Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq188> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq188 type Speech.
• 1996_05_02-seq188 number "188".
• 1996_05_02-seq188 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq188 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq188 spokenAs 148.
• 1996_05_02-seq188 spokenText "Paldies. Godājamais priekšsēža kungs, es izmantošu vēl mazāk par šīm 15 minūtēm. Godājamais Prezidij un godājamie kolēģi deputāti! Noklausoties šīs debates, es tiešām izdarīju atzīmes un tiešām gatavojos runāt pašās beigās, jo domāju, ka varēšu dot atbildes uz tiem jautājumiem, kas izskanēja debatēs, vai uz to neizpratni, bet nu debatētāju skaits bija tik liels, ka diemžēl tas man laikam liegtu pat šajā stundā atbildēt uz katru no tiem iebildumiem, kas te tika izteikti. Godājamie kolēģi, es tikai gribu jums atgādināt, ka tik tiešām šis likumprojekts atradās Saeimā gan 5. Saeimas laikā, kad tas tika pieņemts gan mazliet savādākā formā pirmajā lasījumā, gan no 7. decembra tas atradās šajā Saeimā, un varbūt... tik tiešām Aizsardzības ministrija katru dienu negāja uz komisiju un neprasīja, kad šis likumprojekts tiks virzīts tālāk uz sēdi vai kad tas tiks skatīts komisijā, lai varētu iesniegt papildinājumus un labojumus. Tādējādi ir pienācis 1996. gada maijs. Iesaukumi notiek visu laiku pēc vecā likuma. Es tikai gribu atzīmēt vienu faktu, ka, ja šis jaunais likums tādā vai citādā veidā vai formā netiks pieņemts, tad visi tie, kas arī pašlaik tiek iesaukti... tas ir pilnīgi dabīgi, ka tiks iesaukti rīt, parīt un visu šo mēnesi, un tā tālāk... kamēr jauns likums netiks pieņemts, viņi būs spiesti dienēt Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos nevis vienu gadu, kā to nosaka jaunais likumprojekts, bet pusotru gadu. Tas praktiski arī izmainīs tās jauniesaucamo apmācības, kas ir koriģētas un pārveidotas, tagad ir iecerēts tās līdz diviem mēnešiem saīsināt. Tas liks koriģēt arī šo jautājumu, tas liks koriģēt jautājumu par vienotu iesaukuma centru, kurš ir gatavs sākt darboties un kuram ir augsti kvalificēta komisija. Tur divu dienu laikā uz valsts rēķina jauniesaucamie varēs iziet gan medicīnisko, gan psiholoģisko pārbaudi, testēšanu, tur viņiem būs iespējama gan juristu, gan valsts darbinieku palīdzība ar šo kontroles komisiju. Tas viss tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Otrs jautājums, kas, šo likumprojektu izskatot, būtu laikam jāņem vērā: tomēr tie iebildumi, kas šeit izskanēja, es tiešām negribu nonākt līdz tādām galējībām, kādas te viens otrs kolēģis pieļāva, - daudzi no tiem neatbilda patiesajam objektīvajam šā likumprojekta stāvoklim. Tiem kolēģiem, kas nolasīja iepriekš sagatavotās runas, viens vairāk, otrs mazāk stostīdamies, nu ir jāpārmet šo runu rakstītājiem autoriem, ka viņi mazliet ir atpalikuši no laika un no pēdējiem labojumiem. Bet pirmām kārtām, es domāju, man jāvēršas pie vistaisnīgākajiem šā likuma pretiniekiem ar norādi, ka viņiem ir liela iespēja šo likumu grozīt vai mainīt, iesniedzot loģiskus un saprotamus papildinājumus Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kuras skatīs šo likumu. Lai varētu tiešām visu to ievērot. Pirmkārt, es gribu atgādināt augsti godātajam kolēģim Vītola kungam, ka viņam, pirms viņš runā par šo likumu, ir jāiepazīstas ar aizsardzības koncepciju, kas ir pieņemta jau pagājušā gada jūlijā, ar drošības koncepciju, ar