Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq105> ?p ?o. }

• 1996_05_30-seq105 type Speech.
• 1996_05_30-seq105 number "105".
• 1996_05_30-seq105 date "1996-05-30".
• 1996_05_30-seq105 isPartOf 1996_05_30.
• 1996_05_30-seq105 spokenAs 29.
• 1996_05_30-seq105 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kā šeit pamatoja jau Kārlis Čerāns, Māris Gailis ir tas politiķis, kas runā vienu, bet darbi ir pilnīgi citādāki. Paskatīsimies pavisam nesenā pagātnē. 1995. gada 17. janvārī "Lauku Avīzē" Gailis, toreiz vēl būdams premjerministrs, teica par savas valdības prioritātēm tā: pirmkārt, valsts un pilsoņu drošība, kas ietver valsts aizsardzības stiprināšanu, nesaudzīga cīņa ar noziedzību, korupciju un nodokļu nemaksāšanu; otrkārt, Latvijas lauku attīstība; treškārt, izglītība. Lūk, šie skaistie vārdi, kas vienmēr ir gājuši līdzi Mārim Gailim. Bet kā ir bijis ar šiem darbiem? Tad, kad viņš bija aizsardzības ministrs un vienlaicīgi premjerministrs, reizi nedēļā uz pāris stundām ieskrienot Aizsardzības ministrijas ēkā, ar šādu savu vadības stilu faktiski ir novedis Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus pie iznīcības sliekšņa. Visi šie parādi, kas ir sakrājušies šobrīd karaspēka daļām par ūdeni, par elektrību, par apkuri un tā tālāk, kā slogs gulstas arī uz pašreizējo aizsardzības ministru, un tāpēc rodas šīs problēmas, ka Robežapsardzības spēkiem te vienai, te otrai daļai atslēdz elektrību un tā tālāk. Tās visas ir Māra Gaiļa kā valstsvīra darbošanās sekas. Tāpat ir ar šo valsts aizsardzības stiprināšanu. Tāpat ir ar šo cīņu pret noziedzību, korupciju, nodokļu nemaksāšanu. Mēs zinām to, ka vairāk nekā puse nodokļu Latvijā tā arī netiek iekasēta. Tā spoži ir darbojies Māris Gailis, teikdams, ka tā ir bijusi prioritāte. Kā ir ar Latvijas lauku attīstību - bet šeit, man liekas, nevienam nav jāpaskaidro, kā viņš ir realizējis šo prioritāti. Par izglītību, par panākumiem šeit mēs varējām pārliecināties pagājušā gada rudenī lielajos skolotāju streikos, nemieros, demonstrācijās. Māris Gailis 1995. gada 21. jūlijā laikrakstā "Diena" teica: "Budžeta krīze atrisināsies pēc dažiem mēnešiem. Samazināsim šo budžetu, nākamajā gadā pieņemsim budžetu bez deficīta." Kas notika īstenībā? Pats viņš pēc gada, 1996. gada februārī, "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ir spiests atzīt: "Budžeta deficīts palielinājās no 2 līdz gandrīz 4%, un nebija jau man arī citu iespēju, kā vien diezgan pamatīgās krīzes apstākļos paaugstināt budžeta deficītu." Redzam - runā vienu, dara pilnīgi citu; sola vienu, bet seko pilnīgi pretēja rīcība. 1996. gada 7. februārī "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" Gailis lielīgi saka: "Man palaimējās strādāt...", "pastrādāt" - tā viņš saka, nevis "strādāt", bet "pastrādāt". Tas ir tiešām precīzi viņa šis stils. Viņš nevis strādā, bet pastrādā: "Man palaimējies pastrādāt dažādās jomās - Ārējo ekonomisko sakaru departamentā, Ārlietu ministrijā par valsts sekretāru, esmu organizējis valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, vadījis valdību, bet tagad pievilcību strādāt šajā ministrijā..." domāta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - "... saskatu apstāklī, ka tās pārziņā ir arī būvniecība, ar