Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq20> ?p ?o. }

• 1996_05_30-seq20 type Speech.
• 1996_05_30-seq20 number "20".
• 1996_05_30-seq20 date "1996-05-30".
• 1996_05_30-seq20 isPartOf 1996_05_30.
• 1996_05_30-seq20 spokenAs 29.
• 1996_05_30-seq20 spokenText "Godājamie deputāti! Jau sēdē, kad mēs lēmām par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, es kritiski izvērtēju pamatojumu un konceptuālo pieeju jautājumā par iesaukšanu mūsu militārajā dienestā. Atkārtošu tikai to, ka pilnīgi aplami bija arī tie politiskie argumenti, kāpēc mums tik ļoti ir jāsteidzas ar šī likuma pieņemšanu. Toreiz, piemēram, teica, ka vajagot nodrošināt robežu apsardzību, ka tur trūkst personāla. Mēs redzam, ka īstenībā ne jau tas, ka tur trūkst personāla, ir galvenais. Galvenais ir tas, ka Aizsardzības ministrijai acīmredzot ir pilnīgi vienalga, kas notiek uz robežām, jo šajā jautājumā mēs redzam tādu bezrūpību, tādu bezatbildību... Pavisam nesen, burtiski nedēļu iepriekš, veselam robežsargu bataljonam tika uz trim dienām atslēgta elektrība, tātad nedarbojās kompjūteri, bojājās produkti karavīru ēdināšanai un tā tālāk. Mēs redzam, ka tieši šīs organizatoriskās lietas, šī ierēdņu bezatbildība ir galvenais, kas traucē robežapsardzības nodrošināšanu, nevis tas, ka tur trūktu viena vai otra karavīra. Otrkārt. Tika minēts par to, ka tas uzlabošot klimatu, novērsīšot "ģedovščinu" Bruņotajos spēkos. Domāju, ka arī tas nebija argumentēti, jo, nenovēršot cēloņus visām šīm nebūšanām armijā, to nevar izdarīt arī vienkārši iesaucot inteliģentus. Tas tikai vēl vairāk palielinās šīs pašas problēmas armijā. Un treškārt. Es atspēkoju arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Līgotņa izteikumus par to, ka galvenais ir nevis militārā apmācība, nevis pilsoņu sagatavošana savas valsts aizsardzībai, bet galvenais esot tas, ka katram patriotam noteikti jādien armijā. Tātad galvenais ir dienēšana dienēšanas pēc, nevis kvalitatīvā puse šajā jautājumā. Šodien es gribu šīm manis jau iepriekš izteiktajām un izvērstajām piezīmēm pievienot vēl sekojošus momentus. Es gribu detalizēti parādīt to, ka likumprojekts nav izstrādāts un ka tajā ir jāizdara tik daudz labojumu, ka nav mērķtiecīgi to virzīt tālāk, nav mērķtiecīgi to pieņemt pirmajā lasījumā, lai pēc tam sniegtu simtiem grozījumu. Labāk būtu to tagad atlikt un sagatavot vēlreiz, papildinot un pārstrādājot pirmo lasījumu. Un tāpēc runāšu konkrēti. Pirmkārt. Jau pats likumprojekta saturs neatbilst tā nosaukumam. Likumprojektā ir runa tikai par obligāto militāro dienestu, turpretī nosaukumā skan, ka tas ir obligātais valsts dienests. Tātad to var risināt sekojoši - vienkāršākais būtu mainīt nosaukumu "Par obligāto militāro dienestu", tomēr es domāju, ka tas neatrisina problēmu, jo likumprojekts faktiski ir jāpaplašina. Ja mēs sakām "obligātais valsts dienests", tad tajā ir jāatspoguļo arī citi jautājumi, piemēram, jautājums par alternatīvo dienestu. Otrkārt. Nav skaidrs, ar ko atšķiras Valsts dienesta iesaukšanas centrs no pašreiz jau esošajām Aizsardzības ministrijas struktūrām. Atkal tiek veidota kaut kāda jauna struktūra. Kāda ir tās lietderība? Kāpēc tas tiek darīts? Neredzam arī tās darbības mehānismu. Treškārt. Likuma panti nepaskaidro, kas būs ar tiem puišiem, kuriem reliģiskā pārliecība nedod iespēju dienēt. Šeit tātad risinājums varētu būt šis alternatīvais dienests, bet tādā gadījumā, kā jau teicu, likumprojekts ir jāpārstrādā, jāpaplašina, jo šādā veidā, kāds ir tagad, viņš nav pieņemams. Nākošais. Likuma 11. un 12. pants praktiski ir lieks, jo to saturs ir izteikts jau citos spēkā esošajos likumos - likumā par Aizsardzības spēkiem, par Zemessardzi un tā tālāk. Kāpēc ir vajadzīga šī dublēšana? Tas liecina par to, ka likumprojekts ir pavirši izstrādāts, tātad nav izsvērts, pārdomāts tas, kas ir izteikts jau citos likumos. Pie tam ir sastopamas arī apbrīnojamas neprecizitātes, piemēram, 11. pantā skan, ka karavīri dod zvērestu. Karavīri nedod zvērestu, karavīri pieņem zvērestu. Tāpat galīgi nav saprotams, kā tiks izpildīts