Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq22> ?p ?o. }

Showing items 1 to 23 of 23 with 100 items per page.

1996_05_30-seq22 type Speech.
1996_05_30-seq22 number "22".
1996_05_30-seq22 date "1996-05-30".
1996_05_30-seq22 isPartOf 1996_05_30.
1996_05_30-seq22 spokenAs 83.
1996_05_30-seq22 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Saeima! Man ir liels gods būt vēsturē pirmajam Polijas Republikas Senāta maršalam, kas uzrunā neatkarīgās Latvijas parlamentu. Pēdējie divi gadi ir ienesuši lielas izmaiņas abu mūsu valstu liktenī un tautu dzīvē. Latvija no jauna ir kļuvusi par neatkarīgu valsti, un arī Polija ir atguvusi savu suverenitāti. Tie bija izšķiroši notikumi abu valstu jaunākajā vēsturē. Abas mūsu valstis vieno draudzīgas un stipras politiskās un kultūras saites, kuru sākums sniedzas jau 16. gadsimtā. Visjaunākajā vēsturē, sākot ar 1918. gada novembri, poļu un latviešu tautas likteņi bija līdzīgi. Polijas un Latvijas valstiskās neatkarības laiks tika brutāli pārtraukts, tāpēc mūsu valstis bija spiestas dzīvot viņu kultūrām un tradīcijām svešos apstākļos. Tieši tāpēc pašreiz, pirmkārt, mums ir nepieciešams meklēt kopīgu, mūs vienojošu pieredzi, kura mums palīdzēs uzcelt mūsu nākotni. 20. gadsimta beigu posms piešķīris pasaulei jaunu veidolu, bet 80. gadu izmaiņas radījušas pamatu, uz kura mūsu abas valstis var veidot sadarbību visās dzīves jomās, tādā veidā, lai tā kļūtu par paraugu attiecībās ar citām valstīm. Polija vienmēr ir piešķīrusi lielu nozīmi vislabāko attiecību nodibināšanai ar Latvijas Republiku. Tā tas bija pat pirms oficiālo diplomātisko attiecību nodibināšanas starp mūsu valstīm. Īpašu atceri ir pelnījusi mana priekšgājēja, Pirmā sasaukuma Polijas Republikas Senāta maršala profesora Andžeja Steļmahovska vizīte Rīgā 1991. gada janvārī Padomju armijas intervences laikā, kad maršals ar savu klātbūtni apliecināja mūsu valstu savstarpējo saišu tuvību. Cits ļoti svarīgs savstarpējās cieņas apliecinājums bija Ivara Godmaņa, tā laika Latvijas Republikas premjera, vizīte Polijā, kura notiks vēl pirms PSRS sabrukuma. Atrašanās kaimiņos rada labvēlīgus apstākļus, lai mūsu vēlmes nepaliktu tikai mūsu iedomās. Polija un Latvija jau ir uzsākušas centienus tuvināt mūsu valstis. Šeit es domāju Līguma starp Polijas Republiku un Latvijas Republiku par draudzīgām kaimiņattiecībām un savstarpējo sadarbību parakstīšanu 1992. gada jūlijā. Tas bija lūzuma brīdis jaunu realitāšu veidošanā mūsu kopīgajās attiecībās. Par šā lūzuma apstiprinājumu kļuva vizītes visaugstākajā līmenī - Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vizīte Polijā 1992. gada februārī, kā arī Polijas Republikas Prezidenta Leha Valensas vizīte Latvijā 1994. gada februārī. Ar lielu gandarījumu vēlos pasvītrot, ka pēdējā laikā ievērojami attīstījušās Polijas un Latvijas starpparlamentārās attiecības. Pēdējā pusgada laikā Polijā varējām uzņemt divas delegācijas, kuras vadīja Latvijas parlamenta Prezidija biedri. Minēto vizīšu laikā arī notika pārstāvju tikšanās no Polijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupām, kuras kā Polijas Seimā, tā Latvijas Saeimā darbojas jau kopš 1994. gada. Vēlos izteikt visdziļāko pārliecību, ka šo grupu darbībai drīzumā ievērojami ir jāatbalsta attiecības starp Polijas un Latvijas parlamentiem. No Polijas parlamenta abu palātu pieredzes attiecībās ar ārvalstīm izriet, ka bilaterālā sadarbība starp atbilstošām parlamentu sadarbības grupām ir svarīgs