kuru, var teikt, esmu saistīts ar ģimenes saitēm. Man ir pieredze kā kādreizējam galdniekam un mēbeļu ražotājam." Kolosāli! Un tad ir arī loģiski, ka viņš saka: "Es faktiski šo ministriju redzu kā mazu valsts plānu, kur būvēt servisa objektus, dzīvojamās mājas un citus objektus." Un tas ir viss, ministra kungs! Mazs ģimenes uzņēmums jums laikam ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un vairāk itin nekas! "Tikai 15 mēnešus biju valdības vadītājs," saka Gailis, "tomēr domāju, ka manā laikā daža laba lieta tika izdarīta, īpaši banku krīzes vadīšanā." Kā ir īstenībā? 6. Saeima bija spiesta izveidot Izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu to, kas noticis ar banku "Baltija". Kā viņš novadījis šo krīzi - to mēs redzam: ir sagrauta lielākā banka Baltijas valstīs, 149 000 noguldītāju nezina, vai viņiem vēl paliek cerība atgūt kaut daļu noguldījumu. Un neviens par to arī neliekas ne zinis, ka šie cilvēki ir zaudējuši pēdējos iztikas līdzekļus, ka viņi atrodas uz dzīvības un nāves robežas. Bet Gailis saka: "Es lieliski novadīju banku krīzi." Tas būtu par noguldītājiem, bet kā ir ar bezdarbu, kā ir ar bezdarbniekiem, kā ir ar maznodrošinātajiem, sevišķi pensionāriem? Māris Gailis Jelgavā pasaka ļoti skaidri (tas publicēts 1996. gada 20. marta laikrakstā "Panorama Latvii"): "Aizvediet pensionārus uz Baltkrieviju, lai paskatās, cik slikti tur dzīvo, tad viņi sapratīs, cik labi ir pie mums." Tas ir viss, ko var piedāvāt ministrs. Tās ir viņa programmas, tā ir reģionālās attīstības koncepcija - aizvest pensionārus uz Baltkrieviju. Voluntārs, cinisks... Faktiski, es domāju, tā ir pat ņirgāšanās par cilvēkiem, ja šādā veidā var izteikties ministrs. Tad, kad Joahims Zīgerists, Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs, piedāvāja visām partijām Latvijā kopīgi sadarboties, lai risinātu investīciju jautājumus, lai cilvēkiem risinātu sociālās palīdzības jautājumus, lai palīdzētu bezdarbniekiem, pensionāriem un tā tālāk, atsaucās Jānis Jurkāns, atsaucās Stroganovs, bet Gaili, kuram būtu par to jārūpējas kā ministram, kā valstsvīram, protams, šāds darbs nemaz neinteresē. Viņš var piedāvāt tikai to: "Aizvediet pensionārus uz Baltkrieviju!" Jā, Gailis saka, ka viņš ir reformu veicējs. 1993. gada 28. jūnijā laikrakstā "Diena" Māris Gailis saka: "Es gribētu kļūt par jauno valsts ierēdņu šefu, izveidot skolu." 1993. gada 21. oktobrī Gailis saka: "Jau martā ar Levitu sākām strādāt pie jaunās struktūras modeļa un secinājām, ka, lai valsts reformas ieviestu, ir nepieciešama ministrija." Viņš arī pats to vadīja pēc tam un veidoja tās darbu. Viņš saka: "Mani vienmēr ir aizrāvušas pārmaiņas!" Jā, Gailim pārmaiņas ir patikušas. Vai tās ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas, - tas nav svarīgi, Gailim ir patikušas pārmaiņas! Un tā šīs pārmaiņas nāk te vienā jomā, te otrā, pēc kurām valsts vairs nevar atkopties gadiem ilgi, jo neko stabilu viņš ar savu darbu tā arī nav spējis izveidot. 