Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq265> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq265 type Speech.
• 1996_05_02-seq265 number "265".
• 1996_05_02-seq265 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq265 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq265 spokenAs 77.
• 1996_05_02-seq265 spokenText "Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jautājums par reliģijas mācīšanu tiek diezgan plaši sabiedrībā diskutēts, un, neapšaubāmi, daudzi cilvēki par to uztraucas, jo šobrīd diemžēl likumdošanā ir radies, kā jau Seiksta kungs te minēja, zināms vakuums. Laikā, kad pieņēma veco Izglītības likumu, bija spēkā vecais likums par reliģiskajām organizācijām, un šis likums regulēja ticības mācīšanu skolā jeb reliģijas mācīšanu skolā, un līdz ar to, pieņemot to Izglītības likumu, kurš šobrīd ir spēkā, ir atsauksme uz normām, kas bija vecajā likumā par reliģiskajām organizācijām. Šobrīd ir pieņemts jauns likums par reliģiskajām organizācijām, kas neregulē šīs lietas, un tanī pašā laikā arī Izglītības likums, kurš šobrīd ir spēkā, šīs lietas neregulē. Un, kā jau Seiksta kungs pareizi teica, Izglītības likumam uz otro lasījumu ir iesniegts vairāk nekā tūkstotis priekšlikumu, tie visi tiek ļoti rūpīgi diskutēti, un ir vairāk nekā skaidrs, ka tuvākajā laikā jaunais Izglītības likums spēkā nestāsies, tāpēc šis vakuums ir jālikvidē. Mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ļoti, ļoti nopietni izturējāmies pret šo problēmu. Mēs maksimāli centāmies uzklausīt gan skolotāju domas, tātad izglītības darbinieku domas, gan mūsu vēlētāju domas, arī bērnu vecāku domas, gan, protams, reliģisko konfesiju pārstāvju domas. Komisijā vairākkārt ir viesojušies vadošo jeb, pareizāk sakot, lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji, un mēs esam ilgi un rūpīgi diskutējuši par šīm problēmām. Šajā sakarībā es gribētu šeit no tribīnes paust galvenās nostādnes, mūsu komisijas nostādnes, ko atspoguļo mūsu komisijas iesniegtais likumprojekts. Pirmā nostādne ir tāda, ka skolās vajadzētu mācīt kristīgās reliģijas mācību. Kāpēc kristīgās reliģijas mācību? Gribam mēs to vai negribam, mēs, Latvija, tā nu tas vēsturiski ir izveidojies, tomēr piederam kristīgajai pasaulei. Un neapšaubāmi, ka kristīgā pasaules uztvere, kristietība, ir ietekmējusi gan mūsu kultūru, gan tautas paražas, gan mūsu mākslu - mūsu tēlotājmākslu, mūziku un tā tālāk. Un, protams, nav arī paredzams, ka kaut kur pārredzamā nākotnē Latvija nebūtu kristīga valsts, bet ka tā varētu kļūt par islama, budisma vai sintoisma valsti. Otrais princips - par to šeit jau pareizi runāja referents -, pēc kura mēs vadījāmies, ir absolūts brīvprātības princips, ka reliģijas mācība nedrīkst nekādā gadījumā būt obligāta, jo šo viedokli pauž lielākais sabiedrības vairākums. Es droši to varu apgalvot, jo mūsu komisija ir saņēmusi ļoti, ļoti daudz vēstuļu, un vairākums cilvēku uzskata, ka piespiedu princips šobrīd nedrīkstētu būt. Un tātad otrs princips ir šis brīvprātības princips, ka skolēnu vecākiem vai aizbildņiem ir tiesības izlemt, vai bērns piedalīsies kristīgās reliģijas mācības stundās. Trešais pamatprincips, pēc kura vadījās mūsu komisija, pieņemot lēmumu, ir tas, ka tieši reliģijas mācība tiks mācīta Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija