Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq350> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq350 type Speech.
• 1996_05_02-seq350 number "350".
• 1996_05_02-seq350 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq350 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq350 spokenAs 77.
• 1996_05_02-seq350 spokenText "Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr. 666 un nr. 763. Jūsu priekšā ir divi dokumenti - viens ir pamatdokuments, tie ir Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā valdības pieņemtie noteikumi, un otrs ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts. Abi tie atšķiras ar to, ka alternatīvais likumprojekts veido tikai trešo daļu no valdības iesniegtā. Ir izsvītrotas divas pamattēzes, kas bija valdības iesniegtajā likumprojektā. Mēģināšu jums īsumā izstāstīt, kādēļ tas notika. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē tika asi kritizēti divi konceptuāli risinājumi, kas ir pieņemti šajos valdības noteikumos. Tie tika asi kritizēti, pirmkārt, tāpēc, ka šis ir jau trešais mēģinājums ātrā, varētu teikt, sasteigtā veidā, bez diskutēšanas pieņemt valstij svarīgus konceptuālus risinājumus, kas ietekmēs valsts finansu un ekonomisko apriti. Pirmais no šiem jautājumiem ir saistīts ar slēgto... ar kodēto kontu atvēršanu bankās. Pašreiz Latvijas Republikā nerezidenti var atvērt šādus kodētos kontus. Finansu ministrija savā projektā bija izsvītrojusi šādu iespēju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apsprieda iespējamās sekas, kādas rastos šādu kontu slēgšanai. Pirmkārt, tā ir it kā Eiropas savienības prasība, lai šādus kontus slēgtu, jo tas ir viens no preventīviem pasākumiem, lai likvidētu "netīrās" naudas "atmazgāšanu" starp Eiropas savienības valstīm, dalībvalstu kontiem, un vairākas ārvalstu vēstniecības, kā arī Eiropas savienības pārstāvji ir vairākas reizes teikuši, ka ir nepieciešami šādi pasākumi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka par "netīrās" naudas "atmazgāšanu"... un šie pasākumi visā Eiropas savienībā galvenokārt tiek vērsti pret narkotiku un ieroču nelegālā tirdzniecībā iegūto naudu. Pašreiz vēl nav neviena aizrādījuma Latvijas Republikai, ka caur mūsu valsts banku kontiem būtu gājusi šāda nauda. Visādā ziņā mēs tādu naudu noteikti pamanītu, jo tādas naudas summas būtu ar daudzām nullēm rakstāmas. Katrā Eiropas savienības valstī ir diezgan īpatnēji noteikumi, kādā veidā viņi cīnās ar "netīro" naudu un tās "atmazgāšanu", bet pilnīgi droši es jūs varu informēt par to, ka Austrijas Republika, kura nule kā ir iestājusies Eiropas savienībā, tajā pašā laikā saglabā kodētos kontus, kodētās krājkases, aizbildinoties ar to, ka Austrijai ir gadsimtiem ilga šī tradīcija. Šajā brīdī notiek pārrunas ar Eiropas savienību, Austrijas Republika nepiekāpjas, Austrijas Republika taisās šajā jautājumā iet uz Eiropas tiesu, un ir pamats domāt, ka galarezultātā Austrija uzvarēs šajā tiesas procesā. Tāpēc Eiropas savienībā nav viendabīgu noteikumu attiecībā uz kodētajiem kontiem. Ko nozīmē kodētie konti Latvijas Republikai? Nav precīzu skaitļu, cik naudas varētu šādos kodētos kontos mūsu bankās būt, bet ir skaidrs, ka tā ir galvenokārt mūsu "kaimiņu" nauda. Tā nav Latvijas rezidentu nauda, tā ir mūsu "kaimiņu" nauda, un, pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, šī summa ir 100 miljoni latu, nu, plus vai mīnus 20 miljoni, jo neviens tiešām precīzi šo skaitli nevar pateikt. Ja pēdējā laikā mēs esam paši iepriecināti par to, ka krītas procentu likmes attiecībā uz valsts aizņēmumu papīriem, un gaidām, ka šīs pašas procentu likmes samazināsies arī attiecībā uz kredītresursiem, kas tiek izsniegti Latvijas Republikā, tad tas notiek tieši tāpēc, ka ir naudas masas spiediens uz šīm kredītlikmēm. Tajā brīdī, kad mēs no tirgus apgrozījuma izņemsim tik milzīgu naudas