Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq18> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1996_05_30-seq18 type Speech.
- 1996_05_30-seq18 number "18".
- 1996_05_30-seq18 date "1996-05-30".
- 1996_05_30-seq18 isPartOf 1996_05_30.
- 1996_05_30-seq18 spokenAs 38.
- 1996_05_30-seq18 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu izteikt dažus konkrētus priekšlikumus attiecībā uz izstrādāto likumprojektu un ierosināt par tiem padiskutēt. Situācija, kāda šobrīd veidojas Latvijā, ir saistīta ar nepilsoņiem, kuriem tātad likums neparedz dienestu un kuri iegūst tātad zināmas priekšrocības izglītības turpināšanai, savas karjeras tālākai veidošanai, un šinī sakarā... Protams, ir saprotams tas, ka šobrīd mēs nevaram uzticēt nepilsoņiem apsargāt ar ieročiem rokās mūsu valsts robežas. Taču daudzu valstu armijās ir bijuši tā saucamie armijas palīgdienesti. Nu atcerēsimies kaut vai vācu armijas gaisa karaspēka izpalīgus, kuru vidū tik daudzi latvieši savā laikā ir dienējuši! Atcerēsimies kaut vai tā saucamo "stroibatu" Krievijas, Padomju armijā! Es negribu teikt, ka tie ir tie pozitīvākie piemēri, bet situācija armijā ir tāda, ka saimnieciskais palīgdienests armijai ir nepieciešams. Es domāju, ka likumā mēs varētu iestrādāt to, ka arī nepilsoņi, pastāvot atbilstošiem nosacījumiem, pilda obligāto valsts dienestu, pilda to nevis ar ieročiem rokās, bet gan pilda armijas palīgdienestā. Tādā veidā mēs varētu aizpildīt arī tos "robus", kādi šobrīd ir mūsu armijas skaitliskajā sastāvā, un atrisināt arī tās problēmas, kas ir radušās sakarā ar to, ka mūsu armijā trūkst cilvēku, kas veic konkrētus un nepieciešamus darbus. Un tā mēs radītu arī vienlīdzīgu situāciju Latvijā visiem jauniešiem. Tālāk. Otrs problēmu bloks, par kuru es gribētu runāt, ir valsts dienests un augstākā izglība. Tad, kad mēs saņēmām priekšlikumus, kādus bija izstrādājuši studenti attiecībā uz obligāto valsts dienestu, redzējām, ka studenti ir ar mieru papildināt savas militārās zināšanas studiju laikā augstskolā. Un kāpēc gan jauniešiem nedot un nenodrošināt šo iespēju, kura arī nav iestrādāta šinī likumprojektā? Lai to izdarītu, ir nepieciešami tikai daži momenti, kurus, manuprāt, organizatoriski un arī materiāli un finansiāli nav nemaz tik grūti īstenot. Pirmkārt, ir nepieciešams, lai Aizsardzības ministrija izstrādātu mācību programmu, pēc kuras varētu organizēt militārās mācības augstskolās. Otrkārt, ir nepieciešams izveidot vismaz vienu apmācības centru un nodrošināt to ar mācībām vajadzīgo tehnisko bāzi. To varētu veikt, sadarbojoties vai nu ar armiju, vai arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vai arī pat ar Zemessardzi. Taču šo jauniešu vēlmi nevajadzētu ignorēt, nevajadzētu atteikt jauniešiem šādu iespēju. Latvijā ir arī vairākas privātās augstskolas, kuras ir gatavas nodrošināt militārās mācības kursu jauniešiem, kuri mācās šajās augstskolās. Taču tā vien šķiet, ka tas nav Aizsardzības ministrijas interesēs un ka netiek organizēts šis darbs. Pēc tam, kad jaunieši būtu apguvuši šo militārās mācības teorētisko kursu un arī nelielu praktisko kursu augstskolās, pēc iesaukšanas armijā viņi varētu iziet divu līdz trīs mēnešu kursus un tālāk turpināt armijā dienēt kā virsnieki. Acīmredzot mūsu armijas virsniecība baidās no konkurences, baidās no tā, ka armijas virsniecību varētu papildināt talantīgi jaunieši, kuri šādā veidā būtu ieguvuši zināšanas, un acīmredzot it īpaši ir jābaidās tiem virsniekiem, kuri virsnieka pakāpi ir ieguvuši Padomju armijā. To, ka mūsu armijas, Nacionālo bruņoto spēku, virsniecība netiek galā ar saviem pienākumiem, mēs redzam skaidri, un mēs esam neskaitāmas reizes par to pārliecinājušies, runājot arī par šo "ģedovščinu", un tā tālāk. Pašreizējā armijas virsniecība nespēj nodrošināt normālu "klimatu", normālu disciplīnu armijā. Tālāk. Es gribētu runāt arī par 24. panta 4. apakšpunktu, kas paredz, ka pilsoņu, kuri mācās valsts atzītās (licencētās, akreditētās) mācību iestādēs, dienestu jeb iesaukšanu armijā var atlikt. Kāda ir šā panta bīstamība? Mums ir jāsaprot, ka pašreiz mūsu augstskolas ir licencētas, bet ļoti daudzas nav akreditētas. Pašreiz nav akreditēta neviena no privātajām augstskolām un nav akreditētas arī valsts augstskolas, un man tā šķiet, ka arī Latvijas Universitāte nav šobrīd nokārtojusi savu akreditāciju. Ja šāds ieraksts paliks likumā, tas nozīmēs, ka studentus no daudzām augstskolām varēs iesaukt armijā, pārtraucot viņu studijas. Manuprāt, šis vārds "akreditētās" ir jāsvītro, jo pretējā gadījumā mēs nedodam iespēju attīstīties un pilnveidoties privātajām augstskolām. Privātās augstskolas, pēc pašreiz spēkā esošā likuma, var uzsākt darbību, saņemot licenci, bet akreditāciju viņi var iegūt arī pēc trim četriem gadiem. Līdz tam laikam, kamēr beidz pirmo kursu tie, kuriem ir nepieciešams diploms, atbilstošs akreditācijai... Bet, ja šos jauniešus iesauks obligātajā valsts dienestā, mēs praktiski sagrausim mūsu privāto augstskolu sistēmu. Ņemot vērā to, ka ir izteikti daudzi priekšlikumi sakarā ar šo likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu", es domāju, ka, ieklausoties visos šajos priekšlikumos, vajadzētu organizēt darbu, lai likumprojektu no jauna sagatavotu pirmajam lasījumam, jo priekšlikumu ir tik daudz un tie ir tik radikāli pēc savas būtības, ka no šā projekta pāriet uz otro lasījumu, manuprāt, būtu pārāk sarežģīti. Paldies par uzmanību.".
- 1996_05_30-seq18 language "lv".
- 1996_05_30-seq18 speaker Juris_Celmins-1950.
- 1996_05_30-seq18 mentions Q822919.
- 1996_05_30-seq18 mentions Q211.
- 1996_05_30-seq18 mentions Q159.
- 1996_05_30-seq18 mentions Q6112266.
- 1996_05_30-seq18 mentions Q4294480.
- 1996_05_30-seq18 mentions Q498407.