starptautisko attiecību tīkla bagātināšanas veids, kas sniedz abpusēju izdevīgumu ieinteresētām pusēm. Polijas varas iestādes ir pilnīgi pārliecinātas, ka mums jātiecas aktivizēt Polijas un Latvijas attiecības. Par praktiskām šīs tiekšanās izpausmēm kļūs divu Polijas ministru - aizsardzības un izglītības ministra - vizītes Latvijā šā gada jūnijā. Vēlos izteikt cerību, ka šim faktam sekos nākamie. Attiecību daudzpusējai attīstībai starp Poliju un Latviju nevajadzētu aprobežoties ar kārtējo starptautisko līgumu parakstīšanu, bet pirmām kārtām - es vēlos īpaši uzsvērt - kalpot poļu un latviešu iesaistīšanai Eiropas tautu savienībā, jo tas taču ir vissvarīgākais mērķis, ko pašreiz sev ir izvirzījušas Polija un Latvija. Kas ir apvienotā Eiropa, uz kuru mēs tiecamies? Mums ir skaidri jāapzinās, ka Eiropa ir ne tikai politiskās un saimnieciskās drošības sajūta, bet pirmām kārtām tāda vērtību sistēma, kuras pamatus veido demokrātija un cilvēktiesību ievērošana. Tā ir tādu tautu līdzāspastāvēšanas filozofija, kuras izvēlējušās brālību un mieru, lai kopīgi celtu labāku nākotni. Polija un Latvija iesaistās šajā procesā gan ar savu piedalīšanos un līdzdarbošanos tādās organizācijās kā Eiropas padome, EDSO vai Reģionālās sadarbības forums Baltijas jūras valstu padomes ietvaros, gan ar saviem centieniem integrēties Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Par abu mūsu tautu eiropeisko identitāti pēc manas visdziļākās pārliecības liecina arī kopējā atbildības sajūta par mieru mūsu kontinentā, par kuras izpausmi kļuva poļu un latviešu karavīru piedalīšanās IFOR miera operācijās Bosnijā. Polijas varas iestāžu vārdā es vēlos šeit izteikt vislielāko gandarījumu par līdzšinējo Polijas un Latvijas sadarbības attīstību dažādu starptautisko organizāciju ietvaros. Īpašu ievērību pelna mūsu līdzšinējā kooperācija Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Polija bija šīs organizācijas priekšsēdētāja 1994. /1995. gadā, bet Latvija to vadīs, sākot ar šā gada jūliju. Mūsu valstīm nav kopīgas robežas, tomēr mūs vieno Baltijas jūra, tāpēc tik svarīga abām mūsu valstīm ir sadarbība Baltijas jūras valstu padomes forumā. Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mūsu valstīm ir līdzīgas vēlmes un centieni. Mēs vēlamies iegūt pilntiesīgu statusu Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās, kas garantē drošību un stabilu attīstību mūsu valstīm un sabiedrībām. Abas mūsu valstis jau ir asociētas Eiropas ūnijā, abas savu iespēju robežās arī piedalās programmā "Partnerattiecības mieram". Pārliecības sakrīt arī nepieciešamībā abām mūsu valstīm iegūt pilntiesīga NATO dalībnieka statusu. Augsti godātā Saeima! Polijas un Latvijas attiecību atbalstīšanā daudz jau ir sasniegts. Mēs veidojam tiesisku sadarbības bāzi. Ir jau parakstīti vairāk nekā desmit līgumi, kuriem vajadzētu regulēt mūsu attiecības visās jomās. Mēs uzturam atbilstošu starpvaldību un starpparlamentāro sadarbību. Tomēr mēs apzināmies, cik daudz vēl palicis neizdarītā. Es uzskatu, ka īpaši lielu uzmanību mums vajadzētu pievērst abu valstu pilsoņu tiešo kontaktu attīstībai, jo tie vislabāk kalpo savstarpējai iepazīšanai, bet tas savukārt ir nepieciešams nosacījums savstarpējai sapratnei. Šeit es saredzu milzīgu uzdevumu poļu tautas minoritātei Latvijā. Šai sabiedrības daļai jākļūst par tiltu, kas vieno mūsu tautas. Lai kļūtu par tādu tiltu, viņiem ir jābūt drošības sajūtai un savai atzītai vietai sabiedrībā. Polija pievērš lielu vērību