Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq119> ?p ?o. }

• 1996_05_30-seq119 type Speech.
• 1996_05_30-seq119 number "119".
• 1996_05_30-seq119 date "1996-05-30".
• 1996_05_30-seq119 isPartOf 1996_05_30.
• 1996_05_30-seq119 spokenAs 29.
• 1996_05_30-seq119 spokenText "Godātā Saeima! Īsti nopietni pret šo lietu nespēju attiekties. Atvainojos par to. Ienāk prātā rakstnieks Alberts Bels, kas, kādreiz izlasījis vienu galīgi nepieņemamu literāru darbu, teica tā: "Šis autors ir lieliski atstājis milzīgas iespējas pilnveidoties. Pats sev atstāj šīs iespējas." Mums šeit tās iespējas ir vēl milzīgākas. Rodas vispirms daži jautājumi. Viens no Milgrāvja man uzdeva tādu: "Vai tad starp mani un kaimiņa māju cels Berlīnes mūri?" Es jautāju, kāpēc tad viņš domā, ka tādu mūri cels? "Pretējā gadījumā mēs ar kaimiņu sastrādāsimies un viņš lētās preces man pa logu pasviedīs." Es jau domāju par to, ka robežas ies pa ielas vidu šur tur, un patiešām ir jautājums vietā. Cik tad būs muitas punktu? Kā šos muitas punktus apsargās? Kā šo robežu apsargās? Jo nevar taču pastāvēt beznodokļu zona un turpat blakus - ar nodokļiem nomākti uzņēmumi un cilvēki. Un no nodokļiem atbrīvoti veikali un no muitas nodevām atbrīvoti veikali, bet turpat blakus - ar visām šīm nodevām, kuros strādās tādi paši rīdzinieki - un strādās, cik ir paredzēts, vismaz tūkstošiem cilvēku brauks pāri šai robežai. Tad rodas vienkāršs jautājums - vai viņu somas arī kontrolēs? Rodas tādi sīki jautājumi, uz kuriem uzreiz uzduras. Mums ir iesniegts (uz 34 lapaspusēm) brīvostas ekonomiskais pamatojums, taču, ja izlasa šo pamatojumu, tad ne uz vienu nopietnu jautājumu tur nav atbildes. Tur ir tikai tukši apgalvojumi. Bet, kā mēs zinām, Ministru kabineta noteikumi nr. 137, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, jau darbojas. Un interesantākais ir tas, ka tas lielais pamatojums ir pilnīgi bez neviena paraksta, nav nosaukts neviens uzvārds, nav minēts neviens atbildīgais cilvēks, nevienu eksperts, kas pie tā būtu strādājis. Ir minēts tikai kaut kāds vārdā nenosaukts Maltas pārstāvis, kas arī pārstāvētu Rīgas ostu, bet uzvārdu mēs tā arī neuzzinām, un mēs nezinām, kas tas par cilvēku - no Itālijas vai no šīs Itālijas pievalsts. Šajā pamatojumā nav skaitļu, kas būtu iegūti uz aprēķinu pamata. Ir tikai tukši apgalvojumi, ka pieaugs par 40%, ja būs investori... Jāsaka, ka tad, kad mums taisīja plānus komunisti, - tad vismaz bija kaut kāds balstījums uz kaut kādiem aprēķiniem. Te ir tikai apgalvojumi. Tad ir tāds jautājums - vai brīvostas vai brīvās beznodokļu zonas iedzīvotāji tiks izglītoti? Kas maksās par viņu izglītību? Vesela rinda jautājumu. Kur šos līdzekļus ņems, ja viņi nemaksās neko? Tātad šie līdzekļi kaut kur būs jāņem. Šos līdzekļus tātad ņems no pārējās Latvijas iedzīvotājiem. Gan par vides aizsardzību, gan par armiju, gan... vārdu sakot, visi. Par pensijām arī. Varbūt sociālie nodokļi arī tiks samazināti. Nekas tur nav redzams. Kādus tieši nodokļus tur pieņems? Vai vispār noņems vai samazinās? Kas tad tas par pamatojumu, ja galvenie jautājumi tur ir apieti. Ir tikai apgalvojumi. Kā zinām, ostas šobrīd ir veiksmīgākās valsts ienākumu āderes. Tātad šīs āderes tiek aiztaisītas ciet. Un tajā pašā laikā pamatojumā ir apgalvojums, ka ienākumi no nodokļiem pieaugs par tik un tik. Nu nevar saprast, vai tas ir pa jokam vai nopietni. Pieaugs ienākumi no nodokļiem. No kādiem nodokļiem? Tad rodas tāds jautājums. Starp citu, ir jocīgi, ka pasaules brīvostu vai brīvo zonu pieredze izdota ļoti skaistā noformējumā. Kas un par kādiem līdzekļiem to skaisto izdevumu ir noformējis? Tajā izdevumā "starp rindiņām" pavīd tas, ka Filipīnās ir divas brīvostas, kuras uzplaukst, un līdzsvaru valsts iegūstot uz... tā kā panīkušās citas pilsētas šīs uzplaukstošās pilsētas līdzsvarojot. Mums arī tātad brīvā zona uzplauks, bet pārējā pilsētas daļa panīks, jo, neapšaubāmi, konkurēt nevarēs, ja nebūs tur "Berlīnes mūra" priekšā. Ar tiem veikaliem, kas brīvajā zonā būs, kuriem nebūs nekādu nodokļu... Kādā veidā var konkurēt uzņēmējs, kuram ir dažkārt jāmaksā nodokļos pat 60% no savas peļņas, pret tādu uzņēmumu, kurš būs daļēji, uz pusi, atbrīvots vai vispār atbrīvots no nodokļiem un no muitas? Es nesaprotu, kā te var būt apgalvojums, ka uzplaukums notiks arī pārējā