Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_23-seq289> ?p ?o. }

• 1996_05_23-seq289 type Speech.
• 1996_05_23-seq289 number "289".
• 1996_05_23-seq289 date "1996-05-23".
• 1996_05_23-seq289 isPartOf 1996_05_23.
• 1996_05_23-seq289 spokenAs 38.
• 1996_05_23-seq289 spokenText "Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Man nupat tika uzdots jautājums: vai tu runāsi tikai par studentiem un vai ir vērts par viņiem tik daudz runāt? Es domāju, ka varbūt piemēri būs no studentu dzīves, bet tomēr es gribētu šajā sakarībā teikt kaut ko plašāk. Mēs tikko kā nākam no vienas zemes, kurā diezgan daudz ko esam redzējuši, un man liekas, ka te pat ir daudz tādu, kas varbūt to nav redzējuši, un tāpēc ir vērts to atgādināt. Studenti bieži un daudzus gadus ir bijuši tie, kuriem uzbļāva - ejiet tur, un jums nav sevišķi jārunā, jūs taču esat ļoti apzinīga daļa. Un tiešām studenti parasti ir bijuši apzinīgākā daļa un gājuši tur. Man ir neērti atgādināt, kā viens no... toreiz viņš laikam bija Ministru prezidents vai kā viņu tur sauca... pirmais atskrēja pie manis un teica: man ir ziepes, man visa valdība sajuks, ja Piena kombinātā nebūs, kas aizlīmē tās paciņas ciet, lūdzu, iedod man studentus. Pēc tam vajadzēja kartupeļu laukos, pēc tam vajadzēja Černobiļā, pēc tam vajadzēja Afganistānā, visur vajadzēja tos, ko vieglāk ir paņemt. Es domāju, ka tas jau nu nav labākais variants, ka ņem to, ko vieglāk var paņemt. Es negribētu nevienu sliktu vārdu runāt par jēdzienu "valsts aizsardzība", bet vai nesajauksim divas lietas kopā? Valsts aizsardzība ir jebkura pilsoņa pienākums, un jebkuram ir jābūt gatavam, un te nav runa ne par kādiem mīkstpēdiņiem vai ko tamlīdzīgu. Es pat domāju, ka, ja students ir uzņēmies studēšanas misiju, tad ir negodīgi viņu nosaukt par antipatriotu - par to, ka viņš ir aizbēdzis no kaut kā cita. Ir negodīgi teikt, ka viņš ir antipatriots un ka patriots ir tas, kas nestudē, kas staigā pa ielu un meklē kaut kādu vieglāku nodarbošanos... ka tas nu tagad ir tas patriots. Es domāju, tas ir vienkārši negodīgi - par to runāt. Es domāju, ka mums ir varbūt jāizbeidz tas, ka, ja kādā postenī, es nezinu, cietumsargos vai kur citur, trūkst cilvēku, tad tas ir vienkārši parastais ceļš. Vakances darba vietās... Starp citu, man Universitātē trūkst mācībspēku, tad jau man arī būs jāizgudro obligātais dienests, kurā vajadzēs iesaukt vismaz pusi deputātu, lai viņi nāk par mācībspēkiem. Es domāju, tas nav atrisinājums un tas nav variants, kā strādāt, bet vēlreiz es gribu atgādināt: nesajauksim valsts aizsardzību kā visu pilsoņu pienākumu un to, kā mēs pildām šo pienākumu, ar obligāto dienestu kā variantu, kā aizpildīt "robus", kur kādam kaut kas nav izdevies. Un es domāju, ka šajā ziņā ir jāmin vēl viens piemērs no bijušās PSRS, kas laikam mums visiem ir labi pazīstams. Toreiz bija skaidri novilkta robeža - tik un tik drīkstēja studēt, un vairāk studentu augstskolas principā nedrīkstēja uzņemt, tāpēc ka visus pārējos paņēma armijā. Šī robeža bija fiksēta. Un tad, kad mēs šo robežu pataisījām "kustīgu" un ieviesām maksas izglītību, un kad es pašā sākumā jautāju, vai nav tāda sajūta, ka tie, kas nāk par maksu Universitātē mācīties, ir atpirkušies no armijas - es to atklāti pateicu žurnālistiem, - tad bija klusums. Tiem, kas komplektēja armiju, - viņiem šī problēma tajā brīdī vēl nebija laikam saprotama, nu viņi tagad ir sapratuši, ka problēma ir radusies, tagad kritīs otrā galējībā. Nekādas vērā ņemšanas vairs nebūs. Es domāju, ka vajadzētu šo jautājumu risināt no otras puses (es gribētu teikt - pozitīvā nozīmē). Jautājums risināms no otras puses. Pašlaik ir Rektoru padomē... tā pati, kuras vārdā es teicu to, ka es nebalsošu pozitīvi par šo likumprojektu, un es nedarīšu to arī šodien, tāpēc ka tas likumprojekts nav tādā variantā, kādā es to varētu aizstāvēt. Rektoru padome vēl savu lēmumu nav mainījusi, bet ir uzsākusi pozitīvu darbību, un, es domāju, uzsāksim kontaktus gan ar Aizsardzības ministriju, gan varbūt arī ar citām šajā jomā ieinteresētajām. Šoreiz tā ir Aizsardzības ministrija. Esam jau uzsākuši kontaktus ar cilvēkiem, kas ministrijā atbild par šo apmācību kopumā (un it sevišķi par zemessargu apmācību), ir izstrādātas pat konkrētas programmas, kuras tiek piedāvātas, jo studējošie un it sevišķi izstudējušie ir izmantojami daudz augstākā nozīmē. Man bija ļoti patīkami dzirdēt, ka Aizsardzības ministrijā ir cilvēki, kuri atzīst, ka Latvijas armijā par virsnieku var kļūt tikai tad, ja civilajā izglītībā ir vismaz bakalaura grāds. Man liekas, ka to vajag novērtēt un ka tā ir speciāla vērtība, kuru vajag izmantot. Bet neviens par labu oficieri nekļūs armijā, ja viņš tiks tur vienkārši iedzīts un ar spēku tāds iztaisīts. Es domāju, ka pašlaik ir pozitīva kustība, un es esmu... būšu laikam gatavs pēc tam pievienoties arī turpmākajiem lēmumiem (pozitīvā nozīmē), bet pašlaik, kamēr mūsu virzība ir tikai uz to, lai aizpildītu "robus" aktīvajā dienestā... Starp citu, ļoti interesanti, ka šajā likumā pat ir atšifrēts, ka obligātais valsts dienests ir aktīvais militārais dienests, tikai viens no tā variantiem. Un vienreiz mums vajadzētu arī vienoties, cik liels aktīvajā dienestā esošo cilvēku daudzums ir nepieciešams. Vai nepietiek ar to, ka mēs visi esam labi sagatavoti militārajam dienestam, nevis atrodamies tik lielos daudzumos armijā, kur mēs tiekam izmantoti vienkārši kā lēts darbaspēks tur, kur citādi neizdodas? Paldies par uzmanību.".
• 1996_05_23-seq289 language "lv".
• 1996_05_23-seq289 speaker Juris_Zakis-1936.
• 1996_05_23-seq289 mentions Q211.
• 1996_05_23-seq289 mentions Q4294480.
• 1996_05_23-seq289 mentions Q889.
• 1996_05_23-seq289 mentions Q15180.
• 1996_05_23-seq289 mentions Q129677.