Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_06_05_a-seq251> ?p ?o. }

• 1996_06_05_a-seq251 type Speech.
• 1996_06_05_a-seq251 number "251".
• 1996_06_05_a-seq251 date "1996-06-05".
• 1996_06_05_a-seq251 isPartOf 1996_06_05_a.
• 1996_06_05_a-seq251 spokenAs 29.
• 1996_06_05_a-seq251 spokenText "Godātie deputāti! Es arī vispirms īsi pieskaršos šim Valsts prezidenta iesniegtajam Valstiski svarīgās informācijas aizsardzības likumam, kurš ir pazīstams no publikācijām presē kā "Ulmaņa slepenības likums"... par kuru kritika jau ir dota, manuprāt, pietiekami, arī frakcija "Latvijai" to nopietni kritizēja jau tad, kad bija runa par nodošanu komisijām, bet tagad, kad tas ir nonācis līdz pirmajam lasījumam, es gribētu teikt, ka tas mums šeit, Saeimā, pat nav skatāms pēc būtības, jo tas nav likumprojekts. Vairākos šī tā saucamā likumprojekta pantos - tā, kas ir ar reģistrācijas nr. 143, tātad dokuments nr. 447, kas mums ir darba kārtībā, - vairākos šī likumprojekta pantos tiek pieļauti varianti. Teiksim, 10. pantā ir pirmais, otrais un trešais variants, arī 6. pantā, kā es redzu, arī 7. pantā un tā tālāk. Kādas tiesiskās sekas iestātos tam faktam, ja mēs šo tekstu pieņemtu pirmajā lasījumā? Es domāju, ka mēs kā Saeima vispār nevaram to darīt, jo pirmajā lasījumā tomēr tiek pieņemti kaut kādi... tiek pieņemts kaut kāds likums, kaut kādas pilnīgi konkrētas normas, kurām pēc tam nākamajos lasījumos var iesniegt grozījumus, un tad var likumprojektu tālāk sagatavot otrajam un trešajam lasījumam un beigās pieņemt. Bet es uzskatu, ka šis likumprojekts, šis Valsts prezidenta iesniegtais, pēc formas neatbilst skatīšanai pirmajā lasījumā un tāpēc tas mums vispār būtu jāizņem no darba kārtības, un par to es arī rakstveida iesniegumu tūlīt iesniegšu Prezidijā. Bet, runājot pēc būtības, es gribētu vairāk pievērsties šim otrajam - alternatīvajam - likumprojektam, tas ir likumprojekts "Par valsts noslēpumu". Šeit es gribu izteikt savu principālo viedokli, kas arī ir mūsu frakcijas viedoklis, - ka mums jāsāk šīs ar informāciju saistītās likumdošanas sakārtošana ar informācijas atklātības likumu, jo politiskā ziņā Latvijas valstij un tās cilvēkiem ir daudz svarīgāk, lai tiktu veicināta informācijas pieejamība cilvēkiem, turklāt ne tikai likumā nosakot kādas abstraktas normas par to, ka šai informācijai ir jābūt pieejamai, bet arī ieviešot konkrētus mehānismus, kādā veidā šo informācijas pieejamību nodrošināt. Ja mēs savukārt tagad sākam no otra gala, ar šo slepenību, ar šo likumu "Par valsts noslēpumu", tad it kā iznāk, ka mēs, Saeima, uzskatām par politiski svarīgāku šo informācijas slēpšanu no tautas, un tas zināmā mērā liecina arī par šo pārvaldes aparāta vēlmi izolēties no tautas. Protams, šāda nostādne mūsu frakcijai nav un nevar būt pieņemama nekādā ziņā. Bez tam, ja mēs runājam par informācijas aizsardzību, tad ir jāsaka arī tas, ka jau ne tikai valsts noslēpums ir tā informācija, kas būtu visvairāk aizsargājama, ir daudzi citādi dažādi aspekti, kuri šķiet politiskā ziņā vairāk prioritāri - pat vairāk nekā šis valsts noslēpuma aspekts. Nu, bet acīmredzot ir grūti kaut ko šeit grozīt šajā brīdī, un, protams, var piekrist tam, ka šīs normas par valsts noslēpumu... tas ir jāreglamentē, un ir skaidrs, ka pret šādām normām principā iebilst arī nav pareizi. Jautājums ir tikai par to, kā reglamentēt šīs valsts noslēpumu normas. Un es atkal skatos šo likumprojekta tekstu un redzu, ka šeit ir vairākas lietas, kuras arī no tīri saturiskā, no formulējuma viedokļa nu nekādi nevar būt pieņemamas. Nu, vispirms jau jāsaka, ka likumprojekts nav konsekvents no terminoloģiskā viedokļa. Proti, ja mēs skatāmies šā likumprojekta 2. panta trešo daļu, tad mēs