Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq244> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq244 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq244 number "244".
• 1996_06_12_a-seq244 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq244 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq244 spokenAs 78.
• 1996_06_12_a-seq244 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšēdētāja! Cienījamie deputāti! Ko būtībā piedāvā Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts? Vissvarīgākais šajā likumprojektā jeb šajos grozījumos ir ietverts 28. pantā, kurā tiek piedāvāts veikt grozījumus, lai varētu paplašināt to personu loku, kuras var iegūt zemi īpašumā. Tās ir "citas fiziskās un juridiskās personas". Tālāk. 29. pants pasaka, ka šīm citām fiziskajām un juridiskajām personām ir tikai viens ierobežojums - zemi nevar iegūt valsts pierobežas joslā. Būtībā mums te ir piedāvāts "atvērto vārtu" princips: nāk visi, kam gribas, - lūdzu, ņemiet, tikai nestāviet pie sētas! Bet šis vienīgais ierobežojums būtībā nav nekas. Nākamais. Ir minēts vēl viens (it kā) ierobežojums, ka viena mēneša laikā šim zemes īpašniekam ir jāreģistrē savs īpašums zemesgrāmatā. Loģiski: viņš, man liekas, pat vēl ātrāk to reģistrēs zemesgrāmatā, lai būtu šis juridiskais dokuments, ka viņš ir zemes īpašnieks. Tātad zemi varēs iegūt ne tikai šie ārvalstu investori, par kuriem mēs runājam un kuri it kā klauvē pie mūsu vārtiem, bet arī visi okupācijas laikā iebraukušie virsnieki, demobilizētie virsnieki, kuri ir šeit palikuši, kuriem tiek garantēts pastāvīgā iedzīvotāja statuss un visi citi dzīves labumi. Un nu vēl viņiem tagad būs tiesības iegūt šeit zemi savā īpašumā! Es domāju, ka, lai vispār šo jautājumu izskatītu Saeimā, vispirms valdībai vajadzēja sniegt kādu kārtīgu motivāciju, analīzi par esošo situāciju, jo šobrīd spēkā esošais likums jau paredz, ka zemi var iegūt īpašumā ārvalstu juridiskās personas. Kur ir šī analīze? Kur mēs varam redzēt, kāda ir šī situācija šodien, kad mums tiešām ir kaut kas jāmaina? Kā norit zemes reformas otrā un trešā kārta? Es domāju, ka mums visiem būtu interesanti saņemt arī Centrālās zemes komisijas ziņojumus par otrās un trešās kārtas norisi un uzzināt par tās problēmām. Kāpēc tik ilgi ir jāgaida zemes īpašniekam, kuram ir dokuments par denacionalizāciju, lai viņš reģistrētu savu zemi zemesgrāmatā, lai viņš būtu jau juridiski pamatoti zemes īpašnieks? Kāpēc mēs nerunājam par šīm lietām? Bet mēs jau ķeramies klāt pie grozījumiem, kaut gan neesam noklausījušies šodienas situācijas analīzi. Un tagad - drusciņ par likuma būtiskām niansēm, kuras, ja netiks mainītas, var, kā es uzskatu, ieviest lielas izmaiņas. Un tas ir jēdziens "darījumi". Ko nozīmē jēdziens "darījumi"? Šajā likumprojektā tas nav paskaidrots. Ar darījumiem būtībā tiek apzīmētas arī lietošanas tiesības, noma un viss pārējais. Ja uzliekam šādus ierobežojumus, ka darījumi ar zemi var tikt veikti tikai tad, ja tie ir reģistrēti zemesgrāmatā, tad šodienas situācijā vairāki zemes lietotāji, kuri ir saņēmuši zemi kaut vai līdz 1990. gadam un kuriem ir šie 10 vai cik tur hektāri, - viņi tad nevar veikt nekādus darījumus ar šo zemi, ne slēgt sadarbības, ne apakšnomas līgumus vai pielaist kādus rentniekus, jo, lūk, nav zeme reģistrēta zemesgrāmatā. Tātad apstājas šie darījumi. Un ko darīs pašvaldības, kas šobrīd iznomā