Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq117> ?p ?o. }

• 1996_05_30-seq117 type Speech.
• 1996_05_30-seq117 number "117".
• 1996_05_30-seq117 date "1996-05-30".
• 1996_05_30-seq117 isPartOf 1996_05_30.
• 1996_05_30-seq117 spokenAs 77.
• 1996_05_30-seq117 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Dokuments nr. 692 - "Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu". Tie ir izdoti 81. panta kārtībā, un šos noteikumus Saeima pieņēma izskatīšanai. Tagad saskaņā ar Kārtības rulli tie ir izskatāmi normālā likumdošanas procedūrā trijos lasījumos. Tautsaimniecības komisija iesniedz tos pirmajā lasījumā. Es esmu ievēlēts komisijas vārdā būt par ziņotāju. Vispirms par šo likumprojektu, kuru mēs izskatām kā noteikumus. Vispirms varbūt secinājumi un vispārējs raksturojums. Vispirms es gribu teikt, ka šie noteikumi ir pieņemti kā atbilstoši valdības deklarācijai, kura tika iesniegta Saeimā. Proti, ka jārealizē eksporta veicināšanas programma, kuras mērķis būtu veidot optimālas eksporta un importa proporcijas un sakārtot ekonomiskās attiecības atbilstoši valsts līmenī noteiktajām prioritātēm. Viens no eksporta veicināšanas mehānismiem ir brīvās ekonomiskās zonas, tajā skaitā brīvostas, izveidošana. Ja runājam par mērķi, tad zināmā mērā varētu teikt, ka, veidojot šo brīvostu, šis mērķis ir bijis piesaistīt investīcijas, palielināt Rīgas tirdzniecības ostas jaudas un efektivitāti. Tātad - vispirms pašas ostas interesēs, bet galvenokārt arī visas valsts ekonomiskajās interesēs. Jo ostu saimnieciskās darbības aktivizēšana, kā zināms, rada kumulatīvo efektu citās tautas saimniecības jomās - celtniecībā, transportā, telekomunikācijās, palielinās pieprasījums pēc finansu, menedžmenta, juridiskiem un citiem pakalpojumiem. Pieaugot šīm aktivitātēm, tiek radīts papildu nacionālais ienākums, kas, ņemot vērā Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko izvietojumu, var būt ļoti nozīmīgs. Tagad atļaušos citēt dažus atzinumus par šiem noteikumiem, kurus mēs izskatām kā likumprojektu pirmajā lasījumā. Vispirms - Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas atzinums. Ministrija to ir iesniegusi arī jums, godātie deputāti. Es citēšu tikai vienu rindkopu: "Brīvās ekonomiskās zonas izveidi ostas teritorijā ir paredzēts izmantot vairākās Latvijas ostās. Tā kā pie brīvostas izveides strādā arī mūsu kaimiņvalstīs, brīvo ekonomisko zonu izveide Latvijas ostās ir vērtējama pozitīvi arī no mūsu valsts ostu starptautiskās konkurētspējas aspekta. Augstas konkurētspējas saglabāšana attiecībā pret ostām kaimiņu valstīs ir būtiska, ņemot vērā tranzītkoridora lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecībā." Tālāk. Varbūt nedaudz raksturošu šo situāciju ar skaitļiem. Vispirms - par pašu ostu. Tuvāko triju, piecu gadu laikā, uzlabojot pakalpojumu līmeni, pateicoties jaunu ražotņu izveidošanai, kravu gada apgrozījums var pieaugt par 70-80 procentiem. Tas savukārt veicinās Rīgas tirdzniecības ostas neto apgrozījuma pieaugumu par 40 procentiem. Kopējais brīvostas neto apgrozījums var būt 25-29 miljoni latu, bet tīrā peļņa 4,5 - 6 miljoni. Bet šeit ir runa par pašu ostu. Bet, kā es jau pašā sākumā teicu, šis varbūtējais ekonomiskais efekts attiecas ne tikai uz pašu ostu, bet arī uz vispārējo ekonomisko situāciju, par ko runā Ekonomikas ministrija. Tātad brīvostas izveidošana, kā liecina daudzu pasaules valstu pieredze, ne tikai veicina eksportu, bet vienlaicīgi palielina arī iekšzemes kopprodukta apjomu. Ik gadus, ja investē apmēram 13 miljonus valsts teritorijā, iekšzemes kopprodukta papildu pieaugums gadā varētu būt 37 miljoni latu vai 6,7% no Latvijas kopējā tagadējā iekšzemes kopprodukta pieauguma. Tas ir vispārējs raksturojums un vispārēji skaitļi. Bet, es domāju, deputātus interesē ne tikai šis projekts kā tāds, bet vairāk interesē pati šī ostas izveide, tiesiskais muitas nodokļa un iekšējās kārtības režīms. Tā es vienkārši varētu raksturot brīvostas režīmu. Pats nosaukums "brīvosta", manuprāt, ir ne visai precīzs. Pēc šā nosaukuma iznāk, ka šeit būtu it kā neierobežota brīvība un līdz ar to nekontrolējama kontrabanda, migrācija vai kaut kas tamlīdzīgs. Protams, ja kredītu kontroli neveic, tad jau var visādi būt. Bet, kas attiecas uz likumu, likums faktiski nosaka, ka ostas teritorija kļūst par vienotu muitas noliktavu. Līdzko ostā piestāj