Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_30-seq103> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1996_05_30-seq103 type Speech.
- 1996_05_30-seq103 number "103".
- 1996_05_30-seq103 date "1996-05-30".
- 1996_05_30-seq103 isPartOf 1996_05_30.
- 1996_05_30-seq103 spokenAs 29.
- 1996_05_30-seq103 spokenText "Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Māra Gaiļa vārds tautā nepārprotami saistās ar bankas "Baltija" krīzi pagājušajā vasarā, kad daudzi simti tūkstošu cilvēku pazaudēja savus noguldījumus. Ar ko vēl? Ar ierēdniecības reformu, kuras rezultātā valstī tika izveidota plaša ierēdņu šķira, kuras sociālais un cita veida nodrošinājums būtiski paceļas pāri sabiedrības vidējam dzīves līmenim. Un tajā pašā laikā daudzi ierēdņi nebūt nejūtas kā tautas un ikviena cilvēka kalpi, bet biežāk gan ir gatavi demonstratīvi parādīt savu pārākuma stāvokli. Vēl. Gailis taču kādu laiku bija premjerministrs. Kas notika tajā laikā? Var teikt skaidri - vadošie politiķi šajā laikā labi spēja pašapkalpoties, bet tautas vairākumam dzīve kļuva daudz grūtāka un arī bezcerīgāka. Un sevišķu bezcerību vieš darba trūkums un perspektīvas neesamība šo darbu kādreiz iegūt. Diemžēl tieši šāda situācija šobrīd ir izveidojusies Latvijas laukos. Pēc oficiālās statistikas datiem, bezdarbs atsevišķos Latvijas pagastos sasniedz pat 40% no visiem darbaspējīgajiem. Bet apskatīsimies šos statistikas datus, ļausim runāt skaitļiem! Tātad bezdarba līmenis, bezdarbnieku skaits pret iedzīvotāju skaitu darbaspējas vecumā: Alūksnes rajona Pededzes pagastā - 33,9%, Balvu rajona Baltinavas pagastā - 30,9%, Lazdulejas pagastā - 41,2%, Vectilžas pagastā - 30%, Jēkabpils rajona Leimaņu pagastā - 30,5%, Krāslavas rajona Andrupenes pagastā - 32,6%, Bērziņu pagastā - 30,1%, Grāveru pagastā - 39,1%, Kaplavas pagastā - 33,9%, Ķepovas pagastā - 31 %, Robežnieku pagastā - 34%, Svariņu pagastā - 41,7%. Madonas rajona Mārcienas pagastā - 32,4%, Preiļu rajona Turku pagastā - 40%, Rēzeknes rajona Čornajas pagastā - 30,2%, Dekšāres pagastā - 29,9%, Kantinieku pagastā - 38,5%, Sokolu pagastā - 33,2%. Rajonu "griezumā" redzams, ka sevišķi kritiska situācija ir Balvu, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes rajonos. Un es gribu vēl tikai piebilst, ka neoficiāli minētie bezdarba dati ir tādi, ka vietām ir pat 60 līdz 90 procenti. Tie ir ārkārtīgi smagi skaitļi. Bezdarba un ekonomiskā pagrimuma dēļ laukos ir iestājusies smaga demogrāfiska krīze. Visā valstī vidēji mirstība gandrīz divreiz pārsniedz dzimstību, bet vietām pat trīs reizes. Cik ilgi tā var turpināties? Vai tas ir normāli? Vai tā tam būtu jābūt? Varbūt tomēr tas būtu uzskatāms par sevišķi nopietnu trauksmes signālu, kas pieprasa tūlītēju reakciju un rīcību. Bet paskatīsimies, kā Latvijas reģionu problēmas izprot un risina tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis. Vispirms jau jāsaka, ka pozitīvu rezultātu nav nekādu. Darba vietas radītas netiek, un krīze vēl joprojām tikai saasinās. Arī pašvaldības 1996. gada valsts budžeta pieņemšanas rezultātā smagi izjūt līdzekļu trūkumu, tādēļ tās daudzviet nevar veikt tām uzticētās un iedzīvotājiem nepieciešamās sociālās funkcijas. Frakcijas "Latvijai" deputāti šā pieprasījuma formulējumā jautāja skaidri: pirmkārt, kādus konkrētus pasākumus Māris Gailis ir veicis bezdarba problēmas tūlītējai risināšanai Latvijas reģionos un, otrkārt, ko viņš ir konkrēti darījis uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tieši bezdarba visvairāk skartajos reģionos? Tās ir konkrētas lietas, kuras bija jāizdara un kuras būtu vismaz darītas, ja ministram kaut nedaudz rūpētu tautas liktenis, nevis tikai šauras personiskās intereses. Bet kā jūs domājat - kāda bija atbilde? Gaiļa kungs raksta... tagad citēšu: "turpmākais darbs saistās ar īpaši veicināmo reģionu noteikšanas kritēriju izstrādi, kura izpildes termiņš ir šā gada septembris". Nu vienkārši apskaužami tempi! Vairākus gadus jau bijis valdībā, bijis Ministru prezidents, nu jau 5 mēnešus darbojas reģionālās attīstības ministra amatā, bet līdz septembrim vēl tikai kritēriji jāizstrādā, pēc kuriem tad varēs vērtēt, kam