likumiem par valsts aizsardzību, par Aizsardzības spēkiem, par Zemessardzi, par robežapsardzību, un tā tālāk, un tā tālāk. Kad viņš būs šos likumus izlasījis, viņš varbūt varēs daudz pārliecinošāk debatēt par šiem jautājumiem. Es domāju, ka arī Vītola kungam nav pārāk jāuztraucas par to, ka viņš, beidzot studijas, varētu tikt iesaukts Nacionālajos bruņotajos spēkos, jo es domāju, ka Nacionālie bruņotie spēki, izdarot šo testēšanu, visai uzmanīgi izturēsies pret cilvēkiem, kas nav lojāli pret Latvijas valsti. Ieroci uzticēt viņiem nevar! (Zālē troksnis.) Nākamais jautājums, protams, tātad... Es arī domāju, ka visi pārējie apvainojumi un tamlīdzīgi izteikumi šeit nav skatāmi, bet ir jāpieiet pie šā jautājuma pavisam loģiski. Es gribētu šajā sakarā izdarīt tādu secinājumu, ka gan 5. Saeimā, gan arī 6. Saeimā ir vērojama tāda tendence: ja ir skatāms jautājums, kas ir saistīts ar valsts aizsardzību un drošību, tad ir maksimālais runātāju skaits, jo mums ir maksimālais lietpratēju skaits šajā jautājumā. Tas ir gluži tāpat kā tad, kad runā par hokeju un futbolu, tad visi ir lietpratēji, visi ir zinātāji. Jā, tik tiešām Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ļoti liels skaits to darbinieku un to virsnieku, kas ir izgājuši dienestu Padomju Savienības bruņotajos spēkos tādu vai citādu iemeslu dēļ, nebūt ne izvairīdamies, nebūt ne bļaudami, ka viņi dienēt neies. Aizgāja un smuki nodienēja, un tad nekas vairs netraucēja, tad varēja aizstāvēt to "dzimteni" ar spīdumu acīs un tamlīdzīgi. Tagad tas tā nav. Bet diemžēl citu mums pagaidām nav, izņemot tos dažus, kas ir dienējuši citu valstu bruņotajos spēkos un kas savu pieredzi mums nodod. Taču es vēlreiz gribu teikt, ka šim jaunajam likumprojektam nav nekādas saistības ar šīs totālās visu iesaukšanas likumiem, kādi tie pastāv Krievijā un kādi tie pastāvēja PSRS. Likums, protams, ir maināms un grozāms apspriešanas gaitā, bet tas ir ievirzīts tieši uz to, par ko daudzi runāja, - uz pakāpenisku mūsu Nacionālo bruņoto spēku jeb, pareizāk sakot, Aizsardzības spēku profesionalizāciju, kura, kā jūs zināt, jau ir sākusies šajā gadā. Ir izdota attiecīga pavēle, un pirmās mūsu Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības jau tiks profesionalizētas šajā gadā, neskaitot tās, kas jau šobrīd ir profesionālas, kā, piemēram, Sevišķo uzdevumu vienība. Šī ir tā virzība. Nākamais. Saka, ka šis likums palielināšot to cilvēku skaitu, kas ir iesaucami Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tas atkal ir viens mīts un teika, jo, kaut gan Vītola kungs ar milzīgu sašutumu, pirkstu badīdams tur, tanī sienā, stāstīja, ka tas tā notikšot, tas diemžēl tā nenotiks, un Vītola kungs pats jau to ir nolēmis, balsojot par valsts budžetu. Aizsardzības koncepcija nosaka, kādā veidā ir veidojama mūsu valsts aizsardzība. Likums par Aizsardzības spēkiem un valsts aizsardzību nosaka, kādas apakšvienības un kādā veidā ir izveidojamas, bet to, cik cilvēku varēs iesaistīt šajās apakšvienībās, nosaka godājamie Saeimas deputāti, izlemjot to, cik ir štata vienību, kas tiek apmaksātas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Arī Vītola kungs un citi kungi, spiežot šīs pogas un balsojot, nolēma, ka, lai gan pēc visiem normatīviem, tā, kā to paredz likums par Aizsardzības spēkiem un valsts aizsardzību, mums būtu vajadzīgi 4500 vai pat mazliet vairāk... bet nobalsojot samazināja budžetu, un līdz ar to ir