šo zemi tiem pašiem minētajiem investoriem? Un ļoti daudz zemes. Vismaz, cik man zināms, kaut gan es strādāju Rīgā, - kaut arī viņa nebija reģistrēta zemesgrāmatā, tiek slēgti nomas līgumi uz laiku - uz gadu vai diviem gadiem. Līdz tam brīdim, kamēr reģistrēsies zemesgrāmatā un kamēr tiks precīzi noteikta kadastrālā vērtība, lai zinātu, kāda nomas maksa būtu jāiekasē. Arī šie darījumi visi tiek apstādināti. Tātad: ja netiek precizēts, kas ir darījumi - šajā gadījumā domāti būtu dāvinājumi, pirkumi, pārdošana un citi veidi, kā iegūt zemi īpašumā, - tad šādā veidā, tik "izplūdušā" veidā, tas nav pieņemams. Nākamais. Ko nozīmē 29. pantā minētā saskaņošana? Jau šobrīd zemi un nekustamo īpašumu nevar pārdot bez pašvaldības piekrišanas. Ko nozīmē vēl šī īpašā saskaņošana? Vai tā ir tikai kaut kāda attiecīgā reģistra izveidošana vai tā ir piekrišana šim darījumam? Vai arī var vēl noraidīt? Saskaņošana neprasa noraidījumu. Nākamais. Mēs runājam par zemes tirgu. Tas ir vienīgais motivētais valdības iesniegtais pamatojums, ka, lūk, ir jāiekustina zemes tirgus. Bet kāpēc tad zemes tirgus nav iekustējies šodien? Kāpēc zemes īpašnieks šodien neiegūst no zemes visus augļus, kādus viņš varētu iegūt? Tāpēc, ka, lūk, ir daudzi citi ierobežojumi, kas viņam to liedz. Vai nebūtu jāsāk ar to vispirms? Bet šobrīd tiek piedāvāts uzpircējiem šo zemi uzpirkt, šī zeme uzpircējiem var stāvēt papuvē un gaidīt labākus laikus, lai to pārdotu tad, kad zemei cena jau būs pieaugusi. Es neredzu, ka valdība risinātu kompleksi šo jautājumu. Lai uzpērk šo zemi, bet zeme ir jālieto. Par zemi ir jāmaksā īpašuma nodoklis. Es piekrītu, ka īpašuma nodoklis nevar būt piemērots šobrīd zemes īpašniekiem, kas ir atguvuši to denacionalizācijas procesā, un ir nepamatoti viņiem prasīt tuvākajā laikā, lai maksā īpašuma nodokli. Bet, ja zemes īpašnieks ir to pārdevis projām jau kādam citam - trešajai personai -, tad viņam būtu jāpiemēro zemes nodoklis - īpašuma nodoklis. Diemžēl šie jautājumi netiek risināti. Zeme ir jālieto. Tā nevar stāvēt papuvē un gaidīt labākus laikus. Ir jāapzinās, ka ar šā likuma pieņemšanu netiks risināti vairāki jautājumi par kompensāciju, par alternatīviem zemes gabaliem. Jo iepriekšējā likumā bija minēts, ka zemes īpašumu valsts un pašvaldība var atjaunot tikai tur, kur tā zeme bija, piederēja, un uz sava vārda reģistrēt zemesgrāmatā. Šīs izmaiņas šobrīd paredz to, ka zemes gabali, kuru īpašnieki nav pierādījuši savas tiesības pēc 1996. gada 1. jūnija, arī pienākas valstij vai pašvaldībai, lai reģistrētu uz valsts un pašvaldības vārda. Valsts un pašvaldības savā starpā kaut kā vienosies - saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem -, kuri zemes gabali tiks nodoti pašvaldībām, un tas būtu pareizi, bet tagad viņiem ir brīvas iespējas šo zemi pārdot. Ja var šo zemi pārdot par naudu kādam citam, kāpēc lai pašvaldība šo zemi, kas ir tās īpašumā, nepārdotu, bet atdotu kādam zemes īpašniekam, kam pienākas kompensācija? Un neviens nevarēs pārmest, jo likums to atļaus. Un tas darbosies likuma ietvaros. Bet kas būs ar šiem zemes īpašniekiem, kuri gaida, ka viņiem iedos alternatīvu zemi? Tātad kompensācija viņiem sertifikātos nav iedota, un arī citus gabalus viņiem neviens neiedos. Mums ir jāapzinās, ka šim jautājumam mēs pārvelkam svītru pāri. Tātad šis jautājums paliek nerisināts. Un vēl. Mēs nupat nobalsojām par 31. panta