Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_23-seq285> ?p ?o. }

• 1996_05_23-seq285 type Speech.
• 1996_05_23-seq285 number "285".
• 1996_05_23-seq285 date "1996-05-23".
• 1996_05_23-seq285 isPartOf 1996_05_23.
• 1996_05_23-seq285 spokenAs 84.
• 1996_05_23-seq285 spokenText "Augsti godātais Prezidija priekšsēdētājas vietniek un Ministru prezident! Kolēģi! Laiks iet, bet nelaimes pār Latviju stāv. Un viena no lielākajām nelaimēm ir Latvijas armija. Diemžēl. Jauniešu bailes no iesaukšanas Latvijas armijā nav mazinājušās, jo savdabīga noziedzība un sadisms armijā pastāv. Nebūtu pareizi jauniešiem pārmest patriotisma trūkumu, jo tā nav patriotu armija, bet alkoholisma un sadisma kultivēšanas midzeņi. Lūk, man ir rokā viena no jaunākajām avīzēm - "Lauku Avīzes" 17. maija numurs. Šeit nav vis kaut kādi atsevišķu žurnālistu subjektīvi vērtējumi un spriedelējumi, bet te ir izmeklēšanas materiāli, tiesu slēdzieni, un es nedaudz no tiem nolasīšu. Stāsta Apes rotas kareivis Jānis Zaļkalns, tas ir, liecina tiesā: "Jau atbraucot uz Alūksni, man vecākie kareivji atņēma četrus latus. Kad 12. janvārī saņēmu savu pirmo kareivja algu, pie manis pienāca 3. vada kareivis Bušs un ar draudiem pieprasīja naudu. Atdevu viņam astoņus latus. Loginam iedevu četrus latus, lai viņš naktīs neceltu augšā, neliktu lidot un pumpēties, kā arī skaitīt Latvijas himnu. Tāpat bieži mūs vecākie kareivji sūtīja uz pilsētu pēc šņabja. Tā kā atļaujas nebija, gājām brīvsolī." Jaunkareivis Uldis Patutins: "Tūlīt pēc manas ierašanās Alūksnē Čukurs mani iesauca rotas mantnīcā un lika atdot trīs latus. Sapratu, ka nepaklausīšanas gadījumā mani piekaus, tādēļ naudu iedevu." Liecina Andžejs Parfens: "Nedz pirmajā, nedz otrajā dienā pēc mūsu atbraukšanas es rotā neredzēju nevienu virsnieku." Kā redzams no iepriekšējās izmeklēšanas dokumentiem, puišu paskaidrojumiem un liecībām, naudas izspiešana un jaunkareivju pazemošana Alūksnes un Apes rotā bijusi regulāra. Jauniesauktie klājuši citu gultas, mazgājuši drēbes un zeķes, lai būtu ērtāk, turējuši sēdošā un iedzērušā veckareivja galvu. Un šī te tiesa ir sākusies sakarā ar to, ka viens no jaunkareivjiem nav varējis izturēt šo spīdzināšanu un ir mēģinājis izdarīt pašnāvību, pārgriežot vēnas. Bet cik tādu gadījumu ir, kuri nav nākuši gaismā? Un kāpēc es to te lasu? Tāpēc, ka tiesājamie Logins un Čukurs, protams, visādi mēģina izlocīties, kā jau tas mēdz būt pēc mūsu taisnās tiesas iespējām, bet tomēr viņi saņēma savu sodu - divi gadi nosacīti, bet nav ne vārda par to, kāda atbildība ir šiem virsniekiem, kuru uzraudzībā ir nodoti jaunkareivji un viņu veselība, liktenis un dvēsele. Un tas mani uztrauc visvairāk, ja reiz pašiem virsniekiem atbildības par to nav. Te ir viens milzīgs piedauzības akmens vai pat vairāki. Ir jāprasa visaugstākajā mērā atbildība no virsniekiem, tiem, kas ir lielāki un stāv augstāk. Bet šī te "ģedovščinas" maniere ir izplatījusies jau tik tālu, ka tā ir izgājusi arī ārpus armijas. Audzinātāja, kas strādā skolā, saka, ka tas pats jau sākoties arī starp bērniem, jau tīri zemās klasītēs, kad vājākie, mazākie mazgā zeķes, klāj gultas un dara to pašu tiem, kuri sēž otro vai trešo gadu tanī skolā. Tā, protams, ir cita tēma, bet par skolu likumu arī te vajag padomāt. Es nezinu, ko lai šajā brīdī pasaka. Man šķiet, ka, ja grib glābt organismu, kurā ir vēzis, tad ir jātaisa liela operācija, un viņš ir jāizgriež ar visām metastāzēm ārā. Es saredzu vienīgi tik drakonisku rīcību, ka būtu jāņem visi šie te..."Jāizšķērē" šī te armija, jāiesauc kaut vai pēc Krastiņa kunga ierosinājuma visi šie studenti, šis lielais iesaukums, lai būtu tikai visi jaunie, lai reiz pārrautu šo te "ģedovščinas" pārmantojamības ķēdi. Es jau laikam pagājušajā reizē runāju par to, ka nevar īsti piekrist arī jautājumā par nepilsoņu neiesaukšanu. Ja jau mums reiz armijā pagaidām vēl ir jāapsargā arī šie te cietumi, tad es nezinu, kāpēc gan lai nepilsoņi, tāpat kā mēs, nevarētu apsargāt arī šos cietumus. Un ko viņi ar tām astoņām patronām varētu izdarīt, ja mums ir jābaidās no tā, ka mēs dodam ieročus nepilsoņiem? Sacīšu katram jums tā: "Domājiet par to, ko es pasacīju. Tas ir briesmīgi, un nav ko pārmest vēlreiz šo patriotisma trūkumu mūsu vidū, jo tie nacionālpatrioti, kas šeit runāja par tēvzemes mīlestību, nav iedziļinājušies, kā tas ir patiesībā. Tas ir visbriesmīgāk, ka jaunietis vēl nav nobriedis, bet viņam sākas šī te dvēseles sakropļošana armijā, bet tad, pēc pusgada, kad viņš pats būs kļuvis par vecāko, viņš varēs kropļot nākošos. Balsosim pēc sirdsapziņas.".
• 1996_05_23-seq285 language "lv".
• 1996_05_23-seq285 speaker Guntis_Enins-1933.
• 1996_05_23-seq285 mentions Q211.