likuma 14. pants attiecībā uz jauniešiem ar dubultpilsonību. Līdzīgā veidā nav skaidrs arī 6. un 53. panta realizācijas mehānisms. Vispār nav skaidrs, kā jaunieši ar dubultpilsonību dienēs, pildīs savu pienākumu. To var arī redzēt, kā darbosies 43. pants. Var jau, protams, piekrist, ka šo puišu nav daudz, un tomēr. Likums taču visiem ir viens, tātad viņš ir jāizstrādā tik detalizēti, lai saskaņotu visus šos aspektus. Strīdīgs un pretrunīgs ir 16. panta saturs. Ko nozīmē "iesauks atbilstoši nepieciešamībai"? Vai šeit neveidojas zināmas pretrunas ar citiem pantiem, piemēram, 2. pantu, kur teikts, ka visi Latvijas Republikas pilsoņi pilda obligāto valsts dienestu? Vai tas būs demokrātiski, ka liels skaits jauno vīriešu gaidīs savu rindu līdz 27 gadu vecumam, jo visus iesaukt uzreiz taču nebūs nepieciešamības, nebūs pieprasījuma, nebūs iespēju? Tā var to saprast saskaņā ar šī likuma jēgu. Un tad faktiski var uzskatīt, ka tādā veidā jaunie cilvēki, jaunieši, tiks sodīti, jo viņi nevarēs plānot savu karjeru, savu dzīvi līdz pat 27 gadu vecumam. Viņi visu laiku nervozēs un nemierīgi domās: mani nākošgad iesauks vai neiesauks, kā man rīkoties, kur strādāt? Un tādējādi šie jaunieši-pilsoņi būs nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar nepilsoņiem, kuri šajā laikā varēs mierīgi strādāt, izglītoties, pārdomāti un mērķtiecīgi veidot savu karjeru. Kā jau minēju, tātad likumprojekts nav konceptuāli pārdomāts. 18. panta saturs nepaskaidro, kas notiks ar jauniešiem, kuri līdz kritiskajam vecumam, līdz 27 gadiem, studēs ārzemēs. Par 22. pantu. Vai Iesaukšanas centra vadītājs vienpersonīgi pieņems lēmumu par iesaukšanu? Uzskatu, ka šis lēmuma pieņemšanas mehānisms ir ļoti būtisks un tas ir precīzi jāapskata likumā. Tā šeit nav. 27. pants. Pie tā, ko es esmu teicis jau iepriekš attiecībā uz profesijām, kuras var neiesaukt armijā. Es domāju, ka ir pilnīgi nepareizi izdalīt šādas atsevišķas privileģētas profesijas. Ar ko tad viņas būtu labākas par citām? Bet vēl vairāk ir nesaprotams tas, kāpēc tur, piemēram, ir pedagogi, ka pedagogus var neiesaukt armijā. Kā viņš vispār var būt par pedagogu un kas tas ir par skolotāju? Kādu patriotismu viņš var mācīt, ja pats izvairās no militārā dienesta? Es domāju, ka tīri konceptuāli tas neļauj mums balsot par šādu likumprojektu. Un visbeidzot par Ministru kabineta izveidotu Kontroles komisiju, kas kontrolēs, kā notiek iesaukšana. Es uzskatu, ka ideja vispār par šādas Kontroles komisijas veidošanu ir absurda un konceptuāli noraidāma. Ministru kabinets var izstrādāt un vienkārši saskaņot noteikumus par kārtību, kādā izdarīt šādas pārbaudes, ja tās ir vajadzīgas, teiksim, epizodiskas kontroles (īsākas vai ilglaicīgākas) dažādās struktūrās, kas saistītas ar obligāto valsts dienestu. Te taču nav jādibina atkal jauna Kontroles komisija. Un visbeidzot vēl par diviem pantiem. Runājot par 52. pantu, uzskatu, ka tas ir jāsvītro, jo tas neatbilst cilvēktiesību normām, tas ir, ka jāizņem atļauja, ja jaunietis grib izbraukt ārpus valsts, ka uz robežām ir jāuzrāda šī kartīte un tā tālāk. Tieši tāpat arī 55. panta saturs ir antidemokrātisks. Tas ir jāsvītro. Tādu to konceptuāli mēs nevaram pieņemt pirmajā lasījumā. Tas ir par to, ka ir jāsaskaņo pierakstīšanās un izrakstīšanās dzīvesvietā un jāsaņem speciāla atļauja. Tā ir atgriešanās pie padomju laikos PSRS eksistējošās kārtības, tāpēc es uzskatu, ka demokrātiskā valstī, kāda ir Latvijā, kas veido demokrātisku sabiedrību, tas nav pieņemami. Līdz ar to jau šie daži uzskaitītie trūkumi vien - konceptuālie trūkumi un likumprojekta neizstrādātība - liek mums izdarīt ļoti konkrētu secinājumu - pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir jānoraida. Vismērķtiecīgāk būtu to paplašināt, pārstrādāt un sagatavot no jauna.".
• 1996_05_30-seq20 language "lv".
• 1996_05_30-seq20 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_05_30-seq20 mentions Q211.
• 1996_05_30-seq20 mentions Q6112266.
• 1996_05_30-seq20 mentions Q4459436.
• 1996_05_30-seq20 mentions Q4294480.
• 1996_05_30-seq20 mentions Q15180.