palīdzība vajadzīga un kam - ne. Cik ilga būs šī vērtēšana? Un kas notiks tagad līdz septembrim? Un kas notiks šīs vērtēšanas laikā? Tā ka neceriet, godātie pilsoņi, ka kaut kas uz labo pusi varētu pavērsties tuvākajos divarpus šā ministra valdīšanas gados! Nebūs nedz uzņēmējdarbības vidi veicinoša nodokļu režīma, darba vietu, nedz arī reģionāli labvēlīgas attieksmes pret reģionālajām pašvaldībām, nedz vēl daudz kā cita. Būs tikai kungiem sava kungu dzīve, papīrīšu pārcilāšana no vienas kaudzītes uz otru, vizināšanās dārgās automašīnās, ārzemju komandējumi, remonti ministriju ēkās. Par tautu kungiem galva nesāp. Lai mirst! Varbūt, kad nebūs cilvēku, nebūs problēmu. Kā tas ir jūsu skatījumā, ministra kungs? Bet patīkami, protams, ka cilvēki ir sākuši saprast, ka ar šādu ministru Latvija tālu netiks. Es esmu pateicīgs visiem Latvijas pašvaldību sapulces dalībniekiem, kas ar atzinību vēl 19. aprīlī uzņēma manis teikto par Gaiļa kunga demisijas nepieciešamību. Protams, visa minētā rezultātā varētu rasties iespaids par Māri Gaili kā par ļoti neizdarīgu ministru. Tomēr, dziļāk papētot viņa darbību, parādās visai "interesantas" (pēdiņās) aktivitātes. Varam atcerēties vēl Godmaņa valdības laikus, ar visu krāsaino metālu eksportu, G-24 kredītiem, kad neviens cits kā tieši Māris Gailis bija Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors. Varam atcerēties ierēdņu reformu, banku "Baltija", varam jautāt - cik daudz valsts naudas Māris Gailis tajā laikā un vēlāk ir iztērējis ārzemju komandējumos? Arī pašlaik viņš ir ārzemju komandējumā. Un kāds no tā ir bijis labums Latvijas valstij? Varam jautāt arī par Māra Gaiļa saitēm ar kriminālo pasauli. Neatbildēti ir palikuši vairāki Ļeskova kunga apgalvojumi par viņa sadarbību ar Māri Gaili, un nav skaidra arī Māra Gaiļa radniecība ar bijušās Depozītu bankas īpašnieku Raiti Gaili, par kuru tagad pēdējās dienās tiek ļoti daudz runāts presē, un es domāju, ka man nav jākomentē, kas viņš tāds ir. Un tagad tam visam nāk klāt arī bīstamo atkritumu novietnes būve Dobeles rajona Gardenē, kas tiek veikta milzīgā steigā, pat negaidot Ministru kabineta lēmumu un būvatļaujas saņemšanu pirms būvdarbu reālās uzsākšanas. Šādas steigas kontekstā ļoti dīvaina šķiet ārvalstu palīdzības piesaiste un novietnes privatizācijas ideja, kas paredzēta Ministru kabineta lēmumā par šīs novietnes izveidošanu, to visu saistot kopā ar grozījumiem likumā, kas paredzētu iespēju Latvijā importēt bīstamos atkritumus. Bet nu šī valdība un to veidojošās partijas ir atzinušas par labāku uzņemties politisko atbildību par Māra Gaiļa bezdarbību un darījumiem dažādos amatos. Redzēsim, cik ilgi vēl tas tā turpināsies, jo jautājumu uzkrājas pārāk daudz un tie ir pārāk smagi. Tie ir jautājumi par Latvijas šodienas krīzi un daudzu cilvēku bezcerību, tie ir jautājumi par apzinātu šķēršļu likšanu tirgus ekonomikai un brīvas godīgas konkurences normālai attīstībai Latvijā. Tie ir jautājumi par ārvalstu investīciju ieplūšanas bremzēšanu. Tie ir jautājumi par voluntārām reformām, to stratēģisko virzienu, kuru realizācijas laikā var zaļi dzīvot no tām atvēlētās naudas. Tie ir vēl daudzi citi jautājumi, kas ir tautas sāpe. Cik ilgi vēl? Balstoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka ministrs nav spējis konkrēti atbildēt uz šo pieprasījumu, nav spējis vai arī nav gribējis tikt galā ar saviem pienākumiem, es aicinu izbeigt šo tautas piesmiešanu šādā veidā un aicinu Saeimu izteikt neuzticību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim. Saeimas lēmuma projekts ir iesniegts Prezidijā un izdalīts deputātiem. Paldies.".
- 1996_05_30-seq103 language "lv".
- 1996_05_30-seq103 speaker Karlis_Cerans-1965.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q822919.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q211.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q39731.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q15628977.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q1773319.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q38511.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q1973550.
- 1996_05_30-seq103 mentions Q710198.