo zemes tirgu, un ienākumiem simtos dolāru mēnesī, bet pārējās, otra puse, šīs te 26 postkomunistiskās valstis attiecīgi ir ar 5-7 latu ienākumiem un ar visām no tā izejošām sekām. Tātad faktiski mans aicinājums būtu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, protams, bet otrajā lasījumā iestrādāt gan Tautsaimniecības komisijas, gan arī pārējo labojumus attiecībā uz šīm pašvaldībām, kas ir ļoti būtiski, jo pašvaldības to kontrolēs - kam pārdot, kā pārdot un kā tas viss notiks. Es ceru, ka veselais saprāts uzvarēs. Paldies par uzmanību.".
• 1996_06_12_a-seq250 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq250 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q211.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q649.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q2660080.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q191.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q193089.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q148.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q39731.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q159.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q142.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q7184.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q212.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q183.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q36.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q15180.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q184.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q28.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q230.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q41.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q39.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q213.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q84.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q17.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q1757.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q2280.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q60.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q33959.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q1899.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q35178.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q1512969.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q919.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q1027830.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q1848.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q6497410.
• 1996_06_12_a-seq250 mentions Q34374.