Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_23-seq101> ?p ?o. }

• 1996_05_23-seq101 type Speech.
• 1996_05_23-seq101 number "101".
• 1996_05_23-seq101 date "1996-05-23".
• 1996_05_23-seq101 isPartOf 1996_05_23.
• 1996_05_23-seq101 spokenAs 151.
• 1996_05_23-seq101 spokenText "Es labi atceros, ka pagājušajā Saeimā, kad tika izskatīts jautājums par Leļļu teātra atdošanu it kā tā likumīgajiem īpašniekiem, kas visu laiku ir dzīvojuši ārzemēs... Es toreiz biju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un toreiz Dainis Stalts pateica... Jā, bija atnācis uz šo sēdi arī šā teātra direktors, kurš pierādīja, ka pa šo laiku - 50 okupācijas gados šis Leļļu teātris ir pārbūvēts, rekonstruēts un paplašināts, ieliekot tajā apmēram šodien viņa sākotnējo vērtību, kas bija. No tiem laikiem bija palikuši 20%. 80% jau bija nevis iepriekšējiem īpašniekiem, bet nākamajai valdībai - padomju varai, ja mēs tā varam teikt. Par 80% palielināja. Un izrādās, ka šim Leļļu teātrim bija aptuveni astoņi īpašnieki atradušies. Tie bija jau īpašnieku pēcteči. Tad es teicu, ka vajag... ka nevar atdot atpakaļ šo Leļļu teātri, jo tas ir vajadzīgs mūsu bērniem. Viņiem ir jāiet un jāskatās izrādes un tā tālāk. Un, ja Rīga paliek bez Leļļu teātra, tad tā izskatīsies jau pavisam citāda. Bērnu audzināšana un tā tālāk. Un šie 20%, ja tie vēl ir saglabājušies, tie ir jākompensē tiem cilvēkiem, kuriem tie piederēja - tiem astoņiem pēcnācējiem, cik es atceros. Un tad Dainis Stalts, mūsējais folklorists, man pateica tā: "Tu esi komunistu atvase, tu zini tikai ņemt un negribi dot!" Es saprotu, ka lai arī kas es būtu - vai es esmu komunistu atvase, komunistiski vai kā citādi audzināts, bet es tomēr esmu cilvēks un saprotu, ka ir jāatdod tas, kas pieder cilvēkam, bet nevar atdot to, kas viņam nepieder. Taču mēs pašreiz apspriežam šo projektu, šo priekšlikumu - atdot visu. Un es pilnīgi pareizi uzturu spēkā Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ka nevar tā būt - 50 gados jau sen ir izputējušas visas šīs sabiedriskās organizācijas, viņas nav darbojušās - vai nu viņas ir represētas, vai arī dabiskā nāvē tie biedri ir miruši, tas nav tik svarīgi. Bet viņu šodien nav! Un principā nekāda pēctecība nevar būt, jo viņas nedarbojas. Izņemot reliģiskās organizācijas, kuras tiešām visu laiku darbojās - gandrīz pagrīdē, bet tomēr darbojās. Un viņām ir jāatdod, bet šiem cilvēkiem... Tik tiešām tie pamatā ir avantūristi, un nevar tautas mantu tā izdāļāt. Tagad Jirgens uzstājas un saka: "Ja nu reiz atdeva zemi, tad kāpēc nevar atdot tās ēkas?" Es saprotu, ka zemi var atdot. Zeme ir mūžīga. Zeme pastāv un pastāvēs vēl simtiem un tūkstošiem gadu. Viņa nemainās, bet ēkas un nekustamo īpašumu ēd laikazobs, un praktiski pēc 150 gadiem, ja to nebūtu kāds kopis, uzturējis, remontējis un tā tālāk, jau sen nebūtu šī nekustamā īpašuma. Nebūtu šī nekustamā īpašuma! Es vēl saprotu, ka zemi varētu varbūt atdot, ja ir tieši pierādījumi, ka ir pārmantots, lai gan es uzskatu, ka nav nekāda pārmantojuma, jo tie cilvēki jau sen ir miruši, bijuši emigrācijā, un viņu bērni vai mazbērni nav neko darījuši šinī lietā un nav nekādu darbu veikuši šo sabiedrisko organizāciju labā. Zeme ir zeme, bet nekustamā īpašuma, būvju, bez šaubām, 50 gadu laikā sen jau nebūtu. Un arī šodien viņas tiek uzturētas. Ja viņas tādas ir, tad viņas tiek remontētas, viņas varbūt ir pilnīgi labā kārtībā. Tur ir ielikta tautas nauda, cilvēku nauda, mūsējā nauda vai pūles, bet tagad esiet tik laipni un atdodiet mums, jo mums pieder zeme. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi noraidāms priekšlikums, un mēs nevaram par viņu balsot.".
• 1996_05_23-seq101 language "lv".
• 1996_05_23-seq101 speaker Leonards_Stass-1929.
• 1996_05_23-seq101 mentions Q822919.
• 1996_05_23-seq101 mentions Q2660080.
• 1996_05_23-seq101 mentions Q16334096.