noteiks kārtību, kādā ir mācāma kristīgā reliģijas mācība - tātad, pirmkārt, vadoties pēc budžeta iespējām, otrkārt, vadoties pēc tā, cik klasē ir attiecīgās konfesijas piekritēju. Un acīmredzot Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās tādu kārtību, lai nekādā gadījumā nebūtu šīs te pretrunas starp budžeta iespējām un nebūtu pretrunas arī starp konfesijām. Reāli tā situācija varētu veidoties tā, ka Latgalē pamatā katoļu konfesijas deleģētie pārstāvji būs tie, kas vadīs šīs mācību stundas. Rietumlatvijā, izņemot Alsungas novadu, un varbūt vēl šur tur lielajās pilsētās, tie pamatā būs luterāņi un tā tālāk... Tātad, lai nenotiktu šī konfrontācija. Vēl jo vairāk ir skaidrs, ka nebūs tā, ka vienā klasē nāks gan vienas, gan otras, gan trešās, gan ceturtās konfesijas pārstāvis, tāpēc ir jānosaka kaut kādas saprātīgas robežas. Nākamais pamatprincips, ka pasniedzējus izvēlas attiecīgā konfesija. Tātad viņus deleģē attiecīgā konfesija, bet šos pasniedzējus atestē Izglītības un zinātnes ministrija. Un tie nekādā ziņā nevarētu būt gadījuma rakstura cilvēki, bet tie būs arī cilvēki, kam neapšaubāmi ir arī pedagoģiskā darba iemaņas, tātad pedagoģiskā izglītība. Lai viņi būtu ne tikai ticīgi cilvēki, konfesijas deleģēti cilvēki, bet lai viņiem būtu arī šie pedagogu dotumi. Nākamais princips. Kāpēc mēs izvēlējāmies četras lielākas konfesijas? Un tomēr, ja mēs runājam atklāti, tad evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo un baptistu konfesijas ir tās, kam Latvijā reāli ir vislielākā ietekme, bet šeit es gribētu izteikt arī personīgās domas, ja deputātu vairākums uzskatīs, ka arī vēl kāda cita konfesija būtu tiesīga deleģēt savu pārstāvi, teiksim, septītās dienas adventisti vai kādi citi, kaut gan es stipri šaubos, vai šī Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā kārtība būs tāda, ka attiecīgajā skolā atradīsies pietiekami liels skolēnu skaits, lai varētu arī kādas citas ticības konfesijas pārstāvji nākt un mācīt, kaut gan teorētiski tas ir iespējams. Es personīgi pilnīgi pieļauju iespēju, ka mēs varam par to diskutēt nākamajos lasījumos un ka šo sarakstu ar četrām konfesijām mēs varētu vēl papildināt. Nobeigumā es gribēju teikt to, ka mūsu piedāvātais likumprojekta variants nekādā ziņā nav pretrunā ar to, ka vēstures mācības stundās vai varbūt reliģiju vēstures mācību stundās skolēni apgūtu zināšanas ne tikai par kristīgo reliģiju, bet arī par visām citām pasaules reliģijām - par budismu, sintoismu un tā tālāk, jo katram izglītotam cilvēkam pienāktos zināt arī pasaules kultūras vēsturi, un reliģija neapšaubāmi ir pasaules kultūras sastāvdaļa. Un tas nekādā gadījumā nav pretrunā ar latviskās dzīvesdziņas mācīšanu, jo skolās līdzvērtīgi var tikt mācīta latviskā dzīvesdziņa, latviešu tautas paražas un tā tālāk. Tas absolūti nav pretrunā ar mūsu piedāvāto variantu. Visbeidzot es aicinātu deputātus tomēr atbalstīt mūsu komisijas variantu, jo tas ir pietiekami tolerants, demokrātisks, kas sabalansē šīs sabiedrības prasības ar reālajām iespējām. Paldies.".
• 1996_05_02-seq265 language "lv".
• 1996_05_02-seq265 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1996_05_02-seq265 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq265 mentions Q957126.
• 1996_05_02-seq265 mentions Q220.