Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_06-seq209> ?p ?o. }

• 1996_06_06-seq209 type Speech.
• 1996_06_06-seq209 number "209".
• 1996_06_06-seq209 date "1996-06-06".
• 1996_06_06-seq209 isPartOf 1996_06_06.
• 1996_06_06-seq209 spokenAs 46.
• 1996_06_06-seq209 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Jautājums par kristīgās reliģijas pasniegšanu valsts licencētās pamata un vidējās izglītības iestādēs jau tika diezgan daudz diskutēts 2. maija sēdē. Godīgi sakot, man ir kauns, ka, lai mūsu likumā iestrādātu viena panta labojumu vai papildinājumu, ir vajadzīgs pusgads vai vairāk. Uzskatu, ka tiesisku valsti ar likumiem var uzcelt, bet morālu valsti var uzcelt, tikai sākot no baznīcas altāra. Latvijas tauta ir ilgi gaidījusi šo likumu, lai varētu ieviest kristīgo audzināšanu un kristīgās mācības pasniegšanu skolā. Es nedomāju, ka mums te jāsāk no jauna risināt teorētiskus strīdus, bet jāatceras, cik daudzu vēlētāju intereses aizstāv šis likums tieši tādā veidā, kādu lūdz lielo tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji. Un varbūt pats galvenais ir tas, ka šis likums aizstāv ļoti daudzu vecāku tiesības - tiesības audzināt savus bērnus atbilstoši savam dzīvesveidam, turklāt veselīgam, tikumiskam, normālam dzīvesveidam. Paldies saku tiem deputātiem, kuri strādājuši pie šā likuma pantu grozījumiem un papildinājumiem. Protams, man ir iebildumi pret vienu vai otru priekšlikumu, ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir pieņēmusi. Es pašreiz runāju par Reliģisko organizāciju likuma 6. pantu. Vienā no ierosinājumiem ir rakstīts, ka nevienu nedrīkst spiest apgūt ticības mācību. Es nekur likumā, nedz arī 6. pantā, neredzu, ka būtu rakstīts, ka skolēni tiktu spiesti mācīties kristīgās reliģijas mācību. Pantā ir rakstīts, ka skolēnu vecākiem un aizbildņiem ir tiesības izlemt, vai bērns piedalīsies kristīgās reliģijas mācību stundās un pie kuras konfesijas pasniedzēja. Izglītības likumā gan tiks varbūt norādīts, ka izglītības iestādēs skolēni pēc izvēles apgūs kristīgo reliģiju vai reliģijas mācību vai ētiku. Šī izvēle rakstiskas piekrišanas veidā saskaņojama ar skolēnu vecākiem vai aizbildņiem. Te nekur nav runa par piespiešanu, bet ir runa par izvēli, ko mācīties. Un vēl. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pantu papildina, ka valsts un pašvaldību pārziņā esošās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu izvēli, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā kārtībā var pasniegt arī attiecīgai nacionālai minoritātei raksturīgu ticības mācību. Es domāju, ka likumā nekur netiek nekas izteikts kategoriskā formā. Līdz ar to tāda panta daļa ir lieka un ir svītrojama. Man neizpratni rada 6. panta papildinājums, proti, ka reliģijas mācības pedagoga darba apmaksa netiek veikta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. Muzikālā audzināšana, fiziskā audzināšana, garīgā, patriotiskā, tikumiskā audzināšana ir domāta tieši mūsu bērniem, mazbērniem, mūsu valsts pilsoņiem. Attiecībā uz samaksu jāsaka, ka patlaban trūcīgajos apstākļos valstij tomēr būtu jāuzņemas finansēt vismaz tandēmu - kristīgās reliģijas mācību un ētiku - kā vienu veselu priekšmetu. Visi šo konfesiju cilvēki ir nodokļu maksātāji un tiesīgi saņemt saviem bērniem no valsts izglītību un audzināšanu valsts skolās, un šāda veida nodokļu maksātāju lielākajās konfesijās ir ļoti daudz. Vai mēs nezinām, cik valstij maksā šodien noziedzība? Cik maksājam tām iestādēm, kur ir nonākuši mūsu pilsoņi, kuri nav audzināti un mācīti ne garīgumam, ne morālei. Cik ir šodien ar šīm iestādēm saistītu ierēdņu, dažāda ranga apkalpojošo un tehnisko darbinieku? Sāpīgi runāt par to, vai maksāt vai nemaksāt pedagogam, kad baznīca iet pretī valstij ar skolu jaunatnes izglītošanu un audzināšanu. Apliecinādama savu labestību, neraugoties uz savu šodienas nabadzību, baznīca jau iegulda līdzekļus, lai pilnveidotu un sagatavotu pedagogu kadrus, kuri varētu skolās pasniegt kristīgās reliģijas mācību. Esmu ticies ar konfesiju vadītājiem un zinu, ka konfesijas jau strādā pie programmām un kadru sagatavošanas. Katram ir zināms, ka baznīcai finanses ir tikai no ziedojumiem, kurus galvenokārt ziedo mums visiem labi zināmie "pārlieku" (pēdiņās) bagātie pensionāri kristieši. Tāpēc es esmu pret tādu priekšlikumu. Godātie deputāti! It īpaši es gribu vērst uzmanību uz 6. panta otrajai daļai iesniegto redakciju, kuru, kā zināms, pirmajam lasījumam iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un paldies tiem vairākuma deputātiem, kuri balso par šā panta redakciju. Tagad otrajam lasījumam šo pašu panta redakciju ar nelieliem papildinājumiem iesniedza deputāti Naglis, Čerāns, Celmiņš, Lagzdiņš, Pētersons, Jurdžs un Dilba, var teikt, pārstāvniecība no visām frakcijām. Un pats galvenais - šī panta redakciju atbalsta un apstiprina par pilnīgi pieņemamu Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji ar saviem parakstiem. Viņi neprasa vairs nekādu papildinājumu vai izmaiņu šim 6. panta otrās daļas variantam. Viņus pilnīgi apmierina tāda redakcija gan otrajā, gan trešajā, galīgajā, lasījumā. Viņi lūdz Saeimu ātrāk pieņemt šo likuma pantu līdz pavasara sesijas beigām trešajā lasījumā, jo līdz nākamā mācību gada sākumam nepieciešams sakārtot likumdošanu kristīgās reliģijas mācības jomā Latvijā. Un tad varētu sākt strādāt saskaņā ar likumu. Es lūdzu deputātus balsot par šo deputātu iesniegto panta redakciju, līdz ar to tuvinot to brīdi, ko tauta gaida, - lai kristīgā baznīca ņemtu nopietnu likumīgu dalību mūsu bērnu un mazbērnu audzināšanā, kā to dara mūsu kaimiņvalstīs un Eiropas valstīs. Lai Dievs svētī šo cildeno darbu, ko baznīca uzņemas darīt. Paldies par uzmanību.".
• 1996_06_06-seq209 language "lv".
• 1996_06_06-seq209 speaker Andrejs_Naglis-1943.
• 1996_06_06-seq209 mentions Q822919.
• 1996_06_06-seq209 mentions Q211.
• 1996_06_06-seq209 mentions Q193089.