Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq263> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq263 type Speech.
• 1996_05_02-seq263 number "263".
• 1996_05_02-seq263 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq263 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq263 spokenAs 77.
• 1996_05_02-seq263 spokenText "Godātie kolēģi! Paldies, Čepāņa kungs! Vēlreiz atvainojos par to, ka ar nokavēšanos sanāca. Es gribētu, lai visi kolēģi atrod sekojošus dokumentus: nr. 593, nr. 767, nr. 215-a. Varam sākt strādāt. Ļoti īsi, maksimāli īsi, mēģināšu izskaidrot koncepciju. Kā jūs atceraties, 5. Saeimas laikā... daudzi to atceras... strādājot pie Reliģisko organizāciju likuma, Cilvēktiesību komisija toreiz mēģināja izvirzīt tādu koncepciju, saskaņā ar kuru Latvijas tradicionālās baznīcas varētu piedalīties mācību procesā vai nu ticības mācības, vai reliģiskās izglītības jomā. 5. Saeima šo koncepciju pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma noraidīja, ierakstot likumā, ka visus šos jautājumus kārto Izglītības likums. Kā mēs zinām, Izglītības likums top ļoti lēni, un šobrīd faktiski nav pat garantijas. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nemāk pateikt, kad šis likums varētu stāties spēkā un kādā veidā tur vispār tiks risināts šis jautājums. Ko es ar to gribētu teikt? Proti, jautājums ir izdiskutēts sabiedrībā, presē, masu informācijas līdzekļos tik tālu, ka šobrīd es nedzirdu nevienu balsi, ka šie jautājumi vispār nav diskutējami. Atklātu pretinieku tam, ka kristīgās reliģijas mācībai skolā ir jāpastāv... atklāto pretinieku skaits ir minimāls. Ir pat otrādi. Pat veselas Latvijas partijas, un viena no tā, cik es zinu, ir "Tēvzemei un Brīvībai", ir pieņēmušas pat aicinājumu šo jautājumu pozitīvi atrisināt, lai skolēnos neveidotos tikai simtprocentīgi materiālistiskais pasaules uzskats. Runa nav par kristīgā pasaules uzskata uzspiešanu, runa ir par līdztiesību, konceptuāli runājot. Blakus materiālistiskajam pasaules uzskatam jāparādās arī citādam, ja mēs gribam runāt par vispusīga cilvēka veidošanu. Tagad nedaudz par pašām koncepcijām, kādas ir šajos priekšlikumos vai projektos ieliktas. Es sākumā runāšu par to redakciju, kuru Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauc; proti, bija izdalīts dokuments, saskaņā ar kuru tiesības ticības mācību skolās pasniegt bija tām pašām reliģiskajām organizācijām, kurām valsts jau ir deleģējusi tiesības uz civilstāvokļa aktu veikšanu, proti, laulāšanu un citiem civilstāvokļa aktiem. Šī koncepcija juridiski ir, manuprāt, diezgan korekta, lai gan šeit bija pretruna tajā ziņā, ka kāds varēja apstrīdēt, ka vienam ir, otram nav. Es gribētu, kolēģi, konceptuāli jums teikt vienu lietu: šī koncepcija pagājušā gada vasarā tika... pareizāk sakot, netika apstrīdēta Eiropas padomes ekspertu vērtējumā. Eiropas padomes eksperti atzina, ka valstij ir tiesības klasificēt arī šajā sfērā organizācijas pēc to lojalitātes, pēc to darbības likumības, pēc sekām, kādas izraisa šo organizāciju darbība. Gribu teikt arī to, ka Lietuvas Republikā nesen ir pieņemts likums šajā sfērā, kurš ir ārkārtīgi... kā to varētu pateikt... es neteikšu vārdu "drakonisks", bet ļoti stingrs. Proti, tur ir nosauktas tās reliģiskās organizācijas, kam ir tiesības uz civilstāvokļa aktu veikšanu, uz mācībām skolā un tā tālāk. Pie kam tās ir nosauktas tādā veidā, ka šīs jaunās, kuras var darboties, iegūst juridiskās personas statusu tikai pēc 25 gadiem. Un tur ir pilnīgi noslēgts ceļš mācību procesā piedalīties tām, kurām valsts neuzskata par iespējamu šīs tiesības deleģēt. Bet es nedomāju, ka mums būtu jākopē kaimiņu - Lietuvas - pieredze. Mums ir cita situācija, mums šajā ziņā ir citāds stāvoklis. Kādi ir projekti, ko mēs redzam? Šobrīd apspriešanā ir divas koncepcijas. Ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas projekts, par kuru acīmredzot runās šīs komisijas pārstāvji, un ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variants. Ļoti īsi par vienu. Par otru es lūgšu vārdu debatēs pēc tam. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variants, kā jūs redzat, neuzskaita tās reliģiskās, teiksim, konfesijas, kurām būtu tiesības piedalīties mācību procesā. Redakcionāli neuzskaitot tās, tomēr tiek garantēta iespēja, ka tās būs tikai kristīgās reliģiskās organizācijas. Kāpēc? Tāpēc, ka speciālisti saka, ka vārds "konfesija" attiecas tikai uz kristīgo baznīcu, tāpēc faktiski konceptuāli viņi ir ļoti līdzīgi. To, kādas ir manas personīgās domas, es pateikšu vēlāk. Abos variantos - es esmu kompetents ziņot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantu, ir, pirmkārt, saglabāts brīvprātības princips. Nevienā apspriešanas stadijā, arī tagad, brīvprātības princips nekad nav bijis apstrīdēts. Nekāda piespiešana, nekāds monopolstāvoklis šeit nevar tikt radīts, jo piespiedu variants neizsauc demokrātiskā sabiedrībā neko citu kā vien pretestību. Mēs visi, kas Latvijā esam dzīvojuši pēdējos 50 gados, ļoti labi zinām, pie kā noved monopols. Otrkārt - vecāku griba. Mazs bērns, teiksim, skolēns jaunākajā skolas vecumā, nav spējīgs izvēlēties, ko viņš īsti grib. Vēl jo vairāk - 1966. gada pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām šīs vecāku tiesības respektē un prasa to ievērot arī nacionālajā likumdošanā. Deputāti ir pilnvaroti izvēlēties vienu vai otru variantu, taču es ļoti lūdzu klātesošos deputātus šodien vienu no variantiem pieņemt un aicinu varbūt izdiskutējot... Personīgi mani apmierinās jebkurš variants, bet es vēlāk gribētu vēlreiz lūgt vārdu debatēs. Taču tagad es aicinu kolēģus apsvērt un balsot par vienu no variantiem. Paldies.".
• 1996_05_02-seq263 language "lv".
• 1996_05_02-seq263 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1996_05_02-seq263 mentions Q822919.
• 1996_05_02-seq263 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq263 mentions Q37.
• 1996_05_02-seq263 mentions Q193089.
• 1996_05_02-seq263 mentions Q3899540.