Latvijas daļā, ja šī nevienlīdzība uzņēmējdarbībā būs reāli turpat redzama. Zināt, šie apgalvojumi skan apmēram tā kā kādreiz komunistu laikos apgalvojums, ka komunismā ražošana uzplauks tāpēc, ka tur visi strādās sabiedrības labā, bet kapitālismā katrs domā tikai par savu labumu, tāpēc nekas labs nevar būt. Tas ir, ja labs nodoms, vajag būt labam rezultātam. Es uztraucies esmu par to, ka mums jau ir ļoti rūgta pieredze ar privatizācijas sertifikātiem. Apgalvoja, ka tas būs brīnumlīdzeklis, lai padarītu vismaz krietnu daļu Latvijas iedzīvotāju bagātus, turīgus vai par uzņēmējiem. Mēs zinām, ka sakarā ar šiem sertifikātiem valsts ir iztērējusi vairāk nekā 10 miljonus lieku ierēdņu algošanai un ka ar tiem sertifikātiem ir notikušas krimināllietas, mēs noslogojam bankas un par to maksājam, par telpām maksājam un tā tālāk, un maksāsim vēl par daudz ko. Un gandrīz piespiedu kārtā tagad privatizēs dzīvokļus. Nekas no gaidītā brīnuma nenotika, jo ekonomikā, it sevišķi tirgus ekonomikā, vienotas panacejas, viena brīnumlīdzekļa, ar ko pacelt saimniecību... brīnumlīdzekļi tikai rada vienas sistēmas izregulēšanos. Piemēram, pastāv sistēmu teorijā tāds jēdziens - ja vienā vietā tiek kaut kas ļoti attīstīts, tad tas var sistēmu izlīdzsvarot un pat sagraut. Ja mēs saimnieciskajā dzīvē pieturēsimies pie "fantoma", ka var ar noteiktu viena veida līdzekli kaut ko izlabot, mēs tikai sagrausim visu savu saimniecību. Un bija otra "panaceja", ko... paldies Dievam, vadošie politiķi tika pārliecināti no normāli domājošo cilvēku puses, ka nevar Latvijas saimniecību uzlabot, ja mēs pēkšņi devalvēsim latu. Skaisti jau vienā brīdī tas izskatītos, bet kopumā tas būtu milzīgs trieciens saimniecībai. Tā būtu izregulēšana atkal. Šī ticība panacejai ir izpaudusies tagad ticībā brīvostai vai brīvai ekonomiskajai zonai. Vajadzētu par to visu ļoti nopietni padomāt, jo pretējā gadījumā mēs panāksim tikai pretēju rezultātu. Ja mēs gribam runāt par nepieciešamību samazināt nodokļus un radīt apstākļus, lai tiešām te nāktu investīcijas iekšā un lai Latvijas ostas attīstītos, tad pieejai jābūt pavisam citādai. Tad varbūt vajadzēja ieklausīties Tautas kustības "Latvijai" programmā, kas paredzēja vispār nodokļus samazināt un tos kompensēt citādā ceļā. Par šo ceļu mēs saņēmām izsmieklu. Par vienu ceļu - klusēšanu, par otru - izsmieklu. Tas viens ceļš bija iekasēt nodokļus normāli vai vismaz par 10 procentiem vairāk, nekā līdz šim iekasē, un otrs ceļš bija lūgt starptautisko sabiedrību valstiskā kārtā piešķirt uz dažiem gadiem humāno palīdzību, kamēr mēs dabūjam "pirmo elpu". Par to mēs saņēmām izsmieklu. Es domāju tā: ja šī programma un šis likumprojekts (faktiski - noteikumi, kuri jau sākuši darboties no 10. aprīļa) netiks apturēts un par jaunu pārskatīts, tad mēs piedzīvosim lielu vilšanos un pēc trīs gadiem vajadzēs runāt par to tāpat, kā mēs runājam gan par Gaiļa ierēdņu veidošanu, kas tikai sarežģījumus radīja, gan par sertifikātiem, gan par citām lietām, kur mēs esam "ķēruši vēju", nopietni neko neapspriežot, nopietni neanalizējot. Es gribu uzsvērt to, ka tikmēr par šo likumprojektu nevar balsot un tikmēr nevar to pat skatīt tālāk, pirms nebūs paraksta zem īsta pamatojuma. Īsta pamatojuma, nevis tikai apgalvojumiem, kuros šīs 34 lappuses būtībā vairāk sastāv no iepriekšējo notikumu analīzes, kuriem nav nekāda sakara ar brīvostas statusu. Es domāju, ka vajadzētu vienreiz, dāmas un kungi, nopietni pieiet jautājumam, kas var pavērst Latvijas likteni pavisam negaidītā virzienā un radīt mums sarežģījumus - arī tādus, kurus es šobrīd nepieminēju, bet par kuriem varbūt runās kādi domājoši cilvēki pēc manis. Paldies par uzmanību!".
• 1996_05_30-seq119 language "lv".
• 1996_05_30-seq119 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q822919.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q211.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q2660080.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q38.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q3018073.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q43048.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q64.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q233.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q928.
• 1996_05_30-seq119 mentions Q4082977.