Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_06_a-seq252> ?p ?o. }

• 1996_05_06_a-seq252 type Speech.
• 1996_05_06_a-seq252 number "252".
• 1996_05_06_a-seq252 date "1996-05-06".
• 1996_05_06_a-seq252 isPartOf 1996_05_06_a.
• 1996_05_06_a-seq252 spokenAs 61.
• 1996_05_06_a-seq252 spokenText "Augsti godātais Prezidenta kungs! Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie Latvijas Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Priecājos par iespēju teikt vārdus šeit, šajā zālē, kur savu tagadni un nākotni jaunajā Eiropā veido tuvākā Lietuvas kaimiņvalsts - Latvija. Gribētu pateikties Prezidentam Guntim Ulmanim par ielūgumu ierasties Latvijā oficiālā valsts vizītē. Pateicos arī Saeimas vadībai par iespēju Lietuvas valsts vārdā sveicināt latviešu tautas ievēlētos pārstāvjus. Cieņa pret parlamentārisma tradīcijām, ko vēl pirmskara gados Latvijai bija iespēja attīstīt ilgāk nekā Lietuvai, ir būtiska mūsu politikas nostādne. Kā zināms, dzīve ir pilna ar paradoksiem. Kas ir tuvu, reizēm nav sasniedzams, bet, kas atrodas tālāk, lūk, pietuvinās. Nav izņēmums arī lietuviešu un latviešu tautas savstarpējās attiecības. No tā laika, kad septītajā gadsimtā izšķīrās mūsu cilšu ceļi, vēstures vētras mūs gan sita, gan pēra. Bija laika posmi, kad dzīvojām atsevišķi, bija laiks, kad mūs vienoja līdzīgs liktenis. Taču galvenais - izturējām un šodien esam kopā, nostiprinādami savu valstiskumu, arvien aktīvāk piedalīdamies Eiropas apritē. Ir prieks, ka mūsu tautu dzīvē arvien vairāk ir gadījumu, kad varam teikt "mēs". Mēs cēlāmies Atmodai. Mēs nostājāmies Baltijas ceļā. Mēs atjaunojām valstiskumu. Šo sarakstu ar "mēs" var turpināt. Demokrātiskas vēlēšanas un valstisko institūciju veidošana. Diplomātijas un ārpolitikas darbības sākums. Bruņoto spēku, robežapsardzes, kā arī muitas veidošana. Savas naudas ieviešana. Būtiskas tautsaimniecības izmaiņas. Visu darījām it kā atsevišķi un tomēr plecu pie pleca, mācīdamies viens no otra pieredzes. Mums 20. gadsimta beigu demokrātiskās izmaiņas radīja iespēju dzīvot neatkarīgi. Kaut gan Latvija un Lietuva dažu problēmu risināšanai izvēlējās atšķirīgus veidus, tomēr galvenie orientieri ir vienādi - demokrātija, cieņa pret cilvēktiesībām, tiesiskuma pārākums, tirgus ekonomika. Ko Lietuva šajā laikā ir sasniegusi? Izveidojām rīcībspējīgu, ar varas sadalīšanas principu pamatotu valsts sistēmu. Seims, kura kadence šogad beidzas, veidoja parlamentārās demokrātijas tradīcijas. Reformējot tautsaimniecību, tiesisko sistēmu, valsts pārvaldi, cenšamies saglabāt sociālo stabilitāti. Sabiedrības dzīve arvien vairāk balstās uz individuālo iniciatīvu, pašregulēšanos un pilsonisko atbildību. Jau 1994. gadā tirdzniecība ar Rietumvalstīm pārsniedza tirdzniecību ar NVS valstīm. Inflācijai šogad nebūtu jāpārsniedz 25procenti. Jau trešo gadu pieaug nacionālais kopprodukts. Kaut gan viskritiskāko posmu pārejai no komandējošās ekonomikas uz tirgus ekonomiku jau pārvarējām, tomēr arvien vēl esam spiesti dzīvot budžeta deficīta apstākļos. Tāpat kā pārējām Austrumu un Viduseiropas valstīm mums arī neizdevās izvairīties no banku krīzes. Tā nebija tik sāpīga kā dažās citās valstīs, taču mums ir jāatzīst, ka banku stāvoklis pasliktinājās. Mūs uztrauc lielā noziedzība. Tās ir problēmas, ar kurām sastopamies katru dienu. Lietuvas un Latvijas aktīvas abpusējas attiecības atjaunojās tikai astoņdesmito gadu beigās. Pirms kara, kā zināms, starp mūsu valstīm bija neskaidrības, pietrūka savstarpēja atbalsta. Tagadējās attiecības, man šķiet, atbilst vienojošās Eiropas dvēselei. Aktīvi sadarbojoties savā starpā un vienoti darbojoties starptautiskajās organizācijās, cenšamies panākt mūsu valstīm būtiskus mērķus - drošību un stabilitāti, demokrātisku kārtību, sabiedrības materiālo labklājību. Īsā laikā ielikām tiesiskās un politiskās sadarbības pamatus. Kā pierādījumu varētu minēt daudzus divpusējos un trīspusējos līgumus, starp tiem līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību, par sadarbību sociālās aprūpes jomā, par sauszemes robežu. Diemžēl līdz šim brīdim neizdodas panākt vienošanos par jūras robežu. Vai tiešām "naftas traips" uz ilgu laiku iesūksies mūsu attiecībās? Šodien Rīgā darbu turpina delegācijas