izmaiņām - ka valsts un pašvaldības var pārdot zemi saskaņā ar īpašu Ministru kabineta rīkojumu, lai iegūtu līdzekļus, naudu, lai samaksātu kompensāciju, bet šis likumprojekts, ko Ministru kabinets iesniedza nedaudz vēlāk, pasaka, ka viņi šo 31. pantu groza vispār. Nav vairs tāda 31. panta. Ko tad mēs šobrīd esam pieņēmuši? Un ko mēs pieņemsim tad, kad būsim nobalsojuši par šo likumprojektu pirmajā lasījumā? Es aicinu deputātus šo likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā, jo man negribētos, ka mūsu šodienas dzīve varētu būt salīdzināma ar to, kā klājās indiāņiem, kuriem līdzīgā veidā amerikāņu vai angļu okupanti prasīja šo zemi par lētu naudu pārdot piespiedu kārtā. Viņiem nekas cits neatlika, jo diemžēl situāciju diktēja tie no ārienes un teica: "Mēs jums maksājam tik un tik. Gribat, negribat? Ja negribat, mēs atņemsim tāpat, bet ņemiet to naudiņu, kas ir, un oficiāli, legāli nokārtojiet šos dokumentus!" Šobrīd situācija ir kaut kādā ziņā līdzīga, jo cenu diemžēl var noteikt nevis zemes īpašnieks, bet kāds, kas teiks: "Es par šo cenu no tevis pērku." Mēs nedarām neko, lai zemei cena pieaugtu. Valstī nav noteikta tautsaimniecības politika attiecībā uz to, ko zemnieks ar savu zemi varētu darīt, lai zemei būtu vērtība. Un, ja šai zemei būs vērtība, būs pielietošanas vērtība, pieaugs cenas vērtība, būs šie paši investori, kuri nemaz neprasa šo zemi īpašumā, viņiem interesē, lai varētu nopelnīt kaut vai vienkārši naudas veidā. Bet, lūk, situācija ir savādāka. Diemžēl ir vēl viens analogs piemērs - sertifikāti. Atcerēsimies, kā bija ar sertifikātiem! Nabadzīgākie slāņi bija spiesti savus sertifikātus pārdot, lai iegūtu kaut kādus līdzekļus iztikai, un šobrīd tie ir uzpirkti un daudzi izmantos tos - jau ar peļņu. Kāpēc mēs to liedzam darīt saviem zemes īpašniekiem? Jo mēs uzsākām visu šo zemes reformu - pirmo un otro kārtu - lai zemes īpašnieks kļūtu bagāts. Tāpēc es ierosinu šo "atvērto vārtu" principu noraidīt un vispirms izstrādāt un pieņemt programmu. Valdībai tomēr ir jāpieņem tautsaimniecības programma, jāzina, ko mēs gribam darīt, un tad, kad mums būs zināms, ko mēs gribam darīt, mēs varēsim laist iekšā investorus un lūgt: "Pērciet zemi tur!" Un tad, kad viņš, investors, tiešām parāda kārtīgu programmu, ka viņš grib ieguldīt līdzekļus rūpniecības vajadzībām, - tad mēs varam šo problēmu kontrolēt. Nevis tā - sanāk iekšā visi, un tad nu sāksim regulēt! Ir tas piedāvājums, ka šīs lietas būs publiskas (30. pants), ka tas viss divreiz gadā tiks publicēts. Nu, un tad? Ko tas mainīs? Mēs situāciju tikai konstatēsim, bet neregulēsim. Tāpēc "Tēvzemei un Brīvībai" alternatīvajā priekšlikumā bija ietverts tas, ka mēs konkrēti pasakām: mēs piekrītam, ka zeme varētu tikt pārdota ārvalstu pilsoņiem tad, ja viņi nāk ar tiešām konkrētām rūpnieciskām programmām, kurām nāk līdzi investīcijas. Diemžēl Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu noraidīja. Bet es vēlreiz aicinu deputātus neatbalstīt valdības iesniegto likumprojektu, jo šāds "atvērto vārtu" princips tautai šobrīd nav pieņemams. Tā vismaz es domāju. Paldies par uzmanību.".
• 1996_06_12_a-seq244 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq244 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 1996_06_12_a-seq244 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq244 mentions Q2660080.
• 1996_06_12_a-seq244 mentions Q3899540.