Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq123> ?p ?o. }

• 1996_05_30-seq123 type Speech.
• 1996_05_30-seq123 number "123".
• 1996_05_30-seq123 date "1996-05-30".
• 1996_05_30-seq123 isPartOf 1996_05_30.
• 1996_05_30-seq123 spokenAs 29.
• 1996_05_30-seq123 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tiešām, šodien apspriešanai iesniegtais likumprojekts pirmajā lasījumā izraisa vairākus iebildumus. Pirmkārt, likuma teksts ir neskaidrs, pretrunīgs, tas nedod precīzas, skaidras atbildes uz daudziem jautājumiem. Otrkārt, likumprojektam pievienotais ekonomiskais pamatojums nerada pārliecību par iecerētā pasākuma pietiekamu ekonomisko efektu attiecībā uz mūsu valsts budžetu un ekonomisko attīstību kopumā. Treškārt. Likumprojekts nedod skaidru atbildi uz ļoti būtisku jautājumu, kā tiks nodrošināta muitas kontrole tām kravām, kuras no ostas tiks ievestas Latvijā un arī izvestas no Latvijas. Tālāk ielūkosimies pašā likumprojektā. Vispirms par likumprojekta nosaukumu - "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu". Kāds šeit izvirzās iebildums? Šajā nosaukumā ir mēģināts savienot un, varētu teikt, ir sajauktas divas būtiskas lietas. Pirmkārt, brīvosta kā noteiktas teritorijas statuss, un, otrkārt, Rīgas tirdzniecības osta - kā juridiskā persona. Tās ir pilnīgi dažādas lietas, kuras nevar, lūk, iekļaut vienā nosaukumā. Un tas jau liecina par to, ka šis likumprojekts no paša sākuma nav pietiekoši pareizi un precīzi konceptuāli izstrādāts. Tālāk. Mēs lasām, kas ir brīvosta. Brīvosta ir Rīgas tirdzniecības brīvosta - atkal brīvosta - atbilstoši šo noteikumu 3. pantam. Paskatīsimies, kas ir rakstīts 3. pantā. 3. pants sastāv no četrām sadaļām, un viens no formulējumiem ir tāds, ka brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Latvijas Republikas Muitas kodeksa izpratnē. Atšķiram Latvijas Republikas Muitas kodeksu un lasām: "Brīvā muitas zona ir teritorija, kura norobežota no pārējās muitas teritorijas un kurā tiek veikti īpaši muitas kontroles pasākumi." Īpaši muitas kontroles pasākumi, un punkts. Tātad šis definējums 1. pantā atkal mums norāda uz 3. pantu, bet 3. pants mūs vedina uz Muitas kodeksu, un Muitas kodeksā, kā saka, mēs nonākam šajā strupceļā. Un atkal mums nav skaidrs, kas ir šie īpašie muitas kontroles pasākumi. Kas viņi tādi ir? Neviens atbildi uz to nedod. Šis jautājums izvirzījās jau tad, kad šo likumprojektu apsprieda Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Mēs uzdevām šo jautājumu likumprojekta autoriem no Satiksmes ministrijas, bet tā arī viņi mums atbildi nevarēja sniegt. Un vēl arī par citiem jautājumiem. 