redzam, ka informācija, lai tā kļūtu par valsts noslēpumu, ir jāklasificē. Te ir rakstīts, ka tā ir informācija, kura likumā noteiktajā kārtībā klasificēta kā valsts noslēpums. Tātad šis process ir klasifikācija. Savukārt 4. pants runā par valsts noslēpuma statusa piešķiršanu, un šeit varbūt vārdi izskan ne tik atšķirīgi, bet šī atšķirība ir dziļi pēc būtības. Jo 3. panta ceturtajā daļā ir rakstīts, ka par konfidenciālu klasificējama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas un operatīvās darbības jomu un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai. Tātad, ja šis informācijas padarīšanas par valsts noslēpumu process ir klasificēšana un ja kādas iestādes vadītājs uzskata, ka kādas informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu šai valsts institūcijai, piemēram, graujot tās vadītāja reputāciju vai kādā citā veidā, tad jau šis pants var dot pamatu praktiski jebkuras informācijas klasificēšanai konfidencialitātes pakāpē. Šis jau ir process, kurš nekādā ziņā nebūtu pieļaujams. Tātad šeit ir... šādā veidā es motivēju, ka šajā likumprojektā ir terminoloģiska nesakārtotība, tātad ar tālejošām ļoti smagām sekām. Tālāk. 4. panta otrajā daļā tiek runāts par informācijas atzīšanu par valsts noslēpumu, bet arī šeit nekur nav pateikts, ka šis 4. panta otrajā daļā formulētais saraksts ir ekskluzīvs - proti, ka neviena cita informācija par valsts noslēpumu atzīta tikt nedrīkst. Ja šādas normas par šā saraksta ekskluzivitāti nav, tad atkal šis likums var pārvērsties par drausmīgu ieroci birokrātijas rokās. Šis princips, ka likumā ir atklāti jānorāda pilnīgi visas iespējas informāciju pasludināt par slepenu, - šis princips likumā ir obligāti skaidri un gaiši jāparāda. No otras puses, mēs redzam šim 4. pantam pretī liktu 5. pantu, kur ir mēģināts veidot kaut kādu sarakstu, to ziņu uzskaitījumu, kuras nevar būt valsts noslēpums, un šā panta tekstā ir rakstīts, ka tiek reglamentēta arī informācijas pieejamības ierobežošana. It kā iznāk, ka šis 5. pants, tajā aspektā, ka viņš mēģina aizliegt ierobežot informācijas pieejamību, - ka vispār viņš neattiecas uz šo likumprojektu, ja jau mēs reiz runājam tikai par valsts noslēpumu. Bet, globālāk skatoties, ir redzams, ka šis 5. pants it kā mēģina veidot to ziņu sarakstu, kuras nevar tikt iekļautas valsts noslēpuma kategorijā. Un, nedod Dievs, ja kāds sāktu iedomāties uzskatīt, ka šis saraksts ir ekskluzīvs un ka visu pārējo informāciju drīkst slepenot, nu, tas nu nekādā ziņā nav pieļaujams. Tā ka es uzskatu, ka šāds 5. pants šeit tā īsti neiederas, un, ja mēs runājam pēc būtības, tad ir jāsaka, ka tās informācijas, kurai nedrīkst ierobežot pieejamību... viņai ir nosakāma daudz plašāk, nekā ir šeit minēts... Un bez tam es varu minēt pilnīgi konkrētas pretrunas starp 4. pantu un 5. pantu: 4. pantā ir teikts, ka informācija par valsts materiālo rezervju apjomu var tikt atzīta par valsts noslēpumu, bet savukārt 5. pants saka, ka informācija par ekonomisko stāvokli valstī nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu. Nu, kas gan cits, ja ne informācija par ekonomisko stāvokli valstī ir informācija par valsts materiālo rezervju apjomu. Ja tas tā, tad šeit nu galīgi nav konsekvences. Un faktiski, ņemot vērā to, ka man ir tomēr principiāli iebildumi pret šā likumprojekta pamatjēdziena nesakārtotību un pamatnormu nepareizu definēšanu, es arī diemžēl nevaru atbalstīt to pirmajā lasījumā. Mans aicinājums būtu komisijai izstrādāt tomēr kvalitatīvāk šo alternatīvo likumprojektu. Paldies.".
• 1996_06_05_a-seq251 language "lv".
• 1996_06_05_a-seq251 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_06_05_a-seq251 mentions Q822919.
• 1996_06_05_a-seq251 mentions Q211.