sarunām par jūras robežas noteikšanu. Lietuvas delegācija saņēma norādījumus strādāt konstruktīvi, meklēt abām pusēm pieņemamu kompromisu. Mūsu labajām kaimiņattiecībām daudzās jomās, manuprāt, trūkst praktiska satura. Kad, braucot uz Latviju, pierobežā redzu nostiprinājumus, kas ceļas no abām pusēm, nevaru nejautāt: vai 20. gadsimta beigu Eiropas robežas atdala valstis un cilvēkus vai apvieno? Domāju, ka šogad aprīlī Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopīgajā komiteju tikšanās reizē izskanējušo piedāvājumu par robežu atcelšanu starp Baltijas valstīm nevajadzētu atmest. Via Baltica, kas šķērso Lietuvu, Latviju un citas valstis, par starptautisko maģistrāli arī kļūs tikai tad, kad būs atcelti visi ierobežojumi kustībai pa to. Ieviest kopīgu tranzītprocedūru, izveidot informatīvo infrastruktūru, sastādīt dokumentu sarakstu, kuri pierobežā abpusēji tiktu atzīti, - tie būtu konkrētie soļi Eiropas standartu virzienā. Muitas savienība, kopīga cīņa pret organizēto noziedzību, nelegāliem imigrantiem, kontrabandu programmas, - tie ir tie darbalauki, kur vairāk deklarējam savu darbību, nekā to īstenojam. Atjaunojot mūsu valstu neatkarību, bija vērojama spilgta baltiska solidaritāte. Tā daudz palīdzēja, lai pasaulē nostiprinātos priekšstats par Baltijas zemēm - Lietuvu, Latviju, Igauniju kā vienotu reģionu. Tādu priekšstatu nostiprina arī regulāras Prezidentu tikšanās, kopīgu institūciju, - Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes - sesijas. Par vienotu reģionu Baltijas valstis uzskata arī Eiropa. Dzīvodami pie Baltijas jūras un būdami baltu kopībai piederīgi, nevaram būt vienaldzīgi pret iniciatīvām, kas veicina šī reģiona sadarbības iespējas. Nav taču pasaulē citas jūras, kas apvienotu valstis, kuras pagātnē ir piederējušas naidīgiem blokiem, kā arī neitrālās valstis. Aizvakar Visbijā beidzās Baltijas jūras valstu padomes tikšanās valdību vadītāju līmenī. Esam pārliecināti, ka tas tikai vairos savstarpējo uzticību un konkrētas sadarbības attīstību reģionā. Nedz Lietuva, nedz arī Latvija nekad nebija zaudējušas savu eiropeisko identitāti un neatteicās no idejas atgriezties Eiropas saimē. Tāpēc arī mūsu ārpolitikas orientācija ir daudzās jomās līdzīga vai pat sakrīt. Viens no stratēģiskajiem mērķiem ir dalībvalsts statuss Eiropas savienībā. Lietuvā šo politiku atbalsta galvenās politiskās partijas. To atbalsta arī sabiedrības vairākums. Šobrīd mūsu valstī tiek veidotas integrācijas institūcijas, tiesiskā sistēma un speciālās struktūras tiek pielāgotas Baltās grāmatas rekomendācijām. Pirms dažām dienām gan Lietuvai, gan Latvijai tika iesniegta Jautājumu grāmata, ko sagatavojusi Eiropas savienības komisija. Tas ir mūsu "mājas uzdevums", no kā būs atkarīgs mūsu iestāšanās Eiropas savienībā datums. Lietuva var sniegt pārliecinošus argumentus, kas liecina par valsts politisko gatavību, spēju īstenot modernu politiku. Mums nav teritoriālo problēmu ar kaimiņiem, labas attiecības ar viņiem ir apstiprinātas ar starpvalstu līgumiem. Cilvēktiesību un mazākumtautību stāvoklis Lietuvā atbilst Eiropas garam, un to ir augsti novērtējušas starptautiskās institūcijas. Taču Baltijas valstis, manuprāt, gaida vēl arī papildu "mājas uzdevums" - pierādīt, ka tās ir spējīgas savstarpēji sadarboties, atrast kompromisu, cienīt cita viedokli. Lietuva ievēro un arī turpmāk gribētu ievērot baltiskās solidaritātes principu. Domājam, ka, tikai saskaņojot pozīcijas, koordinējot politiku, mēs pārvarēsim integrēšanās Eiropas savienībā grūtības un aptuveni vienlaicīgi kļūsim par tās loceklēm. Lietuva ir par to, lai sarunas ar potenciālajiem kandidātiem Eiropas savienībā sāktos vienlaikus. Kā jau esmu ne vienreiz vien teicis, starta šāvienam visām valstīm ir jāizskan vienlaikus, runājot Briseles vārdiem, bet, cik ātri izdosies veikt distanci, tā ir katras valsts lieta. Drošības problemātika ir nešķirama Eiropas integrācijas procesa daļa, un mūsu valstu līdzdalība tajā ir būtiska. Lietuva tāpat kā Latvija nevar viena pati garantēt sev drošību. Tās garantijas saistāmas ar dalībvalsts statusu NATO. Tas ir viens no galvenajiem mūsu ārpolitikas mērķiem. Bez šaubām, nākošo dažu gadu laikā NATO paplašināsies. Ir ļoti svarīgi, lai visām demokrātiskajām