6. punkts - "Īpaši muitas kontroles pasākumi". Kas šie pasākumi ir - tas nav skaidrs. Nekas nav teikts par nodokļu maksāšanu brīvostas teritorijā, kas un kā maksās nodokļus. Par pārvaldi. Pārvalde, kā mēs redzam no likumprojekta, tātad sastāv no vairākām institūcijām: te ir Ostu padome, te ir Satiksmes ministrija un Rīgas tirdzniecības osta. Nav minēta muita. Šeit jau kolēģis Krisberga kungs ļoti pamatoti par to runāja. Visā šajā problēmā, šajā brīvostas jautājumā un arī brīvās ekonomiskās zonas jautājumā centrālais jautājums ir muita, muitas kontrole. Un to nevar aizstāt ar kaut kādiem īpašiem noteikumiem vai vispār muitu nepieminēt, kā tas šeit ir darīts. Un arī tas ir pretrunā ar to, kas ir teikts. Šī pārvalde, es domāju, ir pretrunā... Kas ir teikts šajā pamatojumā? Tur ir tāds skaists formulējums, ka būs maksimāli augsta patstāvība šai brīvostai. Taču tad rodas jautājums: kas tā būs par augstu patstāvību, ja to pārvaldīs vismaz trīs institūcijas? Kura tad būs tā galīgā, kura tad noteiks, kura pārvaldīs? Nav skaidrs. Tāpat par ostas padomi. Nav skaidrs, kas to ieceļ, kādā sastāvā, uz cik ilgu laiku. Vai padomes sastāvā ir tikai valsts pilnvarnieki? Par to taču ir minēts, ka to nosaka Ministru kabinets, tos ieceļ, bet vai tur būs vēl kādas personas vai nebūs? Nav skaidrs. Tātad tas būtu par pašu likumprojekta tekstu. Tālāk par šīs brīvostas ekonomisko pamatojumu. Viņš mums tika iesniegts, arī izskatījām. Par ko šeit ir runa? Pamatojumā mums cenšas apgalvot to, ka brīvostas teritorijā tiks attīstīta ražošana, tātad izveidos ražotnes un ka tas, lūk, būs šis pozitīvais moments šajā teritorijā. Bet neviena vārda šajā pamatojumā nav par to, kādas konkrēti ražotnes tad Rīgas, lūk, šajā brīvostas teritorijā veidos, ko šeit ražos, ko šeit pārstrādās, cik cilvēku piesaistīs, cik jaunu darba vietu radīs? Par to nav sacīts nekas. Tālāk vienīgi ir minēts tas, ka notiks kravu šķirošana, apstrāde, bet vai to var nosaukt par ražošanu? Otrkārt. Pamatojumā sacīts, ka tiks veicinātas investīcijas, taču no teksta izriet, ka Rīgas tirdzniecības ostas teritorijā nekādu investīciju faktiski nevajag. Šeit tiek apgalvots, ka Rīgas tirdzniecības ostas teritorija, kāda tā ir šodien, ir ļoti piemērota teritorija brīvostas statusam, un tieši tāpēc, ka, lūk, šeit viss ir izveidots. Te jau šodien ir nepieciešamā infrastruktūra, ir pievedceļi - tātad ir viss, kas ir vajadzīgs šajā teritorijā. Jautājums ir: kur tad vēl kaut ko būvēs, arī šīs ražotnes? Šajā sakarībā gribu uzsvērt arī to, ko šeit izteica jau citi runātāji. Proti, ja ir runa par brīvostas teritoriju - un tā tas acīmredzot ir - tad pati piemērotākā šāda teritorija, kur, lūk, tiešām vajadzētu šodien reāli ieguldīt šīs investīcijas, ir Liepājas kara osta. Lūk, tur! Tur šodien tiešām viss ir izpostīts, izlaupīts, tur tiešām nekā nav. Par to pārliecinājās arī mūsu cienītais Ministru kabinets savā izbraukuma sēdē. Lūk, tur tiešām šodien var un vajadzētu izveidot šādu teritoriju, kurā, lūk, šīs investīcijas nāk, kurā iegulda, kurā attīsta visus ceļus, infrastruktūru, to visu, kas tur ir nepieciešams. Tādas teritorijas varētu būt arī citās vietās, teiksim, Ainažu osta. Arī Ainažu ostā šodien ir nepieciešamas, lūk, šādas investīcijas, kas ir vajadzīgas tās izbūvei. Lūk, šeit tad arī varētu radīt šādu teritoriju. Lai nāk šie ārzemnieki iekšā, lai ieliek savu kapitālu, lai ceļ, lai būvē, lai veido! Bet Rīgas tirdzniecības ostā tas jautājums nav skaidrs. Tālāk par to, ko šī brīvosta dos valstij. Par to