Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq267> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1996_05_02-seq267 type Speech.
- 1996_05_02-seq267 number "267".
- 1996_05_02-seq267 date "1996-05-02".
- 1996_05_02-seq267 isPartOf 1996_05_02.
- 1996_05_02-seq267 spokenAs 46.
- 1996_05_02-seq267 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šodien ir pienācis tas brīdis, ko Latvijas kristīgā tauta ilgus gadus gaidījusi. Proti, tas ir kristīgajai tautai gaidītais brīdis, kad tiks pieņemts likums par kristīgās reliģijas mācību valsts licencētās izglītības iestādēs. Tas netika panākts 5. Saeimas darbības laikā, tāpēc to no mums, cienījamie deputāti, gaida mūsu vēlētāji, lai šis likums tiktu pieņemts. Fakts, ka latviešu tautas absolūtais vairākums ir izvēlējies kristietību, ir realitāte, ko nevaram ignorēt. Un arī mums ir zināms, ka kristietība Latvijā pastāv vairāk nekā 800 gadus. Ar lielu gandarījumu novērtēju to, ka Latvijas valsts atbalsta vēsturisko kristīgo vērtību atjaunošanu un vēsturiski tradicionālo vērtību dominēšanu Latvijas teritorijā. Kristīgā baznīca Latvijas teritorijā ir izveidojusies konkrētās vēsturiskās ticīgo kopības formās, ko, pirmkārt, pārstāv vēsturiski tradicionālās konfesijas - evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudžu savienība. Šīm konfesijām būtu jāveicina tradicionālā kultūras mantojuma un nacionālās identitātes saglabāšana, kristīgās filozofijas pēctecība. Baznīca tradicionāli ir bijusi ģimenes sargātāja, kur ģimenes stiprums noteicis arī valsts un tautas stiprumu. Baznīca veicina garīgo izpratni par ģimenes saitēm, attiecībām starp vecākiem un bērniem, laulātajiem. Mūsu tradicionālās konfesijas ir pierādījušas savu lojalitāti pret valsti. 1. Tās ar savu autoritāti, neiejaucoties politikā, godīgi nostājās Latvijas neatkarības spēku pusē. 2. Latvijas valstiskās atjaunošanas viskritiskākajos posmos tās lielā mērā kalpoja par stabilitātes garantu sabiedrībā. 3. Tradicionālo baznīcu kopējā sadarbība mazina pilsonības jautājumu spriedzi. Politiskās problēmas, protams, mums vēl ilgi būs asas, bet tieši šo piecu lielo konfesiju sadarbība un pieredze audzināšanas un izglītošanas laukā var kļūt par vislabāko palīgu visu sarežģīto jautājumu pakāpeniskā atrisināšanā. Ja mēs šodien skatām Reliģisko organizāciju likuma 6. pantu, kur noteikts, kas drīkst mācīt ticības mācību valsts licencētās izglītības iestādēs, tad droši var paļauties uz mūsu lielajām tradicionālajām konfesijām, kas to ir pierādījušas. Pat savas nabadzības apstākļos šīs baznīcas jau ieliek līdzekļus, lai pilnvērtīgi sagatavotu pedagogu kadrus, kuri varētu skolās pasniegt kristīgās reliģijas mācību. Baznīca ir gatava palīdzēt skolotāju sagatavošanā, lai šo priekšmetu mācītu kompetenti un kristīgo apziņu saprotoši cilvēki. Pašos savos pamatos tas ir jautājums tikai par to, vai mēs gribam saglabāt Latviju, tai raksturīgo kultūras vidi vai gribam, lai tajā ielauztos sveši, mums nesaprotami, nekontrolējami spēki. Pašreiz stipri jūtama nekontrolēta netradicionālo un pseidoreliģisko strāvojumu invāzija. Tā Latvijas nacionālo identitāti var sagraut ātrāk nekā pusgadsimtu ilgais okupācijas periods, jo darbība notiek no iekšpuses, graujot mūsu tradīcijas, mentalitāti, nacionālo pašapziņu, padarot cilvēkus par pasaules pilsoņiem. Uzskatu, ka netradicionālo reliģiju invāzija ir bīstams process, kas Latvijas valsts un tautas pastāvēšanai un attīstībai var radīt negatīvas un, iespējams, neatgriezeniskas sekas. Esmu konkrētības piekritējs, un, salīdzinot šodien piedāvāto triju grozījumu variantus Reliģisko organizāciju likuma 6. pantā, par konkrētāku atzīstu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto variantu, ko parakstījis komisijas priekšsēdētājs deputāts Dzintars Ābiķis. Šajā piedāvātajā panta variantā ir konkrēti norādīts: pirmais - reliģija, otrais - kas drīkst mācīt. Protams, vēl vajadzētu papildināt ar vecticībnieku konfesiju. Gribu atzīmēt, ka 23. aprīlī Saeimas Prezidija rīkotajā tikšanās reizē ar Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Saeimas frakciju pārstāvjiem un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem bija labi redzams, ka Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji vienbalsīgi atzina par pieņemamu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto panta variantu. Mums, cienījamie kolēģi deputāti, ir jāsaprot tas, ka mūsu kristīgo konfesiju vadītāji pārstāv 70% mūsu valsts iedzīvotāju. Ja viņiem ir pieņemams šī panta variants, tad Kristīgo demokrātu savienības vārdā es lūdzu, kolēģi, jūs balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto panta variantu, lai vienreiz varētu pielikt punktu šim mūsu tautai tik svarīgajam likumam un lai likums varētu darboties. Pateicos par uzmanību un pozitīvu balsojumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")".
- 1996_05_02-seq267 language "lv".
- 1996_05_02-seq267 speaker Andrejs_Naglis-1943.
- 1996_05_02-seq267 mentions Q822919.
- 1996_05_02-seq267 mentions Q211.
- 1996_05_02-seq267 mentions Q8436.
- 1996_05_02-seq267 mentions Q220.
- 1996_05_02-seq267 mentions Q2671946.
- 1996_05_02-seq267 mentions Q34651.