iespējams iesaukt un apgādāt tikai 3500 cilvēku. Līdz ar to tajās apakšvienībās, ko es jau minēju... noteikts ir likumā... ir pilnībā nenokomplektēts skaits. Pieņemot jauno likumu, diemžēl vairāk par 3500... vai to gribas Krastiņam vai Druvam, vai vēl kādam citam... ne par vienu cilvēku vairāk iesaukt nav iespējams, jo valsts budžetā nav iedalīts neviens santīms vairāk, lai to varētu izdarīt. Tā ka vienīgi šis jaunais likums paver drusku taisnīgākas iespējas - būs iespējams iesaukt tos, kas līdz šim ir dažādu iemeslu dēļ izvairījušies. Te bija šis sāpīgais jautājums, kas gan šodien netika skarts, jautājums, par ko mēs ļoti diskutējām ar mūsu zemnieku pārstāvjiem, - jautājums par šiem zemnieku saimniecību dēliem, bet es atgādināšu, ka Latvijā ir 74 000 zemnieku saimniecību. Katram jauneklim atrast kādu piesaisti ar zemnieku saimniecību ir vieglāk par vieglu. Arī ar tām zemnieku saimniecībām, kas veiksmīgi tirgojas ar degvielu, nodarbojas ar dažādu preču pārdošanu un pārpirkšanu, un tā tālāk, kas ir šai zemnieku saimniecībai. Līdz ar to mēs tiešām arī ... ir panākta izpratne par to, ka tas tomēr nav kritērijs, lai neiesauktu obligātajā valsts dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos zemnieku saimniecību šos it kā pārstāvjus, pārstāvjus no zemnieku saimniecībām. Godājamie kolēģi, es jau tiešām te pierakstīju veselu kaudzi ar to, kas būtu darāms, bet gribu atgādināt vēl vienu mītu, kas izskanēja arī šajā studentu piketā. Jautājums ir pavisam vienkāršs. Ne vien jautājums par rezervistu apmācību. Tas tiešām ir jautājums, kas mums jāvirza un kam ir nepieciešami arī budžeta asignējumi, lai šī pati Zemessardze varētu, kā ir teikts valdības deklarācijā, tiešām nodarboties ar šo rezervistu apmācību un iesaukšanu. Diemžēl pašlaik tā praktiski nenotiek, jo tam nav nekādu budžeta līdzekļu. Bet jautājums ir par studentu apmācību šajā laikā, par skolēnu militārajām stundām, par vēl dažādām šo mācību formām, tas ir jautājums par rezervistu kvalifikācijas celšanu un rezervistu apmācību. Mums ir jādomā par to, kas šodien, konkrēti šodien, rīt, parīt, pildīs tos pienākumus, ko no mums prasa likums par valsts aizsardzību un par Aizsardzības spēkiem. Kas nodrošinās robežu, kas nodrošinās tās mobilo strēlnieku daļas, kas nodrošinās... un tā tālāk, es pat neuzskaitīšu... kas nodrošinās mūsu jūras spēkus, lai viņi varētu veikt savas funkcijas? Likums no viņiem prasa, lai viņi veiktu noteiktas valstiskas funkcijas. Šobrīd jūs paši saprotat, runājot par profesionālismu, ka rīt tas nebūs tāpēc, ka mēs šeit tā nolemsim. Jo nebūs ne naudas, ne iespēju to sagatavot. Tātad jālemj, kas šodien veiks valsts aizsardzības funkciju, kas ir viena no galvenajām. Un šajā gadījumā tas ir obligātais valsts dienests. Ja mēs runājam par profesionālismu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka profesionālisms tiešām ir agrīno viduslaiku parādība un jauna parādība 20. gadsimta vēsturē pēc Otrā pasaules kara, kad pasaules attīstītākās un bagātākās valstis varēja pieņemt šādu armijas profesionālismu. Es domāju, ka piecu sešu gadu laikā mēs panāksim to, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, šo Aizsardzības spēku daļa būs profesionāla. Protams, katru gadu ir jāatvēl noteikti budžeta līdzekļi, noteikti jāizvērš apmācības, noteikti jāaktivizē Aizsardzības akadēmijas darbs - un tā tālāk, un tā tālāk. Jā, šādu profesionālismu var panākt, bet