Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq16> ?p ?o. }

Showing items 1 to 16 of 16 with 100 items per page.

1996_05_30-seq16 type Speech.
1996_05_30-seq16 number "16".
1996_05_30-seq16 date "1996-05-30".
1996_05_30-seq16 isPartOf 1996_05_30.
1996_05_30-seq16 spokenAs 148.
1996_05_30-seq16 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, jo šo apspriežu laikā, divās dienās, ir tik daudz pateikts "par" un "pret" šo likumu - un ne tikai par šo likumu. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs pirmajā lasījumā apspriežam likumu "Par obligāto valsts dienestu", ne tik daudz varbūt to stāvokli, kāds ir Nacionālajos bruņotajos spēkos, un to, cik ir slikts vai labs ministrs, cik ir slikti vai labi kareivji, kādi ir mūsu citi likumi, un tamlīdzīgus jautājumus. Es aicinu jūs tomēr koncentrēties uz to uzdevumu, kas ir jāveic šodien, tātad konceptuāli nobalsot - "par", "pret" vai "atturos" - pirmajā lasījumā par likumu "Par obligāto valsts dienestu". Šim likumprojektam, protams, ir gara vēsture, jo Latvijas Republikas 6. Saeimas lietvedībā šis likumprojekts atrodas kopš 1995. gada 7. decembra, kad šis likumprojekts tika iesniegts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Es domāju, ka nevajag vainot vienu vai otru pusi, runāt par to, vai ministrijai vajag katru dienu prasīt deputātiem, ka likumprojekta izskatīšana jāpasteidzina, vai deputātiem pašiem vajag šo likumprojektu "bīdīt". Bet situācija ir tāda, ka šim likumprojektam ir tiešām gara vēsture un, protams, ka tad, ja tas tagad tiktu rakstīts pirmajā lasījumā, tad daudz kas būtu varbūt savādāk. Otrs. Es domāju, ka šis likums nav arī par Nacionālo bruņoto spēku uzbūvi, par ko šeit diskutēja deputāti, nav par profesionālu bruņoto spēku izveidi, nav par disciplīnu armijā un nav arī par dezertieru ķeršanu, kā jau te tika minēts. Šis ir likums, kādā veidā tiek iesaukti Latvijas Republikas pilsoņi un veic obligāto valsts dienestu. Man pārmeta, ka es esmu ļoti bieži pieminējis NATO un IFOR, un tamlīdzīgi. Es gribētu atgādināt, ka lielākās grūtības, kas ir saistītas ar mūsu integrēšanos un iestāšanos NATO kā pilntiesīgiem locekļiem, kad nu tas notiks, šobrīd starptautiskajā vērtējumā nav vis tas, cik labi vai slikti varbūt viens otrs likums mums ir sakārtots, bet šobrīd lielākās grūtības ir saistītas tieši ar mūsu Nacionālo bruņoto spēku kvalitāti. To, kādā veidā mēs reāli veidojam savas militārās struktūras. Daļa no Nacionālo bruņoto spēku kvalitātes, protams, ir arī izglītības līmenis. Te jau tika runāts par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir diezgan labas atsauksmes par tiem mūsu karavīriem, kas veic savu pienākumu ārpus Latvijas robežām IFOR, arī starptautiskie eksperti, citu valstu komandieri ir uzsvēruši to, ka viņu morālā un fiziskā sagatavotība bieži vien pārsniedz tos standartus, kādi ir Rietumvalstu armijās. Un par to arī mēs daudzi esam pārliecinājušies. Bet ir viens mīnuss, kas tik tiešām izpaužas. Šis mīnuss, viens no mīnusiem, ir valodas zināšanas, kas tiešām nav pietiekamas mūsu karavīriem. Arī citas. Tā ir "bāzes daļa" no kopējām zināšanām. Tas bieži vien kavē. Elementārs piemērs, kas varbūt tieši neattiecas uz šo likumu un iesaukumu obligātajā dienestā. Gan pagājušajā gadā, gan šogad mūsu jaunajiem karavīriem bija iespēja konkursa kārtībā iestāties tādās pasaules līmeņa prestižās militārajās mācību iestādēs kā Vestpointas un Anapolisas akadēmija Amerikas Savienotajās Valstīs. Katru gadu bija sešiem cilvēkiem tāda iespēja. Tās ir mācību iestādes, kur ir milzīgs konkurss. Lai tur iestātos, ir nepieciešams Amerikas Savienoto Valstu ieteikums - un tā tālāk, un tā tālāk, šo mācību iestāžu beidzēji ir visaugstākā līmeņa speciālisti. Es gribētu paziņot jums to "priecīgo" vēsti, ka neviens no Latvijas