starpreģionālai un starprobežu sadarbībai, saredzot tajā svarīgu kaimiņtautas integrējošu elementu. Mums jāatceras, ka jau 1992. gada jūlijā tika parakstīts Polijas un Latvijas līgums par starpreģionālo sadarbību. Tāda veida sadarbībai, kas aptver dažādas reģionālās sadarbības formas, sabiedrību un reģionālās varas iestādes, pēc manas pārliecības, vajadzētu spēlēt arvien lielāku lomu labu kaimiņattiecību attīstībā. Šīs sadarbības institucionalizācija, tajā skaitā eiroreģionu veidā, saistās ar eiropeisko pieredzi šajā jomā un varētu kļūt par abu mūsu valstu integrācijas centienu izpausmi. Mēs vēlamies veikt visu, lai vislabāk attīstītu sadarbību ar Latviju. Mēs saredzam lielas iespējas divpusēju attiecību sadarbības plaknē, kā arī daudzpusējas sastrādāšanās ietvaros. Tās sastāv no politiska rakstura darbības un - pirmām kārtām - no kopīgiem konkrētiem pasākumiem saimniecisko attiecību laukā, kā arī no pamata veidošanas šai attīstībai - likumdošanas unificēšanas, komunikācijas ceļu izbūves, tehnisko parametru standartizācijas un daudzām citām integrējoša rakstura darbībām, kas tuvinātu mūsu valstis vienotai Eiropai. Pēc neilga laika būs iespējams parakstīt līgumu par brīvo tirdzniecību starp Poliju un Latviju. Šā līguma parakstīšana vienlaicīgi varētu būt arī solis Latvijas integrācijas ceļā uz EFTA. Polija ir gatava uzņemties pārstāvēt Latvijas intereses tieši šajā jomā. Augsti godātā Saeima! Pēdējos gados Eiropas politiskā karte ir radikāli izmainījusies. Mums tiek mests izaicinājums, kurš prasa no mums jaunās eiropeiskās kārtības vīziju un noteiktību šo centienu izpildē. Lai sasniegtu mūsu mērķus - precīzi funkcionējošu tirgus saimniecību un pilsoņu demokrātisku sabiedrību -, mums ir nepieciešams būt noteiktiem un konsekventiem. Polijai jau ir ievērojami sasniegumi - pirmām kārtām saimniecisko attiecību maiņas jomā un tiesiskas valsts pamatu celtniecībā. Latvija arī ir uzņēmusies rūpes gan sabiedriskās iekārtas, gan arī saimniecības transformēšanā. Savu iespēju robežās mēs vēlētos būt noderīgi jums ar palīdzību un padomu. Augsti godātā Saeima! Cienījamās kundzes! Godātie kungi! Kā Polijas Republikas Senāta maršals es īpašā veidā rūpējos par poļiem, kas dzīvo citās valstīs. Arī Latvijas poļu kopienas problēmas man nav svešas. Aptuveni viena trešdaļa poļu, kas ir pastāvīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji, nav saņēmuši Latvijas pilsonību. Šīs problēmas izskatīšana ir Polijas un Latvijas varas iestāžu sarunu temats jau kopš 1994. gada. Vēlos izteikt cerību, ka šī problēma drīzumā tiks atrisināta, balstoties uz likumdošanu par Latvijas pilsonību, abas puses apmierinošā veidā. Augsti godātā Saeima! Es ceru, ka šīs dažas pārdomas, kuras es atļāvos izteikt, kļūs par impulsu Polijas un Latvijas sadarbības nostiprināšanai un savstarpējās sapratnes izveidošanai starp abām mūsu tautām. Paldies. (Aplausi.)".
1996_05_30-seq22 language "lv".
1996_05_30-seq22 speaker Adams_Struziks.
1996_05_30-seq22 mentions Q822919.
1996_05_30-seq22 mentions Q211.
1996_05_30-seq22 mentions Q2660080.
1996_05_30-seq22 mentions Q193089.
1996_05_30-seq22 mentions Q39731.
1996_05_30-seq22 mentions Q202162.
1996_05_30-seq22 mentions Q7184.
1996_05_30-seq22 mentions Q36.
1996_05_30-seq22 mentions Q15180.
1996_05_30-seq22 mentions Q81299.
1996_05_30-seq22 mentions Q374152.
1996_05_30-seq22 mentions Q210822.
1996_05_30-seq22 mentions Q130614.
1996_05_30-seq22 mentions Q230818.
1996_05_30-seq22 mentions Q444.