Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq276> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq276 type Speech.
• 1996_05_02-seq276 number "276".
• 1996_05_02-seq276 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq276 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq276 spokenAs 78.
• 1996_05_02-seq276 spokenText "Augstā sapulce! Dāmas un kungi! Kristīgie un nekristīgie, ticīgie un neticīgie, te nu mēs visi esam kopā. Pirms es jūs aicinu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto likumprojektu, gribu drusciņ pieskarties tai Antona Seiksta slavas dziesmai par Cilvēktiesību komisiju, par to lielo darbu, ko viņi darījuši. Bet nez kāpēc te anotācijā ir tā rakstīts: "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nav pieņemams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts..." Es nelasīšu tālāk. Tā kā šos likumprojektus nav viegli tuvināt, es atrodu Cilvēktiesību komisijas likumprojektā daudz kļūdu un daudz nesakarību. Bet nu, pirms es gribu vispār aizstāvēt kristīgās mācības, kristīgās reliģijas, kristīgās ticības viedokli... Šodien uz mums, politiķiem, gulstas atbildība, liela atbildība savas tautas un savas sirdsapziņas priekšā, un te, Saeimā, mēs ar savām balsīm un ar savu pārliecību parādām tautai un vēsturei, vai mēs esam par tautas un valsts morāles pamatu atjaunošanu vai neesam. Cik nu katram mums ir šie pamati, cik nu mums ir labas gribas, ticības un cerības, bet viens gan laikam mums visiem ir skaidrs - kristīgā ticība ir bijusi mūsu tautas un valsts morāles pamatu pamats. Es atceros - kad 5. Saeimā klasificēja visus deputātus, kādas ticības nu kurš ir, pēc tā saraksta iznāca, ka lielākoties visi bija kristīgie, tur ateisti bija tikai "Līdztiesība" un no LNNK - Berklavs. Viņš teica: "Jā, es esmu ateists, bet es nekādā ziņā nenoliedzu kristīgās ticības un morāles pozitīvo iespaidu uz tautu un jaunatnes audzināšanā." Tā ka tanī ziņā Berklava priekšā - cepuri nost! Gribētos gandrīz aicināt varbūt 6. Saeimas deputātus attiecīgi nostāties pret kristīgo ticību, tos, kuri arī netic, jo mēs jau nevaram nevienu piespiest ticēt. Lai to apstiprinātu un nekļūdīgi pateiktu, ka tā tas... Šodien un arī nākotnē galvenais saturošais un vienojošais "cements" tomēr ir kristīgā morāle, viens balsts. Nacionālā apziņa ir otrs balsts. Šie balsti ir ar nesaraujamām saitēm savā starpā saistīti. Ja mums nav saistības starp šiem diviem balstiem, tad mēs arī nevaram būt ne kārtīgi ticīgie, ne kārtīgi patrioti. Mēs esam šā laikmeta liecinieki un ar skaidru prātu, bez fanātiskiem apliecinājumiem, lieku reizi mēs pārliecinājāmies, ka joprojām tumsas spēki, kuri mūs ir spieduši 50 gadus, cenšas apspiest un nicināt kristīgās mācības atdzimšanas asnus ar demagoģiju un teroru, kā tas bija komunistu valdīšanas laikā. Jau piecus gadus mēs esam brīva valsts Eiropā, bet mūsu pamatu pamati joprojām gaida atjaunošanu. Mūsu uzdevums un pienākums ir paskatīties atpakaļ vēsturē. Mēs redzam Latviju kā valsti ar savu nacionālo un kristīgo pārliecību Eiropas tautu saimē. Valsti, kurai dzīves saturs ir Dievs, daba un darbs un kura kopusi savu dzīvi vienotā harmonijā, nenovirzoties no mūsu pamatu pamatiem. Genocīda, okupācijas gados mēs savā sirdī esam lūguši savu svēto lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!". Vai ir vēl kāda valsts Eiropā, kas ar likumiem mēģina graut savas tautas un valsts morāles pamatus? Vai bez ticības, šajā gadījumā bez kristīgās ticības, mēs esam spējīgi lūgt? Man liekas, neesam spējīgi lūgt. Izlasot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas anotāciju, rodas šaubas, par ko mēs gribam izaudzināt mūsu nākamās paaudzes. Par cilvēkiem ar dažādu morāli, bez noteiktas ticības? Vai gribam, lai viņi turpina brist alkohola, noziedzības un vienaldzības purvā? Vai varam cerēt uz materiālu labklājību valstī bez garīgā, morālā pamata? Kā mēs saprotam šo pamatu? Vai to veido ateisms? Komunistiskā ideoloģija? Vai kosmopolītisms? Es negribētu piedzīvot to dienu, kad tumsas spēki, mūsu deputātu un valdības likuma labojumi nomainīs mūsu tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!". Andrejs Eglītis saka tā: "Dievs ir mūsu Dievs, lai viņš bez mums neizdala 18. novembra svēto vakarēdienu". Jā, mēs nedrīkstam pievilties šajā brīdī, kad mēs esam brīva valsts Eiropā. Eiropa mūs vēro, kā mēs kopjam pussagrautos pamatu pamatus. Vēro, vai mēs gribam sēt gaismu un mīlestības sēklu mūsu bērnu un jaunatnes dvēselēs. Vai iekļaujam kristīgās reliģijas mācību mūsu skolu programmās. Bērna dvēsele veidojas agri, mēs nedrīkstam atstāt to novārtā. Un šie 5 gadi ir pagājuši, kad mēs esam to atstājuši novārtā. Un vēl mēs filozofējam, vai vajag vai nevajag, jeb varbūt šo gaismas un mīlestības sēklu sajaukt ar drazām un pelavām, ko katrs caurbraucējs ievazā mūsu tēvzemē dārgā iepakojumā. Jā, šie spožie maldi un idejas viltīgā iepakojumā pielīp ātri bērniem un sabiedrībai, kuru nesargā kristīgās morāles principi - kopīgi ar latvisko garu un latvisko ticību. Mēs taču skaidri redzam, kāds posts piemeklē mūsu tautu pēc pusgadsimteņa kristīgās morāles nīšanas, nacionālā gara nīšanas. Visu laiku šie divi balsti ir bijuši ienaidnieks numur viens komunistiskajai ideoloģijai. Es uzskatu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumi, grozījumi ir sava veida recidīvs, ar ko nevar nostiprināt mūsu tautas morāles pamatu pamatus, tie ir vērsti pret to. Mums nav vajadzīgs reliģijas sajaukums, mums ir vajadzīga kristīgā reliģija. Mēs nedrīkstam tam atvērt savas robežas, savas ārējās robežas un savas iekšējās robežas, savas gara un sirds robežas. Un mums ir jāvienojas, ja mēs nesavienosim savu nacionālo garu ar kristīgo ticību, posts būs tāpat mūsu zemei. Mēs neprotam lūgt, mums ir jāmācās lūgt un jāmācās ticēt. Ja mēs to nemācīsimies, tad viegli nebūs mūsu tautai. Tāpēc es lūdzu: cienītie deputāti, padomāsim, vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas projekts atbilst latvju tautas interesēm. Es domāju, ka ne. Mani īsti neapmierina arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotais likums, bet es par to balsošu, un, izejot no šā likuma, mēs kaut ko vēl varēsim labot. Paldies.".
• 1996_05_02-seq276 language "lv".
• 1996_05_02-seq276 speaker Aleksandrs_Petersons-1926.
• 1996_05_02-seq276 mentions Q822919.
• 1996_05_02-seq276 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq276 mentions Q193089.
• 1996_05_02-seq276 mentions Q11207414.
• 1996_05_02-seq276 mentions Q182488.
• 1996_05_02-seq276 mentions Q20565025.