nav iestājies šajās mācību iestādēs, nav izturējis šo konkursu. Tas ir attiecībā uz augstākajiem līmeņiem. Ja runājam par zemākajiem līmeņiem un skatām statistikas datus, tad redzam, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos šobrīd ir liels procents cilvēku, kas dien ar astoņu, septiņu, sešu, piecu un pat četru klašu izglītību. Es domāju, ka Nacionālie bruņotie spēki ir kāds sevišķs veidojums, ņemot vērā to misiju, kāda tiem ir uzticēta, tur tomēr šim izglītības līmenim ir jābūt vismaz tādam, kas atbilstu vidējam standartam valstī. Un tas, kādā veidā mēs to panāksim, - tas mums arī kopā ir jāizspriež. Gribētu arī uzsvērt tās kļūdas, kas varbūt ir šeit. Viens no godājamajiem deputātiem, kritizējot šo likumu un vispār valdības darbību šā likuma sakarā, izteicās, ka mūs tik ilgi neuzņems NATO, kamēr pie mums cietumus sargās militāras vienības. Es gribētu norādīt, ka cietumus sargā Iekšlietu ministrijas apakšvienības, kuras nav militāras vienības. Un lūdzu: citreiz jautājiet šo jautājumu mūsu iekšlietu ministram. Mans personīgais, jurista, viedoklis ir arī tāds, ka cietumi ir jāsargā civilam profesionālam apsardzes dienestam, bet tas ir cita likuma un pavisam citas sfēras jautājums. Godājamie kolēģi, es domāju, ka šis likums nav par to, ka mums jāpalielina iesaukuma bāze, kaut gan arī tas ir, protams, skatāms jautājums. Tas ir jautājums par to, cik kvalitatīvi būs mūsu Nacionālie bruņotie spēki, lai mēs nākotnē, pildot šīs valdības deklarāciju, varētu pāriet uz profesionāliem Aizsardzības spēkiem. Gribu jums teikt, ka attiecīgās pavēles ir izdotas un jau šovasar vienas no mūsu Bruņoto spēku daļām, mūsu Gaisa spēki, pāries profesionālā statusā, jo tur vairs nebūs obligātā valsts dienesta kareivju, bet būs tikai virsdienestnieki. Nākamais mērķis, kā tas ir paredzēts mūsu attīstības plānā, ir mūsu Jūras spēki. Godājamie kolēģi, es domāju, ka visi šie jautājumi un visi ierosinājumi, kas te tika izteikti, gan par rezervistu apmācību, gan par ārzemnieku - pilsoņu - varbūtējo iesaukšanu, šo komplektēšanu un šo kārtību, - tie visi ir izskatāmi un ļoti iespējams, ka daudzi no tiem iestrādājami likumā, bet, lai to izdarītu, šis likums konceptuāli ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Un tad gaitā uz otro lasījumu ir jāstrādā likumprojekta autoriem kopā ar komisiju - un tamlīdzīgi. Tikai tādā veidā šie labojumi ir iestrādājami likumā. Un, tā kā likuma pieņemšana ir mazliet iekavējusies, pārejas noteikumos, iespējams, arī ir nepieciešamas izmaiņas. Bet atgādināšu - kamēr šo likumu nepieņem, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu tiem, kas ir iesaukti, ir jādien pusotrs gads. Es nedomāju, ka tas ir racionāli. Šobrīd, kad Ādažos ir izvietots pirmatnējās apmācības centrs, kur visi jauniesaucamie iziet šo divu mēnešu apmācību, un kad bijušajā Krievijas Kara hospitālī, tagadējās Latvijas Kara slimnīcas teritorijā, ir izvietots šis vienotais iesaukuma centrs, kas profesionāli veic pārbaudi, mēs, kavēdami šā likuma pieņemšanu galīgajā veidā, kavējam arī daudz kvalitatīvāku Nacionālo bruņoto spēku, Aizsardzības spēku, veidošanu. Godājamie kolēģi, es gribētu jūs aicināt, apzinoties visas tās nepilnības un trūkumus, kas tiešām ir šinī likumā, pieņemt to pirmajā lasījumā, lai pēc tam, kopīgi gatavojot to otrajam lasījumam, mēs varētu izdarīt visas tās izmaiņas, kuras tika ierosinājuši deputāti un arī citas ieinteresētās institūcijas. Paldies.".
1996_05_30-seq16 language "lv".
1996_05_30-seq16 speaker Andrejs_Krastins-1951.
1996_05_30-seq16 mentions Q822919.
1996_05_30-seq16 mentions Q211.
1996_05_30-seq16 mentions Q4294315.
1996_05_30-seq16 mentions Q159.
1996_05_30-seq16 mentions Q7184.
1996_05_30-seq16 mentions Q30.
1996_05_30-seq16 mentions Q2537847.
1996_05_30-seq16 mentions Q21150316.