summu, ir skaidrs, ka mēs nesagaidīsim kredītu procentu likmes kritumu, var arī paaugstināties šīs likmes attiecībā uz valsts vērtspapīriem, kaut arī Finansu ministrija ir veikusi vairākus ļoti pozitīvus pasākumus, lai šīs likmes samazinātu. Mēs pilnīgi droši varam teikt, ka, šai naudai tiešām nav negatīvas ietekmes uz mūsu ekonomiku. Šī nauda mūsu ekonomikā galvenokārt operē kā nauda, kas tiek izdalīta kā apgrozāmie līdzekļi jeb kā īstermiņa kredīti no bankām. Kā jau es teicu, vairākas reizes Finansu ministrija ir mēģinājusi - būtībā paklusām un būtībā, ja tā varētu teikt, "piekabinot" to pie citiem jautājumiem - šos kontus slēgt, bet katru reizi Saeima, arī iepriekšējā sasaukuma Saeima, šos lēmumus ir atcēlusi. Tāpēc, ja mēs gribam pa īstam cīnīties ar "netīrās" naudas "atmazgāšanu", ir nepieciešams likums par "netīrās" naudas "atmazgāšanu", kurā tiktu izskatīti visi šie jautājumi, lai šāda veida nauda nenonāktu Latvijā. Un, otrkārt, tāpēc, ka līdz brīdim, kamēr mēs iestāsimies Eiropas savienībā, diezin vai būtu saprātīgi mūsu saimniecībai atteikties no tik milzīgiem finansu resursiem, kamēr valstij pašai nav šo finansu resursu tās rīcībā. Otrs ir drošības aspekts, kurš retāk tiek izskatīts, bet kurš tomēr kā tāds politisks aspekts šajā jautājumā pastāv, jo, ja šajā valstī, mūsu valstī, atrodas aptuveni 100 miljonus latu liela summa, tad kaut kur kaimiņvalstīs atrodas ievērojams bagātu cilvēku skaits, kuri nevēlētos, lai šos kontus kontrolētu kāda cita vara, nevis Latvijas Republika, ja jau viņi ir uzticējušies Latvijas Republikas banku sistēmai. Tātad tas ir netiešais garants, lai intervences iespējas Latvijā samazinātos. Šis bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis attiecībā uz slēgtajiem kontiem. Ja mēs runājam par otro problēmu loku, ko arī noraidīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tad jāsaka, ka tam ir saistība ar to, kas un cik lielā mērā var iepazīties ar juridisko un fizisko personu kontu atšifrējumiem bankās. Pašreiz Latvijas Republikā pastāv tāda kārtība, ka ar šiem kontiem var iepazīties tiesībsargājošās institūcijas, ja ir ierosinātas krimināllietas vai ja ir iemesls turēt kontu īpašniekus aizdomās par kādām prettiesiskām darbībām. Saskaņā ar Finansu ministrijas ierosinājumu šis cilvēku loks tiek paplašināts līdz visai ievērojamam ierēdņu skaitam. Tas nozīmē, ka praktiski tiek grauta uzticība bankām, jo kontu slepenība ir viena no banku drošības pamatiezīmēm. Ja mūsu valstī vismaz būtu pieņemts likums par slepenību, tad būtu vismaz juridiskās garantijas, ka ir iespēja kaut kādā veidā, tiesiskā veidā, sodīt cilvēkus, kas ir izpauduši kontu noslēpumus. Kamēr mūsu valstī šāds likums nav pieņemts - un, kā jūs zināt, mēs Saeimā pašreiz pie šā likuma strādājam, - tikmēr tik lielā mērā paplašināt brīvu jeb salīdzinoši brīvu pieeju ierēdņiem pie fizisko un juridisko personu kontiem mēs uzskatījām par nepamatotu. Tie bija galvenie iebildumi, kas bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tāpat kā valdība uzskata, ka tiešām valdībai vai Finansu ministrijai ir jābūt instrumentam, ar kuru izsekot tā saucamajiem tranzītkredītiem. Un, proti, tie galvenokārt ir G-24 kredīti, kas izdoti bankām, ja banka ir bankrotējusi, lai valdība var tālāk operēt ar šiem kredītiem. Tā arī ir to labojumu būtība, kuri ir palikuši alternatīvajā likumprojektā. Tagad, cienījamie deputāti, es lūgtu jūs balsot gan par pamatu, tātad Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā valdības iesniegto likumprojektu, gan par alternatīvo.".
• 1996_05_02-seq350 language "lv".
• 1996_05_02-seq350 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 1996_05_02-seq350 mentions Q822919.
• 1996_05_02-seq350 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq350 mentions Q193089.
• 1996_05_02-seq350 mentions Q40.
• 1996_05_02-seq350 mentions Q2167704.