Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_09-seq14> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1996_05_09-seq14 type Speech.
- 1996_05_09-seq14 number "14".
- 1996_05_09-seq14 date "1996-05-09".
- 1996_05_09-seq14 isPartOf 1996_05_09.
- 1996_05_09-seq14 spokenAs 78.
- 1996_05_09-seq14 spokenText "Es gribētu izteikties kā deputāts šajā gadījumā, par šo jautājumu. Mēs, protams, varam izlikties, ka "netīrās" naudas "atmazgāšanas" problēma nav tā aktuālākā problēma Latvijā, ka mums ir jāizmanto laika faktors un jāuzkrāj šī nauda, jo tā sniedz zināmu labumu mūsu ekonomikai. Mēs varam teikt, ka mēs to darīsim vēlāk, tad kad mēs būsim tuvāk Eiropas savienībai, un gaidīt, kad ienāks civilizēts kapitāls šeit, Latvijā, kārtām ar, nu, teiksim, "netīro" kapitālu. Šīs ir dziļas bažas, manuprāt. Manas bažas ir tādas, ka šie ir dziļi maldi, jo ir noteikti signāli par to, ka civilizēts kapitāls neienāks valstī, kurā būs samērā liela ietekme, nu, teiksim, tā, "netīram" kapitālam. Mēs varam teikt to, ka valsts parādzīmju procentu likmes... mums jāpateicas tam, ka tās ir noslīdējušas zemāk tagad šim pašam kapitālam, par cik mums ir kodētie konti. Mēs arī "aizvērto" nodokļu iekasēšanas problēmu, kas... Bija vēl viena problēma, kas bija "aizvērta" ar alternatīvo likumprojektu. Par to nodokļu administrāciju - tiesībām iekasēt nodokļus un tikt pie informācijas. Varam tā darīt. Es atzīstu, ka ir nepilnības Ministru kabineta noteikumu formulējumos, jo, piemēram, trūkst valdības kredītu jēdziena, nav arī nepieciešama identifikācija katram darījumam. Bet ir jābūt identifikācijai arī ārvalstu rezidentu darījumiem, sākot no kaut kāda konkrēta apjoma. Piemēram, ASV pastāv tāda kārtība, ka, veicot jebkuru darījumu, kas pārsniedz 10 000 dolāru, ir jāaizpilda speciāla identifikācijas karte un šī informācija aiziet uz valsts kasi, teiksim, "trežerī". Un šajā gadījumā, protams, mums nav arī likuma par informācijas konfidencialitāti, par to, kas var lietot šo informāciju. Mums nav arī šo tehnisko iespēju, lai no bankām šī informācija par darījumiem, kas ir virs kaut kādas noteiktas summas, aizplūstu uz attiecīgo iestādi, kurā būtu ļoti grūti un tikai ļoti atsevišķos gadījumos iespējams šo informāciju izmantot. Nu tādā gadījumā var iznākt, ka šodien, "aizverot" šos Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, mēs, raugoties uz šīm problēmām, aizveram acis, teiksim, ka mēs ķersimies tam klāt atkal kaut kad vēlāk. Es, godīgi sakot, tam visumā neticu. Es vēlreiz atkārtoju: mani neapmierina formulējumi, kādi ir Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos, bet, ja mēs nobalsotu par pirmo lasījumu, mums būtu iespējas attiecībā uz otro lasījumu prasīt, lai valdība kopā ar komisijām un arī kopā ar mums visiem mēģina uzlabot šos formulējumus un risināt tomēr šo problēmu. Nevis tā - vienkārši to "aizvērt" un atlikt uz nezināmu laiku. Un vēl - par Šveici. Nav jau tā, ka Šveices labklājība balstās tikai uz bankām. Banku biznesdati rāda, ka iekšzemes kopproduktā principā bankas ir apmēram astotajā vietā no visa Šveices biznesa. Nav jau tā, ka šie kodētie konti, kas ir Šveicē, nav pieejami nevienam. Viņiem ir noslēgtie starpvalstu līgumi, sakarā ar kuriem attiecīgos gadījumos ļoti atbildīgas personas... ja notiek izmeklēšanas gadījumi un ir sagaidāmas tiesas prāvas, tad arī ārvalstu personas tiek klāt pie šīs informācijas, kas ir Šveices bankās. Tā ka mēs varam atsaukties uz dažādām pieredzēm, bieži vien arī līdz galam neizprotot, kā tad tur īsti ir. Tāpēc mans personīgais viedoklis būtu tomēr atbalstīt Ministru kabineta pieņemtos noteikumus pirmajā lasījumā un virzīt tos uz otro lasījumu - ar labotām tām nepilnībām, kas, protams, tur ir. Paldies.".
- 1996_05_09-seq14 language "lv".
- 1996_05_09-seq14 speaker Roberts__Zile-1958.
- 1996_05_09-seq14 mentions Q211.
- 1996_05_09-seq14 mentions Q193089.
- 1996_05_09-seq14 mentions Q39.