Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_23-seq291> ?p ?o. }

• 1996_05_23-seq291 type Speech.
• 1996_05_23-seq291 number "291".
• 1996_05_23-seq291 date "1996-05-23".
• 1996_05_23-seq291 isPartOf 1996_05_23.
• 1996_05_23-seq291 spokenAs 68.
• 1996_05_23-seq291 spokenText "Cienītie kolēģi! Šajā gadījumā tomēr ir viens vienīgs jautājums - vai kaut ko darīt vai nedarīt neko? Vai no šā jautājuma, kurš skar vienkārši Dienesta likuma sakārtošanu, taisīt kaut kādu politiku un runāt te ļoti kvēli vai mēģināt iedziļināties šajā problēmā un piedāvāt savus konkrētos risinājumus. Cienītie "pret" aģitētāji, vai potenciālie "pret" balsotāji! Nu ir taču šodien tas stāvoklis, ka ir šie jaunie puiši, patlaban viņi dien armijā un pilda noteiktas funkcijas, un runa ir par to, kā pamazām šo stāvokli sakārtot un uzlabot, nevis te, piedošanu, izrunāties par nezin kādiem tur karaspēkiem un runāt par tādām lietām, kas absolūti neattiecas uz šo likumu. Es tomēr lūdzu vismaz virsrakstu šim likumam izlasīt! Par ko tad mēs te strīdamies - vai par karošanu ar kādu no kaimiņvalstīm vai par dienesta stāvokļa sakārtošanu? Ja mēs nedarīsim neko, nekas tur nemainīsies - stāvoklis armijā nemainīsies, un visi tie pārkāpumi paliks tādi paši. Mēs jau varam šodien diskutēt, kuru punktu mainīt vai kuru iesaucamo personu loku sašaurināt, bet tā jau ir pavisam cita lieta. Bet ir ļoti vienkārši pateikt: "Nedarīsim neko! Armiju mums nevajag, neko mums nevajag, nedarīsim neko!" Tā mēs par jebkuru likumprojektu varam izteikties. Tur prātu nevajag absolūti nekādu. Es domāju, paskatīsimies arī nedaudz uz to pozitīvo, kas jau ir noticis, sākot šīs diskusijas par jauno likumprojektu. Paskatīsimies uz to, ka tiek publicēti to personu saraksti, kuras izvairās no valsts dienesta šodien, kurām jau būtu bijis jāiet valsts dienestā šodien. Tie ir konkrēti, reāli cilvēki, un tādu ir simtiem. Varbūt atcerēsimies arī to, ka vairākus gadus diemžēl tieši Aizsardzības ministrijas vadības neizdarība ir novedusi stāvokli līdz tādam līmenim, kāds tas ir šodien. Un, lūdzu, nesaistīsim to ar šo likumprojektu! Vai tad kāds iebilst pret to, ka ir kategoriski jāmaina stāvoklis armijā? Protams, ka tas ir jādara, bet tam taču nav jābūt atrunātam šajā likumprojektā. Par to mēs varam runāt citos likumprojektos, paredzot pat nopietnus sodus, par to mēs varam runāt ar Aizsardzības ministrijas vadību un, galu galā, ar Ministru kabineta vadību. Tas ir pavisam cits jautājums, tas neskar konkrēto apskatāmo likumprojektu. Tagad runāšu par to vienu vienīgo punktu - šīm mūsu izmisīgajām runām, vēloties aizstāvēt mūsu smadzeņu potenciālu un jau šodien izsakot tādus pilnīgi konkrētus slēdzienus: kas tad nu notiks un kā nu būs? Bet kurš tad liedz strādāt pie šā punkta un apspriest jautājumu, kā mums rīkoties, lai tomēr arī tas jaunietis, kas studē un pēc tam iegūst augstāko izglītību, - lai arī viņš būtu spējīgs aizstāvēt savu dzimteni tad, kad tai ir grūti? Vai tiešām par to nav jādomā? Labi, ir iebildes, ka šis punkts varbūt būtu jāmaina. Mēs tās varam pieņemt un otrajā lasījumā mēs varam kaut ko tur arī varbūt iestrādāt un izmainīt. Kā jums nupat Zaķa kungs teica, ir šīs sarunas, un tās ir ļoti augstā līmenī, tās ir ar aizsardzības ministru, un neviens taču pret to neiebilst. Protams, dod Dievs, lai mūsu jauniešiem, varbūt arī nepilngadīgajiem, nebūtu jāiet bojā, atdodot dzīvību par savu dzimteni! Un laikam jau varbūt būtu taisnīgāk, ka tādam padzīvojušākam vīram tā dzīvība būtu jāatdod, un acīmredzot starp tādiem atradīsies ne mazums to, kas ir gatavi to