ekonomiskajā pamatojumā ir minēti skaitļi. Arī šeit tos jau minēja. Pirmkārt, par šo pieaugumu. Jāsaka gan, ka šie skaitļi ir ļoti, ļoti pieticīgi, lai neteiktu vairāk, ja par 6,6% palielinās iekšzemes kopprodukts... Ja ir 6,6% no ikgadējā pieauguma, tad tā nav vispār. Mēs šodien jau zinām, kāds mums vispār ir iekšzemes kopprodukta pieaugums. Un, ja no šī pieauguma, kas tur ir plānots, vēl 6,6%, tad tas nav sevišķi nozīmīgi. Tālāk arī par nodokļiem. Šeit tas jautājums jau tika skarts. Tātad to, kas ir pašā ostas teritorijā, no nodokļiem atbrīvo. Līdz ar to cerības saņemt nodokļus ir tikai no tā, ko maksās ārpus ostas teritorijas, tātad apkārtējā teritorijā. Šeit tiek minēts sociālais nodoklis un tiek minēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šie skaitļi arī, kā mēs parēķinājām, ir ļoti, ļoti niecīgi. Sociālais nodoklis tātad no šī prognozētā pieauguma - 1,1 miljona - sastāda 0,34% no šajā gadā plānotā sociālā nodokļa, ko ir paredzēts šogad ieņemt budžetā. Un arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 0,75 miljoni - ir tikai 0,5% no plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko šogad ir plānots saņemt budžetā. Jāsaka, šie skaitļi ir ļoti pieticīgi. Un vēl otrs moments. Šajā pamatojumā nav arī metodikas, paša aprēķina, kā šie skaitļi ir iegūti. Šeit ir minēts šis pieaugums, investīcijas. Tas ir kā tāds priekšnosacījums - 13,1 miljons. Bet kāpēc tieši 13,1? Uz kāda pamata šis cipars tiek minēts? Vai būs vairāk vai būs mazāk, kas to lai zina. Šeit aprēķini nav sniegti, bet no pamatojuma mēs to neredzam. Rezumē. Šis likumprojekts tāds, kāds viņš ir izstrādāts šodien, nav pieņemams tāpēc, ka, lūk, nav šī ekonomiskā pamatojuma un arī pats likumprojekta teksts nav ne konceptuāli, ne redakcionāli pienācīgi izstrādāts. Bet tajā pašā laikā es gribu izteikt arī tādu, varētu teikt, konstruktīvu priekšlikumu. Pēc mūsu domām, mūsu frakcijas deputāti arī tā uzskata, ka mēs principā neesam pret brīvostas statusu kā tādu un arī pret brīvo ekonomisko zonu kā tādu. Tomēr mēs uzskatām, ka metodoloģiski un konceptuāli pareizāk būtu iet citu ceļu, proti, vispirms vajadzētu izstrādāt likumprojektu un pieņemt likumu vispār par brīvajām ekonomiskajām zonām, to skaitā arī par brīvostas statusu, kurā būtu ļoti detalizēti, skaidri un noteikti visi šie jautājumi atrunāti un parādīti, lai pēc tam nebūtu nekādu jautājumu par tiem nosacījumiem, kas notiks iekšpusē un ārpusē ar nodokļiem, muitu. Visi šie jautājumi tur būtu precīzi un skaidri atrunāti. Un tālāk, lūk, to, kurai konkrētajai teritorijai šo piemērot, to varētu noteikt vai nu ar attiecīgu valdības lēmumu... Šeit varētu nākt arī pašvaldības ar savu iniciatīvu un tā tālāk. Un to tad varētu lemt. Taču šis likumiskais pamats būtu jau noteikts, un tas būtu visiem vienāds, pie tam skaidri iestrādāts likumā. Tāds ir mūsu priekšlikums. Paldies.".
• 1996_05_30-seq123 language "lv".
• 1996_05_30-seq123 speaker Elmars__Zelgalvis-1938.
• 1996_05_30-seq123 mentions Q211.
• 1996_05_30-seq123 mentions Q2660080.
• 1996_05_30-seq123 mentions Q3018073.