Rietumu un Austrumeiropas valstīm, to skaitā arī Baltijas valstīm, kas cenšas iestāties NATO, tiktu radītas vienādas politiskās iespējas kļūt par šīs organizācijas loceklēm. Mēs saprotam, ka nevarēsim būt tikai drošības patērētāji, mums vajadzēs arī sniegt drošību. Līdzdalība programmā "Partnerattiecības - mieram" mūsu Bruņotajiem spēkiem dod iespēju tuvināties NATO standartiem. Baltijas bataljona izveidošana, Lietuvas karavīru līdzdalība miera uzturēšanas misijā Bosnijā - tie ir šie praktiskie soļi mūsu kopīgās drošības virzienā. Par to diemžēl ir jāmaksā arī ar asinīm. Karavīra Normunda Valtera bojāeja - tas ir Lietuvas, viņa Tēvijas, un arī Latvijas, viņa dzimtenes, upuris Eiropas miera un stabilitātes labā. Runājot par mūsu reģionālo drošību, nevaru nerunāt par attiecībām ar Krieviju. Domāju, ka būsim vienisprātis, uzsverot, ka gan Lietuva, gan Latvija ir ieinteresētas dzīvot kaimiņos ar demokrātisku, miermīlīgu un ekonomiski spēcīgu Krieviju. Paplašinoties Eiropas savienībai un NATO uz Austrumiem, abām pusēm ir jāmeklē jaunas sadarbības formas. Svarīgi ir neizveidot Krievijā kļūdainu iespaidu, ka tā tiek izolēta. Lietuva ir gatava dot savu ieguldījumu Rietumu un Krievijas dialogā. Skaidrs, ka dažas tendences Krievijas Valsts domē un militārais konflikts Čečenijā izraisa raizes, tomēr cenšamies saglabāt konstruktīvas, līdztiesīgas, ar starptautiskajām tiesībām pamatotas attiecības. Ceram, ka tās nemainīsies arī pēc vēlēšanām, lai arī kas tajās uzvarētu. Viens no lielākajiem Lietuvas ārpolitikas panākumiem pēdējos gados ir izveidotās labās kaimiņattiecības ar Poliju. Starpkaru posmā mūsu nesaskaņas ne tikai vājināja abas valstis, bet komplicēja stāvokli visā reģionā. Ļoti svarīgi, ka bijām spējīgi pārkāpt pāri pagātnes ēnām un dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas stabilitātes stiprināšanā. Cienījamie parlamenta locekļi! Mēs dzīvojam pasaulē, kas mainās mūsu acu priekšā. Tā kļūst arvien ciešāka un pieejamāka. Lietuvu un Latviju bez tam saista mūsu tautu tuvības izjūta, saprašana, ka esam vienīgie, kas pieder baltu saimei. Jānis Rainis - viena no izcilākajām personībām, kura ielikusi pūles latviešu un lietuviešu tuvināšanā. Vēl trešajā gadu desmitā viņš ar rūgtumu pamanījis: "Esam ciltsbrāļi un asinsradinieki. To varam dzirdēt katros svētkos, katrā tikšanās svinību reizē. Svētkos mēs satiekamies un iepazīstamies, savukārt ikdienā esam sveši. Bet ikdienu ir sešas reizes vairāk nekā svētku dienu." Lietuvas Republikas Prezidents Brazausks - latviski: "Šī mūsu delegācijas vizīte nav svētku izbraukums. Arī ikdienā mēs kļūstam arvien tuvāki viens otram. Ceļš uz vienotu, drošu un plaukstošu Eiropu, ko izvēlējās Lietuva un Latvija, tas pirmām kārtām ir pacietīgs ikdienas darbs. Tikai kopā strādājot, viens otru atbalstot, mēs izmantosim laika piešķirto unikālo iespēju darīt bagātāku Eiropas ainu ar savdabīgu baltisku ieguldījumu. Paldies par uzmanību!" (Ilgi aplausi.)".
• 1996_05_06_a-seq252 language "lv".
• 1996_05_06_a-seq252 speaker Algirds_Brazausks.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q822919.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q211.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q2660080.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q37.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q191.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q193089.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q39731.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q159.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q7184.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q36.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q9005.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q12360039.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q2484354.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q374152.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q715641.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q54757.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q348001.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q754430.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q60106.
• 1996_05_06_a-seq252 mentions Q16465809.