kuģi, tie, protams, tiek fiksēti. Tālāk. Kravas iekraujot un izkraujot tiek fiksētas gan ostas kompjūteros jeb datoros, gan arī kopējos muitas datoros. Tālāk. Preces tiek apstrādātas vai fasētas, vai citādi pārveidotas, un tās tālāk dodas, pieņemsim, uz Latvijas teritoriju, tad viņas muitas lielo noliktavu, "brīvvalsti", atstāj un tiek maksāti visi nodokļi, kas ir paredzēti, - akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodoklis. Tāpat arī, ienākot Latvijas teritorijas šajā brīvostā, ko sauktu par lielo muitas noliktavu, ne citādi, - tajā ienākot, preces atkal ir muitas kontrolē, maksāti tiek visi šie nodokļi, par kuriem es runāju. Pašā ostas teritorijā, notiekot uzņēmējdarbībai, uzņēmumi arī maksā tos nodokļus, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībā. Tagad - par pašu likumprojektu. Protams, tas ir pirmais lasījums, un es nevaru runāt tieši par attiecīgajiem pantiem un runāt par tiem uzlabojumiem, kuriem vajadzētu būt šeit. Bet es tomēr centīšos ļoti īsi pateikt. Mēs Tautsaimniecības komisijā esam jau saņēmuši gan no Finansu ministrijas konkrētus iesniegumus par pantu labojumiem, gan no Valsts ieņēmumu dienesta, tas ir, Rīgas ostas muitas, priekšlikumus par atsevišķu pantu labojumiem, un es domāju, ka tiešām šis muitas režīms nav precīzi fiksēts šajā likumprojektā un ka trešajā lasījumā noteikti vajadzētu to fiksēt viennozīmīgi, lai šeit nebūtu kaut kādas divdomības un dažādi traktējumi un lai tas pilnīgi atbilstu jaunā Muitas kodeksa prasībām. Arī par nodokļiem ir jābūt pilnīgai skaidrībai, un tāpēc Finansu ministrija ierosina, kādā veidā šī situācija šobrīd būtu kārtojama. Godātie deputāti, ļoti interesants ir pārejas noteikumu viens punkts. Es varbūt varētu uzzināt arī jūsu bažas par brīvostas režīmu. Proti, brīvostas režīms tiek attiecināts uz brīvostas teritorijas daļām pakāpeniski. Ar satiksmes ministra rīkojumu. Un saskaņots ar Finansu ministriju. Tātad finansu ministram vai Finansu ministrijai ir veto tiesības uz teritoriju. Kādā ziņā? Es domāju, tādā ziņā, ka, ja šī teritorija neatbilst brīvostas prasībām, tad es nedomāju, ka Finansu ministrija, ar kuru būs jāsaskaņo un kura, pārbaudot, es atvainojos, kaut vai to, vai šis žogs ir kārtībā, vai muita ir apgādāta ar kompjūteriem, kuri būtu attiecīgi savienoti ar muitas kompjūteriem un tā tālāk... Finansu ministrija tādā veidā nodokļu ieņēmumus samazinātu, ka viņi dod šo atļauju. Un tāpēc šīs veto tiesības Finansu ministrijai, es domāju, ir pamatotas, ņemot vērā, ka šis brīvostas režīms uz brīvostas teritorijas daļām jāattiecina tiešām pakāpeniski un ar garantijām un šīs garantijas ir jāuzņemas Finansu ministrijai un Satiksmes ministrijai. Ir šeit juridiskā ziņā... piemēram, 2. pants, kur teikts, ka likums par ostām un citi tiesību akti attiecas uz brīvostu tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šīm noteikumu normām. Es domāju, ka otrajā lasījumā šeit noteikti vajag precīzi uzrakstīt, jo tādus termiņus mēs vairs nelietojam. Ir arī citas lietas, kuras, es domāju, Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, tas ir, muitas... Un, spriežot vispār par ostu likumiem, kad godātais kolēģis Liepas kungs, deputāts Liepa, bija aicinājis arī citus ostu pārstāvjus, to skaitā visas Rīgas ostas vadību, izteikties par šo likumprojektu, -tad mēs šeit nedzirdējām kategorisku noraidījumu. Bet, strādājot pie otrā un trešā lasījuma, šie panti ir jāpilnveido - un kopīgi ar ekspertiem un arī lietpratējiem ostu lietās. Tas nu ir skaidrs. Nobeidzot šo savu varbūt īso ziņojumu, komisijas vārdā aicinu jūs balsot par šo likumprojektu un pieņemt pirmajā lasījumā. Tautsaimniecības komisijas vārdā es aicinu un informēju jūs par to, ka ir arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, arī viņi atbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi šo darbu uzsākt, šis likumprojekts ir varbūt viena no šā darba sastāvdaļām, tas ir domāts arī pārējām ostām. Ar vienu no ostām šis darbs ir jāsāk konkrēti.".
• 1996_05_30-seq117 language "lv".
• 1996_05_30-seq117 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1996_05_30-seq117 mentions Q822919.
• 1996_05_30-seq117 mentions Q211.
• 1996_05_30-seq117 mentions Q2660080.
• 1996_05_30-seq117 mentions Q21625222.
• 1996_05_30-seq117 mentions Q3018073.
• 1996_05_30-seq117 mentions Q3498695.
• 1996_05_30-seq117 mentions Q6866808.