Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq24> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1996_05_30-seq24 type Speech.
- 1996_05_30-seq24 number "24".
- 1996_05_30-seq24 date "1996-05-30".
- 1996_05_30-seq24 isPartOf 1996_05_30.
- 1996_05_30-seq24 spokenAs 78.
- 1996_05_30-seq24 spokenText "Cienījamie Prezidija locekļi! Dārgie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu likumprojekta nodošanu komisijām, bet vispirms es gribu atgādināt jums Satversmes 67. pantu, kurš paredz, ka Saeima lemj par valsts Bruņoto spēku lielumu miera laikā. Vai mēs esam to darījuši, pirms mēs apspriežam vispār likumu par Bruņotajiem spēkiem? Noklausoties Saeimas sēdē gan šodien, gan arī iepriekšējā reizē debates par likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu", pārliecinājos, ka gandrīz visi runātāji saskata kļūdas pašreizējā Latvijas armijā un tās formēšanas principā. Nākas arī piekrist Dzintaram Ābiķim, ka tie, kam ir iespējas un stāvoklis sabiedrībā, savus dēlus armijā nelaiž. Pastāv taču iespējas mācīties augstskolās, gan pie mums, gan arī ārzemēs. Un arī mācīties negribošiem var atrast kādu medicīnisku vainu, ar kuru dienestā neņems. Obligātā dienesta oponenti atkal kā galvenos argumentus min nekārtības armijā, armijas slikto materiālo ekipējumu un ārpusreglamenta attiecības. Paši jaunieši savukārt vairāk uzskata, ka šis laiks ir zaudētais laiks, par kuru tie nesaņem nekādu atalgojumu. Jā, laiks ir mainījies, un nav vairs trīsdesmitie gadi un nav pirmskara Latvija, kad armijai bija spožums jaunatnes acīs. Tagad par galveno mērķi ir kļuvusi naudas pelnīšana un karjeras veidošana. Apsverot šo situāciju, radās tāda doma, ka paralēli šim likumam būtu jāizstrādā arī obligātā valsts militārā nodeva, kas būtu kā alternatīva tiem, kurus legāli par maksu atbrīvotu no karadienesta, - jauniesaucamajiem, viņu vecākiem vai firmai, kuras darbinieks ir jauniesaucamais. Viņi iemaksātu Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā zināmu naudas summu. Es negribu šeit runāt teorētiski, cik liela tā varētu būt, kas dotu atbrīvojumu no obligātā karadienesta. Tieši šāda veida maksājumi varētu kļūt par avotu, lai vienreiz izveidotu īsti profesionālu armiju, par kuru sapņo, bet kuru nevar realizēt mūsu ministrs Andrejs Krastiņš. Protams, maksājums neatbrīvo no militāro zināšanu ieguves Zemessardzes rindās. Savukārt šos līdzekļus, kurus būs samaksājuši tie, kuri negrib iet armijā, varētu izlietot sekojoši: 1) alga iesaukuma karavīriem, normāla alga; 2) iemaksas Militārā dienesta apdrošināšanas fondā, kas nodrošinātu arī pienācīgu kompensāciju karavīra nāves vai invaliditātes gadījumā un radītu iespēju, ka, sekmīgi beidzot karadienestu, atvaļinātais karavīrs saņem neizmantotos līdzekļus no šī fonda kā ceļamaizi turpmākās dzīves uzsākšanai. Vismaz 100 latu. Mēs atceramies, ka arī Padomju armijā tā kādreiz bija, ka demobilizējoties karavīrs saņēma zināmu naudas summu, kamēr viņš atkal iekārtojās jaunā darbavietā; 3) līdzekļi karadienesta materiālajai nodrošināšanai - labi formas tērpi, pārtika, varbūt arī nauda elektrības rēķina samaksāšanai, jo mēs zinām un bijām liecinieki tam, ka dažas dienas atpakaļ uz trim dienām Valsts robežapsardzības dienestam tika atslēgta elektrība. Es domāju, ka tas ir ārkārtas stāvoklis valstī vispār, ja tādas lietas notiek; 4) stipendijām augstākās militārās izglītības iegūšanai oficieriem gan pie mums, gan ārzemēs. Protams, daļa no līdzekļiem būtu jānovirza arī modernāka armijas apbruņojuma iegādei, jo pašreiz armijas un Zemessardzes bruņojumā esošie padomju zemē ražotie strēlnieku ieroči būtu derīgi cīņai varbūt ar kādu Āfrikas cilti un tās nemierniekiem, bet tie nepasargās mūs no "lielā kaimiņa", kurš ir bruņots ar relatīvi modernu bruņojumu. Nesapņosim šodien par modernu aviāciju un vadāmām prettanku raķetēm, bet apmierināsimies ar tādu nodrošinājumu, lai jaunietis neatnāktu no armijas tā arī neiemācījies rīkoties ar ieročiem un visā savā dienesta laikā nebūtu izšāvis tikai četras patronas. Zinu, ka daudzi man nepiekritīs un teiks, ka atpirkšanās ir amorāla un sociāli diskriminējoša, jo to varēs atļauties tikai daļa sabiedrības. Jā, šādu iespēju izmantos tie, kuri veiksmīgi ir uzsākuši darbību biznesā un grib tur noturēties, jaunieši, kuri reliģisku iemeslu dēļ sevi uzskata par pacifistiem, un arī diezgan daudzi zemnieku dēli, kuru vecāki būtu ar mieru "izpirkt" savus dēlus, jo tie ir vajadzīgi darbam viņu saimniecībā. Vai labāk būtu, ja jūsu dēls par dienestu nesaņemtu nekādu atalgojumu, kā tas ir šobrīd, un sociālās garantijas, dzīvotu ar tukšu vēderu kazarmās, kur vienīgais laika kavēklis būtu savstarpējo attiecību kārtošana? Protams, šādi paši nosacījumi ir jāizvirza arī nepilsoņiem, kuri pēc pašreizējā likuma varianta ir nostādīti privileģētā stāvoklī. Protams, mēs neatbalstām nepilsoņu iesaistīšanu aktīvajās karavīru rindās, dodot viņiem rokās ieročus, taču varam dot viņiem lāpstas un laužņus, lai strādā ceļu būvē un dzelzceļu remontā Viļa Krištopana vadībā, tādējādi samazinot to līdzekļu daudzumu, kuru būtu nepieciešams iekasēt ar degvielas akcīzes nodokli. Paldies.".
- 1996_05_30-seq24 language "lv".
- 1996_05_30-seq24 speaker Vents_Balodis-1963.
- 1996_05_30-seq24 mentions Q822919.
- 1996_05_30-seq24 mentions Q211.
- 1996_05_30-seq24 mentions Q6112266.
- 1996_05_30-seq24 mentions Q2671946.
- 1996_05_30-seq24 mentions Q16351278.
- 1996_05_30-seq24 mentions Q944216.