iegaumēsim to, ka šādā profesionālā armijā jeb profesionālos bruņotajos spēkos ne tikai virsnieki ir profesionāli. Tur ir arī profesionāli kareivji. Profesionāli kareivji ir tie, kas iet dienēt brīvprātīgi, noslēdzot līgumu uz kādu noteiktu laiku. Ja šādā veidā aģitē pret militārismu, kā tas bija šajos plakātos, es baidos, ka nebūs šādu brīvprātīgo, kas ies dienēt profesionālajā armijā, un līdz ar to mūsu valsts nevarēs realizēt vienu no savām funkcijām, kas nodrošina tās neatkarību. Es šeit vēl neminēšu vārdā tos kolēģus, kas citēja tautasdziesmas par to, ka jāņem zobens rociņā un jāiet gāzt pastāvošo varu. Par to gan ir Kriminālkodeksa pants, par aicinājumu vardarbīgi gāzt pastāvošo valsts varu, bet nu intelektuālais līmenis ir tāds, ka bieži vien likumus jau neizprot līdz galam. Es neminēšu vēl citas kļūdas. Teica, ka profesionāļi svešvārdā saucoties "reindžeri". Nu, arī tādam teicējam laikam ir drusku tāds "mežģījums" izglītībā. Un tā tālāk, un tā tālāk. Tas tikai liecina, ka, ne tikai runājot par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī dienot Nacionālajos bruņotajos spēkos, zināms izglītības līmenis tomēr ir vajadzīgs. Par to laikam neviens nešaubās. Es domāju, ka mēs šeit plaši diskutēsim par to, vai augstāko izglītību ieguvušās personas var vai nevar iet dienēt obligātajā valsts dienestā, par to visu var spriest komisijās un šeit, Saeimas sēžu zālē. Es tikai gribu, lai tie, kas dzird šo sēdi, atceras, ka neviens negatavojas iesaukt studējošos, studentus, Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tāda tēze nekad nav bijusi izvirzīta. Ir jautājums par to, vai var iesaukt Nacionālajos bruņotajos spēkos cilvēkus ar zemāko augstāko izglītību jeb bakalaura grādu ieguvušos. Par to ir jautājums. Un visbeidzot. Man ir jautājums arī par to, kā jūs iedomājaties - kas uz mūsu robežas apkalpos šo aizsardzības sistēmu? Tiešām perspektīvā un šovakar pat konceptuāli neoficiāli izskatāms jautājums par to, lai Latvijas robeža tiktu apgādāta ar modernu elektronisku aizsardzības sistēmu, par ko būs jāņem tiešām valsts kredīts uz daudziem gadiem. Kas to apkalpos - vai sešas klases beigušais, agrāk nosacīti sodītais un latviešu valodu nepārvaldošais puisis? Kas apkalpos jau tagad uzstādīto Ēriksona lokatoru sistēmu, kas sargā mūsu jūras robežu un kas ir ar kompjūteru saistīta? Vai arī tie būs šādas kvalifikācijas cilvēki? Kas nodarbosies ar mūsu mācīšanu? Kas būs šie cilvēki, kas mācīs citus un varēs runāt svešvalodās un piedalīties starptautiskajos miera spēkos? Vai arī tas būs cilvēks ar sešu klašu izglītību, kas pat latviski neprot? Padomāsim par šiem jautājumiem! Vai tiešām mēs gribam neizglītotus, slimus un tamlīdzīgus bruņotos spēkus, kas tiešām ir derīgi tikai bungu rībināšanai? Vai mums ir vajadzīgi izglītoti Nacionālie bruņotie spēki, kas var iesaistīties kopējā Eiropas drošības apritē? Šis ir jautājums...".
• 1996_05_02-seq188 language "lv".
• 1996_05_02-seq188 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q822919.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q193089.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q159.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q6112266.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q4294480.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q15180.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q662311.
• 1996_05_02-seq188 mentions Q16351812.