darīt, un to pierāda arī mūsu zemessargu darbība, bet jaunietis ir jāapmāca, ir viņš jāapmāca, un par to ir jādomā! Arī tas ir atsevišķs jautājums. Protams, atsevišķs jautājums ir arī tas, kas varbūt šad tad liekas tāds ne sevišķi nopietns un vērā ņemams tajā pašā izglītības sistēmā, tas ir tas pats patriotisms, tā ir tā pati Latvijas mīlestība, kuru tomēr vajadzētu šad un tad izrādīt arī darbos. Tāpēc stāvoklis armijā nedrīkst būt par iemeslu necieņai pret savu valsti, necieņai pret to, ka tev ir šāds pienākums. Ko tu darīsi, ja tavai valstij būs grūti, ko tu tad darīsi? Jeb vai varbūt ar visu savu smadzeņu potenciālu kabatā laidīsies, cik nu tālu vien varēs, no savas mīļotās Latvijas? Teikšu varbūt dažus vārdus par stāvokli armijā. Cienītie deputāti, cienītie kolēģi, simts galvas, kuram gudra, kuram pagudra, kas jums liedz apmeklēt Latvijas armijas visus punktus? Kas jums to ir liedzis? Kas jums liedz aktīvi iejaukties tajā sistēmā un piespiest to uzlabot? Mums ir tādas iespējas, ja mēs šeit nesāksim politisku motīvu dēļ viens otram rakt bedri šinī jautājumā, bet kopīgi vienosimies par to, ka mums ir jāsakārto gan Latvija, gan tās armija, un es domāju, ka gan Aizsardzības ministrijas vadība, gan armijas vadība rēķināsies ar Saeimas deputātu, ja viņš vēlēsies noskaidrot stāvokli. Eniņa kungs šeit lasīja mums vienu satraucošu vēstījumu. Cik deputāti ir bijuši tur, Alūksnes pusē, cik ir bijuši 5. Saeimas darbības laikā, piemēram? Nerunāsim par 6. Saeimu. Leiškalna kungs pacēla roku. Tātad viens tomēr ir bijis. Un vēl daži. Labi. Vārdu sakot, tas ir tas jautājums. Ja mūs šis stāvoklis satrauc, tad vajag arī pašiem kaut ko darīt un tiešām palīdzēt tiem cilvēkiem, kas vēlas armijas stāvokli uzlabot. Tagad, protams, mēs varam spriest par profesionālo armiju, un tomēr ne jau šodien par to ir jāspriež. Tas atkal neattiecas uz šo likumprojektu. Ja mēs gribam runāt par to, kādā veidā pārveidot savu armiju, par to mēs, lūdzu, varam atkal rīkot jaunas pārrunas, bet man liekas, ka jau šodien jūs saprotat to, ka tur ir jāparedz līdzekļu ieguldījums, noteikts līdzekļu ieguldījums, ir jāparedz šis pārejas posms, un tam ir vajadzīgi gadi. Nu nevar taču runāt par to, ja nav skaidra priekšstata, kā šī pārveidošanās notiks. Jā, Amerikas Savienotajās Valstīs ir lielisks "trijstūris" - profesionāla armija, rezerve un Nacionālā gvarde. Lieliski šis mehānisms tur darbojas. Bet apskatieties, kas tā ir par valsti, kādas ir viņas iespējas, kāda ir viņas pagātne un kad ir bijis pēdējais karš Amerikas Savienoto Valstu teritorijā! Un ar visu to mums ir ko pamācīties tur, protams. Bet paskatīsimies, kādā laika posmā tas tur ir noticis! Nacionālie gvardi Amerikas Savienotajās Valstīs darbojas kopš 17. gadsimta pirmās puses, tātad parēķiniet, kāds laika posms ir pagājis! Bet, vienalga, arī šodien viņiem ir daudz dažādu problēmu. Taču, protams, par to mēs varam spriest atsevišķi. Es ierosinu cienījamajiem kolēģiem šodien atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un ļoti cerētu sagaidīt divas lietas: pirmkārt, konkrētus ierosinājumus attiecībā uz otro lasījumu, lai tiešām uzlabotu šo projektu, un, otrkārt, Aizsardzības un iekšlietu komisijā gaidīt gaida jūsu piedāvājumus praktiski piedalīties šajā procesā turpmāk. Paldies.".
• 1996_05_23-seq291 language "lv".
• 1996_05_23-seq291 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1996_05_23-seq291 mentions Q822919.
• 1996_05_23-seq291 mentions Q211.
• 1996_05_23-seq291 mentions Q1020384.
• 1996_05_23-seq291 mentions Q4294480.
• 1996_05_23-seq291 mentions Q30.