1996. gada 7. februārī "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" Gailis pašapmierināti saka: "Pats par šo ierēdņu reformu esmu gandarīts. Īpašu gandarījumu izjūtu arī par manas valdības laikā pieņemto sociālo reformu. Tas bija visgrūtākais darbs. Mūsu pensiju sistēma, kā esmu dzirdējis, ir vismodernākā ne tikai visā Centrālajā un Austrumu Eiropā, bet ir arī mūsdienīgāka nekā lielā daļā attīstīto valstu." Nu var jau miesassargu ielenkumā pateikt šādus lielīgus vārdus, bet lai iziet šis ministra kungs uz ielas un pasaka to pensionāriem acīs. Es esmu visai nobažījies par to, kāda būs, cik spontāna šo cilvēku reakcija uz šādiem apgalvojumiem. Es domāju, ka to novērtē ne tikai cilvēki, bet to novērtē arī reāli domājoši politiķi. Un tā mūsu premjerministrs Andris Šķēle arī saka 1996. gada 1. aprīlī laikrakstā "Diena". Pēc Šķēles domām, ierēdņu reforma Latvijā ir nevis neizdevusies, bet vienkārši nav izdevusies. Kā negatīvu parādību premjerministrs minēja arī to, ka ierēdņi tomēr ir politizēti. Un ir jautājums: kādas ir konkrētu partiju intereses? Un tādēļ valdība vēlas 81. panta kārtībā mainīt likumu par civildienestu. Tā ir laba, pareiza doma, bet jāsāk, es domāju, valdības galvam ir ar to, ka jānomaina ministrs, kas visas šīs "ziepes ir ievārījis" un tad jāmēģina vēl saglabāt to, ko var saglābt. Tā ka Šķēles kunga izteikumi ir pareizi. Un es tikai domāju, ka jāseko ir arī konkrētai un asai rīcībai. Mums, deputātiem, ir jāpalīdz premjeram strādāt. Par reģionu attīstību, investīcijām, bezdarba likvidēšanu, cīņu pret nabadzību Gailis nedomā un nestrādā šajā jomā. Tā vietā, kā mēs redzam, ir kabinetu un ministrijas remonti. Tas ir tas, ko viņš saka, - būvdarbi, ģimeniskās saites, kas mani pie tā saista. Jā, to mēs uzreiz arī redzam. 1995. gada 25. septembrī "Neatkarīgajā Cīņā" Gailis saka: "... Tātad interjera iekārtošana. Tas zināmā mērā man ir kā jājamais zirdziņš, interjers jebkurā telpā man vienmēr ir šķitis ļoti svarīgs." Precīzāk būtu teikt, ka nevis jebkurā telpā, bet telpā, kurā viņš apgrozās. To mēs zinām, kā viņš iekārtoja ar vēsturiskām mēbelēm savu premjera kabinetu, un, tiklīdz viņš bija dabūjis jaunu amatu - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, tā tūdaļ sekoja grandiozais projekts par remontdarbiem, kas šajā ministrijā jāveic. 1996. gada 30. marta avīzē "Atmoda Atpūtai" ir informācija par to, ka Gaiļa ministrijas ēkas remontam tiek nosaukta summa - 350 000 latu. Tad, kad valstī nav investīciju, trūkst investīciju, kad jārisina bezdarba un citas reģionālās attīstības problēmas, Gailis redz pašu svarīgāko jautājumu - būvdarbus, remontdarbus paša ministrijā. Informācija: bijis izsludināts arī konkurss remontdarbu veikšanai, tajā piedalījušies astoņi arhitektu biroji, triumfējusi firma "Sīlis, Zābers un Kļava". Visus plānus vērtējusi komisija, kurā bijusi arī ministra sieva Zaiga Gaile. Arī interesants gājiens. Pie tam 350 000 latu esot nepieciešami tikai remontdarbu pirmajam etapam, jo kāda arhitektu firma esot aprēķinājusi, ka visu darbu veikšanai nepieciešami 800 000 latu. Premjerministrs Šķēle pasaka skaidri: "Gailis neko manas valdības laikā neremontēs!" Arī premjerministrs ir spiests tātad nosodīt šādus Gaiļa voluntārus plānus, bet es domāju, ka šeit vienkārši morāls nosodījums šo cilvēku neapstādinās, tāpēc viņš ir jāatbrīvo no ministra amata un nekavējoties. Par saviem darba pienākumiem, kā mēs secinājām, Gailis nerūpējas, toties par sevi un par saviem cilvēkiem parūpēties viņš gan neaizmirst. Mēs 1996. gada 2. marta laikrakstā "Diena" lasām informāciju, ka Gailis saņēmis pulksteni no Alejas komercbankas prezidenta, ka viņš bija iedevis atļauju, pēc neoficiāli apstiprinātas informācijas, ar mutisku rīkojumu arī turpmāk šai bankai apkalpot valsts budžeta kontus Daugavpilī."Rīgas Balss" 1996. gada 22. aprīlī paskaidro sīkāk, ka dāvana, tas nieka pulkstenītis, kas maksājis līdz 10 000 dolāru, Gailim pasniegta pagājušā gada janvāra sākumā, kad viņš divas dienas bija Daugavpilī, kur apmeklējis arī "Latvijas ceļa" biroju un kur Vasiļjevs pasniedzis kopā ar firmas "Lat West east" pārstāvi, tagad nelaiķi, Generalovu šo pulksteni, un ka 1995. gada sākumā tieši pēc Gaiļa ... finansu ministrs Piebalgs panāca, lai Alejas komercbankai ļauj apkalpot daļu no valsts budžeta kontiem, kas ikvienai bankai tātad rada labas iespējas gūt papildu ienākumus. Kā zināms, Vasiļjevs balotējās "Latvijas ceļa" sarakstā. Pats Gailis no tā izdarīja tikai vienu secinājumu, viņš pateica sekojošo: "Esmu pārliecināts, ka nākotnē šādu gadījumu vispār vairs nebūs, jo, kā izrādās, šāda rīcība ir bīstama, tad jau labāk visu noslēpt." Tā saka Gailis: "... tad jau labāk visu noslēpt." Tauta savu secinājumu ir izdarījusi, žurnālisti savu secinājumu par šo politiķi ir izdarījuši. Konkrēti "Dienas Biznesā" 15. aprīlī mēs lasām: "Var droši secināt, ka Māris Gailis kā politiķis ir fantastiski izgāzies, visi viņa grandiozie projekti ir pārvērtušies vanckaros, ierēdniecības reforma ir neizdevusies. Iedzīvotāju ienākumu masveida deklarēšanas kampaņa ir izgāzusies. Māris Gailis ir izstrādājis pagastu robežu reformu, iecerējis veikt superdārgus remontus un citus spožus pasākumus. Taču jau tagad pret gaidāmo pagastu robežu reformu sacēlušās pašvaldības. Patiesībā Māri Gaili vajadzētu pēc iespējas ātrāk un tālāk patriekt no valdīšanas, tomēr viņu joprojām patur ministra amatā. "Kāpēc?" jautā žurnālisti."Kāpēc?" jautā visa tauta. Un atbilde, mēs arī šeit sakām, ir jādod parlamentam. Mēs - Tautas kustība "Latvijai" - tāpēc aicinām visus, redzot šos precīzos argumentus par Māra Gaiļa postošo darbību un postošo bezdarbību, balsot par šā ministra atstādināšanu.".
• 1996_05_30-seq105 language "lv".
• 1996_05_30-seq105 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q822919.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q211.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q2660080.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q193089.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q39731.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q8436.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q15628977.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q4294480.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q80021.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q184.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q179830.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q662311.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q12360039.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q511905.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q2484354.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q106355.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q710198.
• 1996_05_30-seq105 mentions Q984021.