Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_12_a-seq2> ?p ?o. }

• 1996_06_12_a-seq2 type Speech.
• 1996_06_12_a-seq2 number "2".
• 1996_06_12_a-seq2 date "1996-06-12".
• 1996_06_12_a-seq2 isPartOf 1996_06_12_a.
• 1996_06_12_a-seq2 spokenAs 38.
• 1996_06_12_a-seq2 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 543. Tas ir likumprojekts, kuru ir iesnieguši pieci deputāti. Droši vien jūs atceraties, ka, Saeimas sēdē izskatot šo likumprojektu un nododot komisijai, tas tika nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Taču līdztekus Juridiskajai komisijai pie šā dokumenta strādāja arī vairākas citas Saeimas komisijas, un es gribu teikt, ka komisijas ir devušas pozitīvu atsauksmi par šo likumprojektu, atbalstījušas tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kāda ir likumprojekta būtība un kā tas radās? Šo likumprojektu ir parakstījuši pieci deputāti, kas pārstāv katrs savu frakciju. Šis likumprojekts tika izstrādāts, es gribētu teikt, ilgākā laika periodā, pārdomājot šo grozījumu nepieciešamību. Un galvenā nepieciešamība, lai pieņemtu šo likumu, lai izdarītu grozījumus Satversmē, ir tāda, ka, iepazīstoties ar daudzu Eiropas valstu parlamentiem, redzam - un galu galā arī katrs, kas ir darbojies parlamentā agrāk un darbojas šobrīd, saprot, - ka tas laika periods, kāds ir paredzēts Satversmē, - 3 gadi - ir stipri par mazu, lai stabila valdība un parlaments varētu ne tikai pieņemt likumus, bet arī realizēt savas ieceres, savas programmas. Likumprojekta autoru viedoklis ir tāds - un to atbalsta arī Juridiskā komisija, - ka optimālais laika periods būtu četri gadi. Tātad pirmais jautājums un pirmā problēma ir ierosinājums, lai pagarinātu Saeimas pilnvaru laiku par vienu gadu. Otrais jautājums un otrā problēma ir saistīta ar to, kad realizēt Saeimas vēlēšanas. Es domāju, mēs visi vai vismaz lielākā daļa no šeit, zālē, esošajiem esam liecinieki tam, cik grūti veidojās pagājušā gada nogalē valdība, cik relatīvi vēlu pēc Saeimas pirmās sēdes jeb sanākšanas tā tika apstiprināta un cik vēlu mēs pieņēmām valsts budžetu. Līdz ar to, mūsuprāt, iepriekšējā prakse, ka Saeimas vēlēšanas notiek, es teiktu, diezgan vēlā rudenī, apgrūtina nākamo darbu, izstrādājot budžetu. Budžets katrā ziņā ir jāizstrādā un jāpieņem ne jau tā gada sākumā, uz kuru šis budžets attiecas, bet gan daudz ātrāk. Daudz ātrāk ir jāstrādā pie šā likumprojekta, un līdz ar to, mūsuprāt, optimālākais laiks Saeimas vēlēšanu realizēšanai ir aprīlis. Aprīlis ir tas laiks, kad nav to problēmu, kuras veidojas varbūt vasarā vai rudenī. Es atceros to diskusiju, kura izvērtās šeit tajā sēdē, kad lēma par likumprojekta nodošanu komisijām. Protams, argumenti var būt visādi - gan plūdi, gan puteņi, gan auksts laiks, bargs sals un tā tālāk, bet šis laiks - aprīlis, aprīļa beigu daļa - pēc projekta autoru domām, ir veiksmīgi izraudzīts, ņemot vērā arī tādu apstākli, ka tā būtu svētdiena, kurā netiktu traucēti reliģiskie svētki, kas šajā laika periodā varētu iekrist. Līdz ar to, ja pieņem šādu priekšlikumu, ka Saeimas vēlēšanas tiktu realizētas aprīlī, tad, pēc likumprojekta autoru domām, Saeimai vajadzētu droši vien pieņemt arī atsevišķu lēmumu - vai nu likuma veidā, vai lēmuma veidā - par to, kad tad realizēt, kurā datumā aprīlī, Saeimas vēlēšanas. Līdztekus šim priekšlikumam ir arī nākamais - un tas ir ierakstīts pārejas noteikumos, - ka, gribot vai negribot, ja nu Saeimas vēlēšanu laiku mēs nosakām citu, ne to, kas ir paredzēts šobrīd Satversmē, un ja tas nav rudens, tad apmēram pusgads ir tas laika periods, par kādu jau nākamo vēlēšanu organizēšanas laikā varētu būt vai nu pagarinātas, vai saīsinātas Saeimas pilnvaras. Šis arī ir tas pamatjautājums, kurš laikam izraisīja vislielākās diskusijas apspriežot... nu, faktiski, nevis apspriežot, bet nododot likumprojektu komisijām. Es domāju, ka ir iespējas vēl arī laikā starp pirmo un otro, otro un trešo lasījumu pilnveidot, nepieciešamības gadījumā pilnveidot, šos pārejas noteikumus, vajadzības gadījumā uzzināt arī plašāku sabiedrības viedokli, ko būtu iespējams realizēt, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, vai arī izspriest mums pašiem par to, kā tad rīkoties, realizējot pārejas noteikumos ietvertās normas. Nu, ja tiek pieņemts šis likums par grozījumiem Satversmē, tad, protams, automātiski ir jānotiek izmaiņām... ja pieņemam izmaiņas attiecībā pret Saeimu, tad automātiski, protams, ir jāizdara izmaiņas attiecībā pret Valsts prezidentu, pagarinot arī Valsts prezidenta pilnvaru laiku par šo pašu vienu gadu. Un pēdējais: tiek izdarītas izmaiņas 39. pantā (sešu gadu vietā astoņi). Tas nozīmē, ka, ja pilnvaru laiks Valsts prezidentam tiek pagarināts no trim uz četriem gadiem, tad arī kopējais laiks, cik ilgi var būt viena un tā pati persona par Valsts prezidentu, attiecīgi pagarinās no sešiem uz astoņiem gadiem. Lūk, šāda ir īsumā šā likumprojekta jēga un ideja. Es jau teicu, ka komisija, Juridiskā komisija, pirms izskatīja šo likumprojektu pēc būtības un atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam, saņēma arī no pārējām komisijām, kurām tika nodots šis likumprojekts izskatīšanai, pozitīvu atsauksmi - gan no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, gan no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, gan no Sociālo un darba lietu komisijas, gan no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, gan no Budžeta un finansu komisijas. Sakarā ar to Juridiskā komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.".
• 1996_06_12_a-seq2 language "lv".
• 1996_06_12_a-seq2 speaker Juris_Kaksitis-1943.
• 1996_06_12_a-seq2 mentions Q822919.
• 1996_06_12_a-seq2 mentions Q193089.